Ministru kabinets atbalstījis Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, proti, e-veselību. Tie paredz vēl uz ievērojamu laiku pagarināt e-veselības lietošanu brīvprātīgi, proti, tās ieviešanas termiņš atkal ir atlikts vismaz uz desmit mēnešiem.
Veselības ministrija informē, ka līdz šāgada 1. decembrim visas ārstniecības iestādes un aptiekas nav noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par veselības informācijas sistēmas izmantošanu un pacientiem varētu tikt būtiski ierobežota iespēja saņemt darbnespējas lapu no 1. decembra. Tas ir termiņš, no kura darbnespējas lapas un receptes jau bija obligāti jāizraksta e-veselības sistēmā. Līdz ar valdības lēmumu par deviņiem mēnešiem tiek pagarināts termiņš, kad obligāti jāsāk izrakstīt e-darbnespējas lapas.
Arī e-receptes, ko cerējām ieraudzīt decembrī, obligāta izrakstīšana ir atlikta līdz nākamā gada septembrim. Turklāt e-recepšu izrakstīšanas pienākums no 1. septembra attieksies tikai uz valsts kompensējamiem medikamentiem. Tajā pašā laikā ārstiem jau tagad ir iespējas izrakstīt e-recepti, tāpēc aptiekām ir saglabāts pienākums tiešsaistē e-veselības sistēmā ievadīt informāciju par aptiekā izsniegtajām zālēm, ja ārsts ir izrakstījis e-recepti. Ja recepte izrakstīta papīra formātā, tā farmaceitiem nebūs jāievada datorā.
No nākamā gada septembra ārstniecības iestādēm būs pienākums e-veselības sistēmā izsniegt arī citus medicīniskus dokumentus - nosūtījumu ambulatora vai stacionāra pakalpojuma saņemšanai, pārskatu par ambulatorā pacienta izmeklēšanu vai ārstēšanu, izrakstu-epikrīzi, radioloģiskā izmeklējuma aprakstu un citus. Noteikumos paredzēts, ka veselības sistēma tiks papildināta ar jauniem dokumentiem, piemēram, traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumu karti, cukura diabēta vai tuberkulozes pacienta karti. Visus šos medicīniskos datus ārstniecības iestādēm būs pienākums e-veselības sistēmā ievadīt no 1. septembra, bet līdz tam dokumentus var ierakstīt tāpat kā līdz šim - Slimību profilakses un kontroles centra reģistra vienotās informācijas sistēmā. Ārstniecības iestāde varēs nesniegt elektroniskajā darbnespējas lapā diagnozi gadījumā, ja pacients to pieprasīs. Tādā gadījumā ārstam vai ārsta palīgam diagnozes vietā būs jānorāda speciāls kods.
Lai arī e-veselības obligātā lietošana ir kārtējo reizi atlikta, atbildīgās iestādes skaidro, cik daudz tai ir priekšrocību, piemēram, ātra informācijas apmaiņa starp dažādām iestādēm, piemēram, darbnespējas lapas gadījumā informācija nekavējoties parādīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu bāzēs, līdz ar to vairs nebūs jāizmanto papīra dokumenti. Noslēgtā darbnespējas lapa vairs nebūs jānes papīra formātā darba devējam, jo informācija par darbnespējas periodu automātiski nonāks VID un būs pieejama iedzīvotāja darba devējam VID EDS sistēmā. Galvenais jautājums nav par to, ko e-veselība dos, bet gan - kad tā sāks darboties?