Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Palīgs pacientiem pēc insulta

ROKASGRĀMATA sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, kas parasti rodas, ikdienā saskaroties ar insulta pacienta aprūpi © Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Lai palīdzētu cilvēkam iespējami veiksmīgāk un ātrāk atgriezties ikdienas dzīvē, četras pieredzējušas medicīnas darbinieces radījušas rokasgrāmatu Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem.

«Liela loma insulta pacientu atveseļošanās procesā ir tieši pacientu piederīgajiem, kuru aprūpē visbiežāk nonāk cilvēks pēc izrakstīšanas no stacionāra,» stāsta viena no rokasgrāmatas autorēm Vidzemes slimnīcas neiroloģijas nodaļas virsmāsa Inta Sīka, «Vidzemes slimnīcā šo rokasgrāmatu dodam katram piederīgajam, kurš apciemo insulta pacientu. Tāpat pievienojam izdevumu par pretizgulējuma plāksteriem, kā arī bukletu par sabalansētu uzturu.» Izdevuma veidošanā piedalījusies arī medicīnas māsa Madara Važa, ergoterapeite Anete Kaužēna un audiologopēde Anda Papule.

«Kad cilvēku izraksta no slimnīcas, viņš nereti paliek viens mājās. Esmu priecīga par šo izdevumu, jo tajā vienkāršā, saprotamā valodā ir pastāstīts un parādīts, kas un kā darāms mājas apstākļos, lai cilvēks iespējami ātrāk atlabtu pēc insulta,» saka Insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības Vigor priekšsēdētāja Marina Kuzņecova. Viņa pati pārcietusi divus insultus. «Visgrūtākais sākumā bija nespēja runāt, kas ilga apmēram pusgadu. Nespēja parunāt man radīja lielas psiholoģiskas problēmas, taču iepazinu ļoti labu logopēdi un pamazām atguvu runas spējas,» stāsta M. Kuzņecova. Viņa kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību, kuras redzeslokā nonāk daudz insulta pacientu. Saslimstība ar insultu Latvijā ir ļoti augsta. Ik gadu slimnīcās nonāk 10 000 pacientu ar smagāku vai vieglāku insultu, un slimnīcās galveno akcentu nereti liek uz akūtās palīdzības nodrošināšanu, nereti aizmirstot par to, kas ar cilvēku notiek pēc tam, kad viņš atstāj slimnīcu, saka Latvijas Insulta biedrības vadītāja neiroloģe Evija Miglāne. Dati liecina, ka Eiropā mums ir salīdzinoši slikti rādītāji par pacientu situāciju pēc insulta. Savukārt Veselības ministrijas galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā Aivars Vētra piebilst, ka rokasgrāmata zināmā mērā apliecina mūsu rehabilitācijas medicīnas vājumu valstī, - atsevišķās slimnīcās ir speciālisti, kuri sākotnēji darbojas kopā ar insulta pacientu, bet pēc tam ir ilgs pārrāvums, kamēr cilvēks gaida neatbilstoši garā rindā uz rehabilitācijas centru.

Rokasgrāmata izdota ar TENA un Inko centra atbalstu, tāpēc ikvienam pieejama bez maksas, zvanot pa tālruni 80001213.