Saules un gaismas nepietiekamība padara cilvēkus vieglāk aizkaitināmus, nervozākus, histēriskākus. Kā sev palīdzēt, apzinoties, ka līdz pavasara gaismai vēl tālu? Kā stiprināt savu nervu sistēmu, kā uzlabot tās funkciju, kā normalizēt nervu saspringumu?
Kādus vitamīnus izvēlēties, kas gada vistumšākajā laikā neļaus padoties «rudens depresijai», iesaka farmaceite Ivanda Krastiņa.
B1 vitamīns (tiamīns) - nepieciešams smadzeņu darbībai. Ja organismā šī vitamīna trūkst, parādās nespēks, nogurums, samazinās koncentrēšanās spējas, var būt arī tirpoņa rokās, kājās.
Tiamīna avots ir raugs, rupja maluma milti, zemesrieksti, dažādas sēklas, olas dzeltenums, griķi, pākšaugi, kartupeļi, rieksti un gaļa.
B4 vitamīns (holīns) - nepieciešams nervu impulsu pārvadei starp neironiem. Ja holīna trūkst, var būt dažādas neiroloģiskas problēmas. Holīns arī ir tas, kas nodrošina pilnvērtīgu smadzeņu darbību visa mūža garumā. Tas izvada arī toksīnus, piedalās vielmaiņas procesos.
Visvairāk holīna ir olas dzeltenumā, kā arī dzīvnieku aknās, nierēs, gaļā, sierā un biezpienā. No augu valsts produktiem ar holīnu bagātīgi ir spināti, tomāti, burkāni, kāposti, sojas pupas, zemesriekstu eļļa.
B5 vitamīns (pantotēnskābe) - nepieciešams centrālās nervu sistēmas attīstībai, šūnu veidošanai, optimālai audu nomaiņai. Tas arī atbild par nervu sistēmas veselību un darboties spēju.
B5 vitamīns visvairāk ir olas dzeltenumā, sausajā raugā, tomātos, sēnēs, dzīvnieku iekšējos orgānos, gaļā, zivīs, graudos.
B6 vitamīns (piridoksīns) - nepieciešams optimālai smadzeņu funkcionēšanai. Tas piedalās arī asinsrades sistēmas nodrošināšanā, ka arī olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā un enerģijas ražošanā. B6 vitamīns labi tiek galā ar grūtnieču toksikozi, noņem sliktu dūšu. Ja piridoksīna trūkst, pārņem nogurums, nespēks, var būt aizkaitinājums, uzbudināmība, nervozitāte.
Daudz piridoksīna ir aknās, nierēs, pienā, gaļā, banānos, pilngraudu produktos, kviešu klijās, lasī, dīgstos, sierā.
B7 vitamīns (biotīns jeb H vitamīns) - nodrošina pilnvērtīgu nervu sistēmas darbību. Tas pazīstams arī kā vitamīns, kas atbild par skaistu ādu, matiem, nagiem.
Biotīna avots ir liellopu un cūku aknas; mazākā daudzumā tas ir arī olās, gaļā un graudaugos.
B9 vitamīns (folijskābe jeb folskābe) - nepieciešams aktīvai smadzeņu darbībai visos vecumos. Tas uzlabo atmiņu, garīgo izturību, intelektuālās un koncentrēšanās spējas. Tas noteikti nepieciešams grūtniecēm, jo tieši atbild par mazuļa veidošanos māmiņas vēderā - par bērniņa smadzeņu un nervu sistēmas pilnvērtīgu izveidi. Ja B9 vitamīna trūkst, meitenēm var aizkavēties dzimumnobriešana, sievietēm var agrāk iestāties klimaksa periods. B9 vitamīns nodrošina arī vīriešu seksuālo spēku un uzlabo viņu reproduktīvo sistēmu.
Folskābes avots ir tumšzaļie lapu dārzeņi, augļi, ogas, graudaugi, pilngraudu maize un citi veselu graudu (īpaši kviešu) produkti, aknas.
B12 vitamīns (cianokobalamīns) - novērš nervu bojājumus, uzlabo un aizsargā nervu šķiedras, pozitīvi ietekmē koncentrēšanās, atmiņas, izziņas un prāta spējas. Tas piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku vielmaiņā. Tas nepieciešams nervu sistēmas normālai funkcionēšanai, jo nomāc nervu šūnu mielīna apvalku bojāšanos. Ilgstošs B12 vitamīna trūkums organismā var novest pie nervu šķiedru deģenerācijas procesiem un līdz ar to izraisīt neatgriezeniskus nervu sistēmas darbības traucējumus. Sākumā tas izpaužas kā nespēks, nogurums, uzbudinājums, samazinās apetīte, parādās atmiņas traucējumi, pēc tam var pievienoties stostīšanās, arī roku un kāju tirpšana, līdz pat roku un kāju nejutībai. B12 lieto pret dažādām nervu slimībām, jo tas iesaistās arī asinsrades procesos, spēlējot svarīgu lomu eritrocītu veidošanās un nobriešanas procesos. B12 vitamīns novērš depresijas attīstību, mazina aizkaitināmību un apātiju, regulē miegu.
B12 vitamīns ir aknās, liellopu gaļā un cūkgaļā, piena produktos, olās.
Magnijs (kopā ar B grupas vitamīniem) - ļoti labi atslābina un relaksē nervu sistēmu. Magnijs kā minerāls ne tikai stiprina kaulus, bet piedalās arī nervu impulsu regulācijā, respektīvi, nedod kalcija joniem pārlieku uzbudināt nervu šūnu un novadīt šo impulsu uz muskuļiem - tas darbojas kā relaksants. Magnijam ir spazmolītiska, nervus atslābinoša un miorelaksējoša iedarbība. Tas noņem krampjus, tāpēc to var lietot arī pret epilepsijas lēkmēm. Magnijs noņem arī paaugstinātu muskuļu tonusu, labi palīdz pret hiperaktivitātes vai uzmanības deficīta sindromu.
Visvairāk magnija ir zaļajos lapu dārzeņos (īpaši kāpostos un spinātos), zirņos, pupiņās, avenēs, banānos, rupjmaizē, ķirbju un saulespuķu sēkliņās un riekstos, īpaši bagātīgi - mandelēs.
Zivju eļļa - tā nepieciešama gan labākai smadzeņu darbībai, gan sirds asinsvadu sistēmai, gan atmiņas uzlabošanai. Tajā esošās omega 3 taukskābes organismā veic ļoti svarīgu funkciju - tās ir īpaši svarīgas nervu šūnu apvalka veidošana. Tā uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz cīnīties pret depresiju.
Lecitīns - uzlabo atmiņu, atbild par smadzeņu funkcijām un to optimālu darbošanos. Labvēlīgi ietekmē prāta spējas, paaugstina uztveres spējas un nostiprina atmiņu. Lecitīnā esošie fosfolipīdi iekļūst šūnu apvalkā, līdz ar to tie nervu šūnas padara spēcīgākas, stiprākas un izturīgākas. Lecitīns pasargā no nervu šūnu izsīkuma un sabrukuma, kā arī novērš hroniska noguruma sindromu.
Lecitīnu satur daudzi pārtikas produkti: sojas pupas, graudaugi, alus raugs, zivs, olas dzeltenums.
C vitamīns - ir vispazīstamākais, tas piedalās ļoti daudzās organisma reakcijās, no galvas līdz kājām. Tas stiprina imunitāti, to lieto saaukstēšanās gadījumos. C vitamīns darbojas arī kā antioksidants - stresa rezultātā mūsu organismā rodas ļoti daudz brīvo radikāļu, kas nogalina nervu šūnas, bet C vitamīns aizsargā pret brīvajiem radikāļiem.
Vislabākie C vitamīna avoti ir oranžie, sarkanie un zaļie augļi un dārzeņi.