VESELĪBA: Ādas veidojumi prasa uzmanību

Laiku pa laikam dermatologi atgādina, ka vajadzētu veikt ādas veidojumu pašpārbaudi un arī doties pie ārsta, lai tos izvērtētu. Zem nosaukuma «ādas veidojums» var slēpties gan visnevainīgākā kārpiņa, gan ļaundabīgs audzējs. Kā veidot saprātīgu attieksmi pret savas ādas veselību, lai nepalaistu garām nopietnu problēmu, bet arī nekristu panikā par katru sīkumu, un kā nenodarīt ādai pāri? Par to – saruna ar Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģi Anitu Ābelīti.

- Daudzi ievērojuši, ka dažādu ādas veidojumu skaits cilvēkam palielinās ar gadiem. Kādēļ tā?

- Dzimumzīmes parasti rodas cilvēkiem līdz 35 gadu vecumam, bet pārējie veidojumi - labdabīgi vai ļaundabīgi - vēlāk. Visbiežāk tās ir papilomas, kārpas vai kāds no ādas vēža veidiem. Vienu noteiktu cēloni, kāpēc rodas šie veidojumi, nevar pateikt, bet mēs esam novērojuši - jo vairāk cilvēks sauļojas bērnībā un jaunībā, jo vairāk pēc 40-45 gadu vecuma viņam veidojas seborejas keratozes. Ir arī tāds uzskats, ka pieci saules apdegumi bērnībā un jaunībā ir praktiski simtprocentīga garantija, ka pēc 50 gadu vecuma var veidoties kāds no ļaundabīgiem ādas audzējiem - varbūt ne uzreiz melanoma, bet, piemēram, bazālo šūnu vēzis - bazalioma. Var teikt, ka daudzu ādas veidojumu virzītājspēks ir ģenētika: ja vecākiem ir daudz šādu veidojumu, tad, iespējams, tādi varētu būt arī bērniem.

- Dažādas teorijas saista ādas veidojumu izplatību ar vides faktoriem un cilvēku imūnsistēmas darbību...

- Jā, mēs varam analizēt vides ietekmi, pārtiku, radiāciju un vēl citus faktorus, tomēr nav veikti pietiekami plaši pētījumi, lai kaut ko nepārprotami apgalvotu. Par imunitāti piekrītu: jo stabilāka imunitāte, jo mazāk šādu veidojumu rodas. Un, kā jau minēju, - sliktākais, ko mēs varam savai ādai nodarīt, ir saules apdegumi, nemaz nerunājot par iešanu uz solāriju.

- Vesela cilvēku paaudze dzīvojusi ar apziņu, ka sauļoties ir veselīgi. Vai viņi šobrīd ir riska kontingents?

- Viennozīmīgi. Pie mums klīnikā bieži vēršas cilvēki, kuriem ir 60-70 gadu un kuriem pagājušā gadsimta 50., 60. un 70. gados patika braukt uz jūrmalu un daudz sauļoties. Ar laika nobīdi mēs redzam šīs rīcības negatīvās sekas. Āda novecojot var kļūt grumbaināka un sausāka, var veidoties labdabīgie veidojumi, piemēram, keratomas, papilomas, kārpiņas, bet ir arī ļaundabīgie - melanoma, bazalioma, plakanšūnu vēzis un pirmsvēža stāvoklis jeb aktīniskās keratozes.

- Dermatologi ir centušies izglītot sabiedrību, rīkojot kampaņas pret ādas vēzi, ar mediju starpniecību informējuši par ādas pašpārbaudes nepieciešamību; publicēts arī algoritms - «alfabēts», kas norāda, kādām situācijām jāpievērš uzmanība. Vai sabiedrība rezultātā kļuvusi zinošāka?

- Manuprāt, «vidējais» Latvijas iedzīvotājs ir kļuvis izglītotāks šajos jautājumos. Kampaņām ir rezultāts, jo samazinās neprātīgo solāriju apmeklētāju skaits, cilvēki biežāk meklē informāciju par ādas veselību internetā. Diemžēl esam novērojuši, ka ādas vēzis piemeklē arvien jaunākus cilvēkus. Vairums pacientu joprojām ir vecāki par 40 gadiem, bet reizēm melanomu un bazaliomu atklāj jau 24 gadu vecumā, un tas ir ļoti skumji. Daļa pacientu nāk regulāri pārbaudīties, daļa ierodas tikai tad, kad ir kāda problēma, bet kopumā Latvijas iedzīvotāji ir sākuši vairāk domāt par savu ādu. Manuprāt, ieguvēji no informatīvajām akcijām ir arī tie cilvēki, kuri nevar atļauties apmeklēt ārstus. Pašizmeklēšanās, izmantojot standarta algoritmu, protams, ir noderīga, tomēr pacients pats nevar sev noteikt diagnozi. Arī tīri tehniski izmeklēties ir grūti, piemēram, izvērtēt veidojumus sev uz muguras vai galvas matainajā daļā. Tos nereti pamana frizieri. Ja pacients jūt, ka uz ādas ir veidojums, kurš traucē, tiek traumēts vai šķiet, ka iepriekš tāda nav bijis, noteikti jādodas pie ārsta. Vai tas sākumā ir ģimenes ārsts, dermatologs vai onkologs - tā ir paša pacienta izvēle. Apsveicami, ka jauni cilvēki, kuri bijuši pie mums uz diagnostiku, rosina atnākt arī savus vecākus un vecvecākus.

- Cik bieži vajadzētu pārbaudīt ādas veselību, ja nav sūdzību?

- Gados jaunākiem cilvēkiem pietiek ar reizi divos trīs gados, bet pēc 40 gadu vecuma vajadzētu reizi gadā vismaz pie ģimenes ārsta izvērtēt ādas vispārējo stāvokli. Liela daļa ģimenes ārstu uzskata, ka var paši noteikt ādas veidojumu raksturu. Ir ģimenes ārsti, kuri izgājuši dermatoskopijas kursus - tas ir ideāli. Protams, ja ir sūdzības, pie ārsta jāiet tūlīt. Mums ir jādiagnosticē, kāds ir šis veidojums.

- Kā notiek diagnostika Lāzerplastikas klīnikā?

- Mēs izmantojam MoleMax tehnoloģiju, kas palīdz precīzi un ātri izmeklēt ādas jaunveidojumus (dzimumzīmes, melanomas, bazaliomas, seborejiskas keratozes u.c.). Aizdomīgos ādas veidojumus nepieciešamības gadījumā var novērot ilgākā laika posmā, kā arī var novērot jebkuras ādas slimības gaitu dinamikā. Ar MoleMax tehnoloģijas palīdzību var iegūt kvalitatīvu, augstas izšķirtspējas attēlu. To iespējams palielināt līdz pat 100 reizēm. Attēlus, uzņemot ar laika intervālu, ērti var salīdzināt, kad pacients ierodas atkārtotā vizītē. Tas ļauj objektīvi kontrolēt ādas veidojuma izmaiņas arī ilgākā laika periodā. Pacienta slimības vēstures datu bāzei iespējams pievienot jaunveidojuma histoloģisko attēlu, ja veidojums ir izoperēts.

- Vai visi ādas veidojumi ir jāoperē?

- Daži cilvēki tā ir iedomājušies, bet tas nav obligāti, ja, piemēram, dzimumzīme vai cits veidojums ir labdabīgs, netraucē un neizrāda tendenci mainīties. Ja veidojums traucē, ir pakļauts berzei un regulāri tiek traumēts - iesakām atbrīvoties. Speciālists izvērtē, vai izmantot klasisku ķirurģisku operāciju, lāzertehnoloģijas vai citas metodes. Ja veidojums šķiet aizdomīgs, mēs to vai nu novērojam, vai uzreiz noņemam un sūtām uz histoloģisku izmeklēšanu, jo ir jāzina, kas tas ir. Histologs nosaka gala diagnozi. Ja veidojums ir izņemts pilnībā un tā ir bazalioma, tad ir nepieciešama rētas novērošana reizi pusgadā, bet, ja diagnoze ir melanoma, tad sūtām pacientu uz onkoloģijas centru tālākai izmeklēšanai un ārstēšanai.

- Senāk ādas ārsti intervijās stāstīja par pacientiem, kuri netīkamos ādas veidojumus centušies likvidēt paši, graizot ar nazi, nosienot ar diegu, liekot virsū rīvētus kartupeļus, strutenes vai urīna kompreses. Kā ir šobrīd?

- Šī tradīcija - «ārstēšana virtuves kabinetā» - diemžēl turpinās. Cienu pacientus, kuri atklāti atzīstas, ka tā rīkojušies, jo pēc tam mums ir vieglāk šo problēmu risināt. Daudzi pacienti, nezinot, kas tas par veidojumu, mēģina likvidēt to ar aptiekā nopērkamiem kārpu ārstēšanas līdzekļiem. Diemžēl ir gadījies, ka īstenībā «kārpa» ir amelanotiska (bezpigmenta) melanoma, viens no ādas audzējiem ar sliktāko prognozi. To arī ārstiem dažreiz grūti diagnosticēt. Pašārstēšanās var stipri paātrināt ļaundabīgā audzēja attīstību. Ja mēs zinām, ka tā tiešām ir kārpa un pacients vēlas to likvidēt, tad, protams, viņš to var darīt, bet jābūt ļoti uzmanīgam un jāatceras, ka, nepareizi lietoti, šie līdzekļi var radīt ļoti neglītas rētas.

- Tad labāk doties pie pēdu aprūpes speciālista?

- Sertificēti podologi ir labi apmācīti un, rūpīgi strādājot, var gūt ļoti labus rezultātus kārpu likvidēšanā. Kompetents podologs saprot, ka veidojums, ko viņš noslīpē, tiešām ir kārpa, spēj to labi attīrīt, un pēc tam mēs varam efektīvi iedarboties tieši uz kārpas sakni. Mājās veicot šādu procedūru, līdzeklis bieži nemaz nesasniedz kārpas sakni un, neprasmīgi rīkojoties, pacients var ievazāt infekciju. Nereti arī novērojam, ka cilvēki pārcenšas, ar žileti, pumeku vai citiem rīkiem noņemot no pēdām pārāk daudz ādas, bet ādai ir tendence aizsargāt sevi, ražot vairāk keratīna un kļūt vēl biezākai. Nedrīkst sabiezējušo ādu noņemt pārāk bieži, bet pēc tam noteikti jālieto kopjošs līdzeklis ar urīnvielu, kas mīkstina ādu un neļauj biezajam slānim atjaunoties. Ir arī jāmeklē cēlonis, kādēļ šāds uzstaigājums veidojas, varbūt vainīgi nepiemēroti apavi, pēdu deformācija u.c.