VESELĪBA: Gudra ēdienkarte vienmēr steidzīgajiem

© Shutterstok

Ja steidzīgajā ikdienā pietrūkst laika ne vien aktuālo darbu paveikšanai un kopā būšanai ar ģimeni, bet otrajā plānā tiek novirzītas arī rūpes par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, ir svarīgi gudri plānot ēdienkarti.

Kā uzturēt sevi formā, ja nekādi neatliek laika sporta zālei, skaidro uztura speciāliste Inga Pūce.

1. Maltīte - rūpīgi plānots process

Domājot par uzturu, jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ko ēdam, bet arī - kā ēdam. Svarīgi ievērot intervālus starp ēdienreizēm, bet sātīgākās maltītes ieturēt pa dienu, nevis vakarā. Uztura speciāliste novērojusi, ka īpaša uzmanība veselīgam un sabalansētam uzturam tiek pievērsta, ja ģimenē aug mazulis. Taču arī tad par prioritāti tiek izvirzīta bērna, bet ne visas ģimenes ēdienkarte. Tomēr jāatceras, ka visbiežāk tieši sieviete ir tā, kura gatavo maltīti visai ģimenei un tiešā veidā rūpējas par tās veselību. Un tas, cik daudz sāls vai cukura uzņems bērni, no kādiem produktiem tiks gatavotas maltītes, cik bieži tiks ieturētas siltas ēdienreizes, būtiski ietekmēs katra veselību. Tāpēc zināšanām par veselīgu uzturu un interesei par sabalansētām maltītēm ģimenes pavarda turētājai ir jāpievērš īpaša uzmanība.

2.Brokastis - nozīmīgākā ēdienreize

No rīta steidzoties uz darbu, brokastīm nereti neatliek laika, pusdienās ir ieplānota tikšanās, tāpēc tās tiek ieturētas turpat pie datora. Bet garās dienas beigās neilgi pirms gulētiešanas tiek ēstas sātīgas vakariņas. Uztura speciāliste vērš uzmanību uz nepareizi plānotām ēdienreizēm, kas sagādā raizes un arī liekā svara problēmas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Viņa mudina par vienu no dienas nozīmīgākajām ēdienreizēm padarīt brokastis un rūpēties, lai tajās tiktu uzņemts galvenais enerģijas avots - saliktie ogļhidrāti - maizes, putras un citu cieti saturošu produktu veidā.

3. Nē sātīgām vakariņām

Ja pusdienas ir ieturētas steigā vai nav ēstas vispār, nav jābrīnās, ka vakariņās vēlaties ko sātīgu. Tāpēc nereti vakara ēdienreize izvēršas par īstiem svētkiem, galdā ceļot sātīgus gaļas ēdienus. Uztura speciāliste norāda, ka vakariņās vēlams uzņemt šim diennakts laikam piemērotākos produktus, jo šajā posmā cilvēka ķermenī pārtikas sagremošanas potenciāls ir salīdzinoši zems. Vakarpusē jāēd graudaugi, dārzeņi un piena produkti, savukārt dzīvnieku un augu valsts olbaltumvielu produktus vēlams atstāt pusdienu reizei, jo organismam, lai tos sagremotu, nepieciešams ilgāks laiks.

4. Našķi - reizi nedēļā

Saldumi garšo visiem, tomēr tiem nevajadzētu kļūt par ikdienas uztura sastāvdaļu. Našķu un ātro uzkodu daudzumu ieteicams kontrolēt, un viltīgs veids, kā samazināt uzņemto kārumu apjomu, ir izvēlēties vienu konkrētu nedēļas dienu, piemēram, brīvdienu, kad ne tik veselīgos gardumus ēst, cik vien lien iekšā. Savukārt pārējās nedēļas dienās ieteicams atturēties no našķiem starp ēdienreizēm. Vienā piegājienā noteikti iespējams apēst daudz mazāku neveselīgo produktu apjomu, nekā uzņemot tos visas nedēļas garumā.

5. Rudenī, ziemā - silti ēdieni

Plānojot maltītes, pārtikas produktu izvēlē ieteicams ievērot sezonalitāti. Rudens un ziemas maltītēs iekļaujiet siltus un nedaudz treknākus ēdienus nekā vasarā vai pavasarī. Neaizmirstiet arī par dažādām saknēm, kas lieliski garšo zupās, sautējumos, kā arī ceptā vai grilētā veidā. Papildu siltumu radīs arī ēdienam pievienotas asās garšvielas - ķiploki, mārrutki, sinepes, pipari, kanēlis, ingvers un citas. Savukārt ziemā tik nepieciešamo šķidrumu uzņemiet silta ūdens un tēju veidā, protams, kontrolējot cukura daudzumu.

***

PROFESIONĀĻA VIEDOKLIS

Izkustieties pēc katras ēdienreizes

Iesaka Kārlis BIRMANIS, fitnesa treneris:

- Lai arī ikdienas ritms prasa nemitīgu koncentrēšanos, skrējienu starp darbu un mājām un šķietami visu laiku esam kustībā, nereti lielu daļu dienas tomēr pavadām, sēžot pie datora vai kādā transporta līdzeklī. Tāpēc ieteicams ik dienu sekot, lai ar ēdienu uzņemtās kalorijas tiktu lietderīgi liktas lietā. Lielisks palīgs aktivitāšu kontrolēšanā ir mūsdienu tehnoloģijas - īpašas aplikācijas, kas seko ikdienas aktivitāšu līmenim, brīdina, ja pārāk ilgi esam bijuši mazkustīgi, skaita aptuveno enerģijas patēriņu un sniedz rekomendācijas, kā uzturēt sevi pēc iespējas labākā formā. Tāpat ieteicams pēc iespējas biežāk iet kājām un izkustēties pēc katras ēdienreizes - kaut vai izvedot pastaigā suni vai sagrābjot pagalmā lapas.



Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais