Vairums cilvēku uzskata, ka pulksteņu pagriešana viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi

Kā liecina pētījumu kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums, tad ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka pulksteņa pagriešana viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi). Savukārt nedaudz vairāk kā puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Savukārt ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.