Senioriem gripas sezonā, tāpat kā maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, īpaši jāuzmanās no gripas vīrusa saķeršanas.
Lai gan lielākā daļa cilvēku, kuri saslimuši ar gripu, to pārslimo viegli, citiem vīruss var radīt nopietnas komplikācijas. Pagājušajā gripas sezonā slimnīcās ārstējās vairāk nekā 2000 pacientu ar gripas izraisītu pneimoniju, bet ar gripu nomira 70 cilvēki.
Katru gadu gripu pārslimo aptuveni 10 - 20 procenti Latvijas iedzīvotāju, un, lai gan lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām sekām un smagām komplikācijām, pneimoniju un pat nāves gadījumiem. «Lielākās riska grupas ir mazi bērni un gados vecāki cilvēki, jo šajā vecumā cilvēkiem jau ir kāda hroniska slimība, kas ietekmē imunitāti un gripas norisi. Šīs iedzīvotāju grupas arī slimo vissmagāk,» norāda Aiga Rūrāne, Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Praktiski nevienā pasaules vietā iedzīvotāji nav pasargāti no gripas, atšķiras tikai izplatības sezonas.
Pagājušā gripas sezona Latvijā nepalika bez smagām sekām, jo kopumā tika reģistrēts rekordaugsts mirušo skaits saistībā ar gripas infekciju. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka no 2015. gada rudens līdz
2016. gada pavasarim gripas intensitāte bija vidēja. Vislielākā saslimstība ar gripu reģistrēta šā gada februāra sākumā. Aizvadītājā gripas sezonā kopumā miruši 70 pacienti, kuru vidējais vecums bija 64 gadi.
Lielākai daļai mirušo (73 procentiem) bijušas divas vai vairākas hroniskas saslimšanas, no tām biežākās - sirds asinsvadu (59 procentos gadījumu), kam seko elpceļu, centrālās nervu sistēmas saslimšanas, cukura diabēts un aptaukošanās. Vismaz septiņos gadījumos inficēšanās ar gripu notikusi, pacientiem ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē. «Nereti rinda uz kādu valsts apmaksātu operāciju pienāk tieši rudenī, ziemā, kad sākusies gripas epidēmija, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc būtu jāvakcinējas pret gripu, lai periodā, kad cilvēks ārstējas slimnīcā ar citu slimību, nesaslimtu ar gripas vīrusu, kas aktīvi cirkulē,» atgādina Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna.
Pacientus ar hroniskām saslimšanām, gados vecus cilvēkus vai grūtnieces no smagām gripas komplikācijām un arī letāla iznākuma var pasargāt pretgripas vakcinācija, uzsver eksperti. A. Rūrāne gan saka: diemžēl Austrumeiropā tradicionāli bijuši vissliktākie vakcinācijas rādītāji salīdzinājumā ar Rietumeiropu. Tieši tāpēc PVO ar īpašu aicinājumu vēršas pie desmit valstu valdībām pievērst uzmanību iedzīvotāju aizsardzībai no gripas. Arī Latvija ir šo valstu sarakstā. «Rietumeiropā ir valstis, kur
75 procenti senioru ir vakcinējušies pret gripu,» atzina A. Rūrāne. Latvijā vakcinācija ir nesalīdzināmi zemākā līmenī, kopumā vakcinējas aptuveni viens procents iedzīvotāju, senioru vidū pret gripu vakcinējas tikai trīs procenti. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzskata, ka cilvēki ne vienmēr izprot gripas nopietnību, sajaucot to ar saaukstēšanos un iesnām, un par to skaidri liecina saslimstības un mirstības dati. Pērn gripa izdzēsa tikpat dzīvību, cik tuberkuloze. 50 procentu valsts apmaksāta vakcīna pienākas arī senioriem no 65 gadu vecuma un iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām. Lai veiktu vakcināciju, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai ārstējošā speciālista. Ārsts novērtēs pacienta veselību un veiks vakcināciju savā praksē vai izsniegs nosūtījumu uz vakcinācijas kabinetu. Vakcīnas cena tiek lēsta ap pieciem eiro.