Bērnudārza darbiniecei konstatē sifilisu; VM lūdz ievērot pārbaužu prasības

Saistībā ar gadījumu, kad bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja darbiniecei tika konstatēts sifiliss, VM uzskata, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pietiekami detalizētas prasības, lai inficēšanās riskam bērni netiktu pakļauti, ja bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji ievērotu tiesību aktos noteiktās prasības.

Pēc VM rīcībā esošās informācijas, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot konkrētā gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, secināja, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja ļāvusi darbiniecei sākt darba pienākumu veikšanu, pirms bija veikta pirmreizējā obligātā veselības pārbaude. Minētajai personai saslimšana ar sifilisu tika atklāta, vēršoties pie ārsta.

VM skaidro, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka obligāto veselības pārbaužu apjomu, attiecīgi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs obligāti veic izmeklējumus uz infekcijas slimībām, kam ir augstākie saslimstības rādītāji un kas ir saistītas ar visaugstāko inficēšanās risku bērnu aprūpes laikā, proti - plaušu tuberkulozi un zarnu infekcijas slimībām.

Saslimstība ar sifilisu Latvijā salīdzinoši ar minētajām infekcijām ir zemāka - katru gadu tiek atklāti nedaudz vairāk kā 130 jauni saslimšanas gadījumi, piemēram, 2015.gadā reģistrēti 139 jauni sifilisa gadījumi, savukārt jaunie tuberkulozes gadījumi katru gadu pārsniedz 620 gadījumus. VM vērš uzmanību, ka tuberkuloze izplatās gaisa pilienu ceļā, bet sifiliss ir seksuāli transmisīva infekcija, tādēļ inficēšanās risks ar tuberkulozi bērniem un aprūpētājam ir ievērojami augstāks nekā sifilisa gadījumā.

VM atgādina, ka sifiliss ir seksuāli transmisīva slimība, kas nozīmē, ka inficēšanās ar sifilisa ierosinātāju notiek ar inficētās personas asinīm, dzimumorgānu izdalījumiem vai izdalījumiem no sifilītiskās čūlas, tāpat ir iespēja grūtniecības vai dzemdību laikā nodot sifilisa ierosinātāju no mātes bērnam. Tāpat pastāv risks maziem bērniem inficēties, lietojot inficētās personas dvieļus vai vannas sūkļus. Tādējādi persona, apzinoties un ievērojot elementāras higiēnas prasības, bērnu inficēt nevar.

Ņemot vērā minēto, VM uzskata, ka nav lietderīgi pilnīgi visus bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus pakļaut sifilisa izmeklējumiem. Tajā pašā laikā ir noteikts, ka obligātās veselības pārbaudes laikā veic arī personas vispārējo un speciālo izmeklēšanu, kas nozīmē, ka ārsts novērtē, vai personai nav citu infekcijas slimību pazīmju, kuru gadījumā ir jānosaka profesionālās darbības ierobežojumi atbilstoši MK noteikumiem, kas nosaka, ka personas ar sifilisu lipīgajā periodā ir aizliegts nodarbināt zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu aprūpē.

Pēc VM domām, ja konkrētajā gadījumā pirms darba pienākumu veikšanas darbiniece savlaicīgi būtu veikusi obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi, saslimšana ar sifilisu būtu atklāta savlaicīgi.

Izvērtējot minēto gadījumu, VM secina, ka ne pakalpojumu sniedzējai, ne arī pakalpojumu sniegšanā iesaistītajai personai nav bijušas pietiekamas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu bērnu veselībai drošu pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ ministrija aicina bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus nopietnāk izvērtēt savas zināšanas un iemaņas un veikt regulāru zināšanu pilnveidošanu, lai nodrošinātu bērnu veselībai drošu vidi un izbēgtu no pēdējā laikā konstatētajiem higiēnas prasību pārkāpumiem gan bērnu ēdināšanā, gan aprūpē, kā rezultātā pirmsskolas vecuma bērni bijuši pakļauti inficēšanās riskam.

Jau ziņots, ka, bažījoties par bērnu drošību, kādas privātās izglītības iestādes dibinātāja un vadītāja Sarma Dreimane vērsusies atbildīgajās iestādēs ar lūgumu noteikt obligātas veselības pārbaudes personām, kas vēlas strādāt ar audzēkņiem.

Dreimane aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban darba devējam nav tiesību pieprasīt potenciālajiem darba ņēmējiem informāciju par viņu veselības stāvokli, līdz ar to rodas situācija, ka darbā var tikt pieņemta persona, kura sirgst, piemēram, ar C hepatītu vai kādu seksuāli transmisīvu slimību - par tām personai nav pienākuma informēt darba devēju.

Dreimane vēlas, lai noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm, tiktu papildināti ar personām, kas strādā ar bērniem. Dreimanes ieskatā tas palielinātu darba ņēmēju personīgo atbildību par bērnu drošības un veselības nodrošināšanu.

Dreimane ir satraukta par to, ka daudzas slimības personas var ārstēt anonīmi, kas atsevišķās situācijās var radīt riskus cilvēkiem, kuri strādā līdzās inficētajām personām. "Iedomājieties situāciju: bērniņš spēļu laukumā ir nokritis, sasitis celi un tagad asiņo. Bērnudārza darbinieks steigsies palīdzēt, un ne vienmēr viņš var atcerēties par drošības pasākumiem, piemēram, gumijas cimdiem, kas gadījumā, ja esi inficēts ar kādām slimībām, ir obligāti nepieciešami, lai nepakļautu briesmām bērnus," sacīja Dreimane.

Vasarā Dreimane pašas dibinātā izglītības iestādē, reaģējot uz informāciju par plašo saslimstību ar C hepatītu, izdevusi rīkojumu par nepieciešamību veikt veselības pārbaudes. Dreimane atzina, ka pēc veselības pārbaužu veikšanas viena darbiniece pēc pašas vēlēšanās no darba aizgājusi. Patlaban visas bērnu izglītības iestādē strādājošās personas ir veselas, uzsvēra Dreimane. Tāpat līdz šim nevienam no bērniem nav konstatēta kāda slimība, piebilda Dreimane.