Nepareiza uztura izvēle nodara daudz ļauna

«Mums katram ir savs viedoklis par uzturu – ko vajadzētu ēst un no kā būtu jāatsakās. No kādas savas pacientes dzirdēju, ka mūsdienu teorijas par veselīgu uzturu ir pilnīgas muļķības – jo ir jāēd tā, kā ēda mūsu senči,» saka uztura speciāliste Liene Sondore. Pie viņas nereti palīdzību meklē cilvēki ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem, kam gan lielākoties pamatā ir nevis nepilnvērtīgs uzturs un pārāk mazs izdzertā šķidruma daudzums, bet stress, vientulība un depresija.

«Protams, arī mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgi ieradumi un nepilnvērtīgs uzturs ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas. Zinātnieki apgalvo, ka 70-90% slimībuu senioru vecumā ir no ilgstošas nepareiza uztura izvēles,» uzsver Liene Sondore.

Pie visa vainīgs stress

«Mēs nevaram atdalīt vienu produktu grupu un pateikt, ka šie produkti ir ļoti labi sirds veselībai, bet šie gādās par labu vēdera izeju. Bet - neveselīga uztura lietošanas ilgstošā laika periodā sekas ir sirds asinsvadu sistēmas un kuņģa un zarnu trakta slimības. Arvien jaunākiem cilvēkiem operē žultsakmeņus, žultspūsli. Bet, nemainot ēšanas paradumus ģimenē, ir jārēķinās, ka tas var ietekmēt ne tikai gremošanas procesu, bet var radīt arī elpošanas orgānu sistēmas, endokrīnās sistēmas, II tipa diabēta un pat balsta kustību aparāta traucējumus un slimības,» norāda uztura speciāliste.

Galvenās sūdzības, ar kādām mūsdienās pacienti vēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārstiem, gastroenterologiem un uztura speciālistiem, ir slikta dūša, vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja, dedzināšana kuņģī, spiedoša sajūta pakrūtē pēc ēšanas. Nereti arī ēstgribas trūkums vai pārāk liela apetīte. Parunājot ar pacientu, uztura speciāliste nereti kopā ar ārstu secina: pie visa vainīgs stress, straujais dzīves ritms, mazkustīgums, neregulāras ēdienreizes, arī pārāk apjomīgas porcijas.

«Cik soļu dienā jānoiet pieaugušam cilvēkam, kā to ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO)? Desmit tūkstoši! Tie ir septiņi kilometri. Atbildiet sev godīgi: vai jūs noejat katru dienu septiņus kilometrus? Bet - tas ļoti nāktu par labu gremošanas trakta veselībai. Savukārt tai kaitē ļoti apjomīgas porcijas, jo īpaši vakariņu laikā. Man daudzi pacienti saka: es neēdu brokastis, bet ēdu vakariņas. Un kas notiek pa vidu? Viņi ēd visu dienu vai - neēd nemaz. Tāds uztura režīms pāris gadu laikā var novest pie nopietniem gremošanas trakta traucējumiem,» stāsta Liene Sondore.

Laika apstākļi padara kūtrākus

«Pie uztura speciālista nāk arī ar sūdzībām par vēdera aizcietējumiem, un tad kopīgi mēģinām noskaidrot, kas to izraisa. Ja nav nekādas citas blaknes, tad parasti tās ir neregulāras ēdienreizes, izteikti par maz šķiedrvielu uzturā un mazkustīgs dzīvesveids. Mūsdienu situācija ir tāda, kāda tā ir - pārtika ir ļoti pieejama, turklāt tā ir rūpnieciski sagatavota. Savukārt mazkustīgumam pie vainas, iespējams, ir mūsu klimats. Nu cik daudz ir tādu, kuri pēc vakariņām pirms gulētiešanas iziet stundu ārā pastaigāties? Latvijā ir vidēji 28-30 saulainas dienas gadā - kad saule spīd no rīta līdz vakaram. Jā, es domāju, ka tieši laika apstākļi padara mūs kūtrākus un lēnīgākus,» uzskata Liene Sondore.

Taujāta, ko savas veselības labā varam darīt paši savām rokām, viņa atteic: plānot regulāras ēdienreizes un ēst mazākas porcijas. Ēst brokastis, pusdienas un vakariņas. Ēst mērenā tempā, ēdienu nevis norijot, bet kārtīgi sakošļājot. «Vai jūs zināt, cik reizes ir jāsakošļā ēdiens? Trīsdesmit. Bet, ātri paēdot, rodas spiedoša sajūta pakrūtē,» skaidro uztura speciāliste.

Gaļu iesaka 2-3 reizes nedēļā

Liene Sondore uzskaita, kas nepieciešams sabalansētam uzturam: tie ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, šķiedrvielas jeb balastvielas, tauki, vitamīni un minerālvielas. Ļoti nozīmīga uztura sastāvdaļa ir olbaltumvielas, kuru rezerves organismā ir ļoti minimālas, bet no uzņemto olbaltumvielu daudzuma ir atkarīga vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu uzsūkšanās. Uztura speciāliste atgādina, ka visvienkāršākais olbaltumvielu avots ir gaļa. «Tā gan nav jāēd katru dienu trīs reizes dienā. Pēc PVO datiem, pietiek ar 100 gramiem gaļas 2-3 reizes nedēļā. Olbaltumvielu avots ir arī piena produkti, un mūsu platuma grādos ļoti labi ir skābpiena produkti, ieteicams ar samazinātu tauku daudzumu, ja ir liekā svara problēmas. Tāpat ieteicams apēst arī

3-4 olas nedēļā. Viedokļi par olu ietekmi uz holesterīna līmeni asinīs bijuši diezgan mainīgi, taču pēc dažādiem pētījumiem kardiologi diezgan draudzīgi ir nosprieduši, ka olas holesterīna līmeni asinīs nepaaugstina. Labs olbaltumvielu avots ir arī zivis, ko ēdienkartē ieteicams iekļaut divreiz nedēļā, arī pākšaugi vismaz divas-trīs reizes nedēļā un veģetāriešiem - sojas produkti.»

Jāēd skābi kāposti

«Kāpēc, izvēloties saldinātos jogurtos, pūšas vēders un ir slikta pašsajūta? Tāpēc, ka tiem pievienots cukurs. Tam vienmēr vajadzētu pievērst uzmanību. Tas, ka uz jogurta iepakojuma daudzsološi norādīts, piemēram, esi formā! vai - ar samazinātu tauku daudzumu, nenozīmē, ka tur nav pievienots cukurs. It kā šķietami jauks ir arī tas pats Actimel, kas sola atrisināt visas vēdera problēmas un ko pusaudzis pēc sporta treniņa var izdzert vismaz četrus, bet pieaugušais - būsim godīgi, vēl vairāk. Bet tajā vienā mazajā pudelītē ir 11,6 grami cukura! Un šie ogļhidrāti ne tikai piepūš vēderu, bet arī izraisa apetītes palielināšanos,» stāsta uztura speciāliste. «Nav jau šie produkti kaitīgi, tikai, tos lietojot, cilvēki domā, ka viņi uzņem kaut ko ļoti labu. Taču, ja jums burkšķ vēders, veidojas gāzes, ir nogurums un slikta pašsajūta, padomājiet, kāds ir jūsu ikdienas pārtikas groziņš.»

Taujāta, vai labai kuņģa un zarnu trakta darbībai ir nepieciešami piena produkti, kam papildus pievienotas probiotiskās baktērijas, uztura speciāliste atteic, ka šajā gadalaikā fantastiskākais probiotiķis ir - skābi kāposti. Turklāt tie ir bagātīgs C vitamīna avots, un šie vitamīni skābajos kāpostos saglabājas līdz pat pavasarim. Vislabāk tos lietot svaigus, termiski neapstrādātus.

Daudz vienkāršo ogļhidrātu

«Latvijā pēdējos gados ļoti moderni ir atteikties no ogļhidrātiem, ir dažādi mīti, ka mums tie nav vajadzīgi. Taču ogļhidrāti ir mūsu organisma degviela, kas dod enerģiju muskuļu kustībām, smadzeņu darbībai un ir nepieciešami imunitātei,» uzsver Liene Sondore. Viņa atgādina: ir vienkāršie ogļhidrāti, piemēram, dažādu veidu saldumi, kas sniedz ātro enerģiju, bet tikpat ātri šī enerģija krītas; un ir saliktie ogļhidrāti, piemēram, pilngraudu produkti, kas gan lēni uzsūcas, gan palīdz saglabāt sāta sajūtu uz ilgu laiku. «Nav nekāda pamata atteikties no ogļhidrātiem, un nav pareizi domāt, ka viena maizes šķēle organismam nodara kaitējumu. Kad pacienti sūdzas par biežu vēdera pūšanos, mēs nereti konstatējam, ka viņu uzturā ir ļoti daudz vienkāršo ogļhidrātu - dažādi jogurti, kuriem ir klāt cukurs, dažādas ātri vārāmās putras, kuras gatavojot, tiek pievienots daudz cukura. Kuņģa un zarnu trakts ar šiem vienkāršajiem ogļhidrātiem netiek galā, turklāt, ja tie uzturā dominē, tiek kavēta normāla tauku vielmaiņa un tie pārvēršas par piesātinātajiem taukiem,» skaidro uztura speciāliste.

100 g medus - 327 kcal

Liene Sondore ir dzirdējusi sakām: baltais cukurs ir slikts, medus ir labs. «Nav runa par medu, tas tiešām ir labs un bioloģiski aktīvs produkts, bet mani kā uztura speciālisti vairāk interesē cipari: 100 gramos cukura ir 400 kcal, bet 100 gramos medus ir 327 kcal. Un man ir bijuši tādi pacienti, kuri domā, ka puslitra burciņa medus nedēļas laikā ir ļoti veselīgi... Bet nereti tieši tā ir problēma, kas gremošanas traktā rada diskomfortu.»

Tas pats attiecas arī uz meitenēm, kuras arbūzu laikā ievēro diētu - mēģina notievēt, sēžot tikai uz arbūza. Un tad brīnās, ka cerētā slaiduma vietā ir pat pieņēmušās svarā. Jo arbūzs satur ļoti daudz cukura.

«Ir ļoti jāuzmanās no dažādām diētām, kas šobrīd ir modē un tiek aktīvi reklamētas, solot strauju svara zudumu. Lai man piedod Stokholmas diētas veidotāji un piekritēji, bet es domāju, ka mīnus septiņi līdz deviņi kilogrami nedēļā var veicināt žultsakmeņu veidošanos. Un tas jau ir ļoti nopietni. Tāpēc mans ieteikums: pirms uzsākat kādu tik krasu diētu, aizejiet pie ģimenes ārsta un noskaidrojiet visu par savu veselību.»

***

ĀRSTNIECĪBAS AUGI KUŅĢA UN ZARNU TRAKTA VESELĪBAI

Iesaka Liene SONDORE, uztura speciāliste

• baziliks un ķimenes palīdz pret vēdera pūšanos, gremošanas traucējumiem, apetītes veicināšanai

• dilles iesaka pret gremošanas traucējumiem, pret žagām

• majorāns palīdz pret gremošanas traucējumiem

• salvija un nātre veicina apetīti

• piparmētra uzlabo gremošanu

• timiāns un pelašķis veicina apetīti, un tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība