Ārpusrīgas slimnīcās kvotas beigušās jau septembrī, apmaksāti pakalpojumi nav pieejami

Lielākajā daļā jeb 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami jau no septembra, norāda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītāja Egija Širova.

Kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe. Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) norāda - cilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, ir trīs iespējas - maksāt par pakalpojumu pašiem, gaidīt rindā vairākus mēnešus vai tālu no dzīvesvietas mēģināt atrast citu veselības aprūpes iestādi, kur kvotas vēl nav iztērētas. Izmaksu ziņā iespējas ir vienlīdz dārgas.

"Ironiski var teikt, ka iedzīvotāji diemžēl slimo vairāk, nekā tas paredzēts valsts budžetā, turklāt situācija bez izmaiņām atkārtojas gadu no gada! Vēl jo vairāk, reģionos šogad ir īpaši smaga situācija - pateicoties iepriekšējā ministra lēmumam reģionu iedzīvotājiem paredzēto finansējumu novirzīt Rīgas slimnīcām," norāda LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

"Kad cilvēku piemeklējušas veselības problēmas, viņš nevar gaidīt vairākus mēnešus, lai saņemtu palīdzību. Viena vizīte pie ārsta izmaksā no 20 līdz 40 eiro, bet, ja jāveic manipulācijas, izmaksas var pieaugt pat pieckārt. Tie pacienti, kuriem ir iespēja, paši apmaksā ārstēšanu, bet kā rīkoties cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - gaidīt līdz situācija kļūst tik kritiska un ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tas ir vienīgais veids, kā saņemt valsts apmaksātu ārstniecību?" uzsver J.Kalējs.

LSB secinājusi, ka ¾ ārpus Rīgas esošajās slimnīcās valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami no septembra līdz pat nākamajam gadam. Vēl jo vairāk, atsevišķos gadījumos gada kvotas tiek izsmeltas jau pavasarī. Kvotas trūkst dažādās medicīnas jomās, piemēram, vizītēm pie LORa, traumatologa, ortopēda, neirologa, ginekologa, pediatra un citiem speciālistiem. Šāda situācija izveidojusies, jo valsts piešķirtais kvotu apjoms ir krietni mazāks nekā reālais slimo pacientu pieprasījums pēc attiecīgā pakalpojuma. LSB apkopotā informācija liecina, ka dažādas kvotas beigušās Bauskas, Dobeles un apkārtnes, Ģintermuižas, Jūrmalas, Kuldīgas, Ogres rajona, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas un Vidzemes slimnīcās, kā arī Saldus medicīnas centrā.

"Par to ir runāts daudz, bet valstij ir jāatrod risinājums, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt medicīnas pakalpojumus savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā. Zinām, ka jaunā ministre intensīvi strādā ar šo jautājumu, bet iedzīvotāji gaidīt nevar - nevaram pacientam pateikt, lai viņš uzgaida ar savu slimību, jo tam vēl nav atrasts finansējums," uzsver J.Kalējs.

Veselības aprūpei jābūt pieejamai ikvienam iedzīvotājam

LSB atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, tas ietverts virknē svarīgu valsts dokumentu. Piemēram, valdības rīcības plānā vai sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2020.gadam uzsvērts valsts mērķis nodrošināt vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem un sociālā stāvokļa. Savukārt Tiesībsargs norādījis, ka kvotu sistēm