Rīcības plāns seko miljoniem

© Ekrānšāviņš no avīzes

Veselības ministrija strādā pie rīcības plāna onkoloģijā 2017.–2020. gadam, kura mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju atsaucību vēža skrīninga programmā, uzlabot onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, padarot pieejamāku medikamentozo ārstēšanu un uzlabojot rehabilitāciju, kā arī paliatīvo aprūpes pieejamību vēža pacientiem.

Onkoloģiskās slimības tradicionāli ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā pēc sirds un asinsvadu slimībām. 2015. gada beigās uzskaitē bija 74 500 pacientu. Stājoties veselības ministra amatā, Anda Čakša kā vienu no prioritātēm noteica tieši onkoloģiju, jo gadiem nerisinātu problēmu un nepietiekamā finansējuma dēļ tā ir neapskaužamā situācijā. Onkoloģiskajiem pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus nevar saukt par pieejamiem rindu dēļ uz izmeklējumiem un ārstēšanu. Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, gaidīšanas laiks svārstās no dažām dienām līdz pat sešiem mēnešiem (tāda ir gaidīšanas rinda dažās ārstniecības iestādēs uz kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumu). Tas negatīvi iespaido iedzīvotāju savlaicīgu vēršanos pie ārsta veselības problēmu gadījumos, kas ir īpaši nozīmīgi onkoloģisko saslimšanu gadījumā.

Ne pirmo reizi jārunā par medicīniskiem datiem, kuri tiek atainoti arī rīcības plāna pieteikumā un pierāda, ka rīcība nepieciešama steidzama. Lai gan pakāpeniski pieaug agrīni atklāto vēža saslimšanas gadījumu skaits - 2009. gadā ar 1. stadijas audzēju uzskaitē uzņemti 21,7 procenti pacientu, 2015. gadā jau 27,8 procenti, joprojām saglabājas augsts 3. stadijā (2015. gadā - 16,4 procenti) un 4. stadijā (20,5 procenti) diagnosticēto gadījumu īpatsvars. 4. stadijā atklāto vēža gadījumu skaits pēdējo septiņu gadu laikā vispār nav samazinājies. Jo vēlākā stadijā atklāj ļaundabīgu audzēju, jo lielāki pirmā gada mirstības rādītāji uzreiz pēc slimības diagnosticēšanas. Dati par 2014. gadu rāda: vēlīni diagnosticētajiem audzējiem (4. stadijā) pirmā gada letalitāte ir 74,2 procenti, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (1. stadijā) - 4,6 procenti.

Onkoloģijas plāna mērķis ir uzlabot onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, un Veselības ministrijas plāns ir palielināt 1. un 2. vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60 procentiem no kopējā uzskaitē uzņemto pacientu skaita un nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās. Rīcības plāns centīsies arī paaugstināt vēža skrīninga aptveri, proti, panākt, ka vēža skrīningā piedalīsies vismaz 75 procenti no uzaicinātajiem cilvēkiem vai iedzīvotājiem, kuri noteiktā vecuma grupā īpaši aicināti veikt izmeklējumus.

Iespējams, rīcības plāns onkoloģijā virzās uz priekšu tāpēc, ka ir zināms: nākamgad būs vismaz 12 miljonu eiro papildus tieši šai jomai. Veselības ministre norāda, ka nākamā gada budžetā onkoloģijas plāna realizācijai jānovirza 12,2 miljoni eiro, no tiem visvairāk - 4,1 miljons - plānoti kompensējamiem medikamentiem, 2,4 miljoni vēža pacientu ārstēšanai stacionārā (papildus saistībā ar prognozējamo pacientu skaita pieaugumu), kā arī 2,3 miljoni eiro - papildus diagnostikas izmeklējumiem.

Neatkarīgā rakstīja, ka no šāgada 1. oktobra stājusies spēkā jauna kārtība. Tā paredz, ka pacientus, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju, savlaicīgākas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai ģimenes ārsti varēs nosūtīt nepieciešamo izmeklējumu veikšanai un šie izmeklējumi tiks apmaksāti pēc fakta - virs kvotas. Arī konsultācija pie onkologa šādā gadījumā ārstniecības iestādēm tiks apmaksāta virs kvotas.

2017. gada plānotais finansējums onkoloģijā (eiro)

Onkoloģisko slimību primārās diagnostikas algoritmu ieviešanai izmeklējumiem 1 499 506

Speciālistu konsultāciju izmaksu pieaugums, kas saistīts ar pacientu plūsmu virzīšanu uz noteiktām ārstniecības iestādēm atbilstoši jaunajiem algoritmiem 650 278

Specializētās ārstniecības iestādēs onkoloģisko slimību diagnostikas izmeklējumiem 2 332 565

Onkoloģisko pacientu ārstēšanās izmaksu pieaugums ambulatori 1 178 058

Onkoloģisko pacientu pieaugums stacionārā 2 463 058

Kompensējamie medikamenti onkoloģijā 4 138 795

KOPĀ 12 262 260

Avots: Veselības ministrija