Mums kā sabiedrībai 20. un 21. gs. ir uzlicis “liekā svara un ilgas sēdēšanas” problēmu. Mūsdienās šī problēma skar abus dzimumus, taču šoreiz paskatīsimies uz sievietēm. Ar gadiem un ikdienas staigā ļoti daudzas no mums zaudējam kustību prieku, pieaug iespējas iedzīvoties dažādas kaitēs – gan fiziskās, gan psiholoģiskās problēmās, un visbiežākais risinājums ir ārstēšanās ar zālēm. Gadiem ritot mums parādās arvien vairāk atrunu, kādēļ nav laika peldēt, dejot, nūjot vai skriet.
Tiesa, jāatzīmē, ka sievietes, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jūtas daudz labāk un retāk apmeklē ārstus. “New England JournalofMedicine” atklāj, ka sievietēm, kuras vingro vismaz četras stundas nedēļā, ir par 37% mazāka krūts vēža riska iespējamība, turklāt paredzamais dzīves ilgums palielinās par 7 gadiem. Kustība ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai mēs nekļūtu veci, noguruši un dažādu slimību pārņemti.
Fiziskās aktivitātes samazina onkoloģisko slimību iespējamību
Pārlieku liela aptaukošanās ir ļoti liels riska faktors dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Samazinot ķermeņa svaru kaut vai par 10 % vai izmainot tā kompozīciju, t.i. samazinot tauku šūnu audus un palielinot muskuļu audu izmērus, 3 reizes samazinās krūšu un dzemdes endometrija - vēža risks. “New England JournalofMedicine” dati liecina, ka sievietēm, kuras nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pēkšņas nāves risks ir trīs reizes lielāks nekā tām, kuras sporto. Ļoti svarīga ir ritmiska fiziska aktivitāte, kas atbilstoši paaugstina pulsa spiedienu un būtiski samazina infarktu daudzumu, jo palielinās endorfīni, kas izmaina arī mūsu attieksmi pret ikdienas stresu.