Vasarai aizejot, ir mazliet skumji un kādam – pat ļoti skumji. Kāds, neraugoties uz terorisma draudiem, plāno doties uz siltajām zemēm, lai vasaru pagarinātu. Tiesa, netrūkst arī cilvēku, kuriem rudens ir mīļākais gadalaiks, un internetā pat var atrast apkopotus argumentus, kāpēc rudens labāks par vasaru.
Ja vasara ir pavadīta pilnvērtīgi un harmoniski, arī rudens neradīs īpašas problēmas. Ja bail, ka rudens nesīs saaukstēšanos, der pievērst lielāku uzmanību organisma pretestības spēju stiprināšanai. Tas nenozīmē, ka tūlīt jāskrien uz aptieku pēc uztura bagātinātājiem. Iespējams, pienāks kārta arī tiem, bet daudz ko ikdienā var darīt vienkārši tāpat.
Labi izgulēties
Pētot miegu un miega traucējumus, zinātnieki atklāj arvien vairāk dažādu veselības problēmu, kuras nepietiekama izgulēšanās izraisa vai padara smagākas. Ja organisms nav saņēmis pietiekami ilgu naktsmieru, cieš arī imunitāte un vieglāk pieķeras dažādas infekcijas. Rudenī beidzot var izgulēties arī tie, kuriem traucēja vasaras gaišās naktis un karstums. Ja miega traucējumi ir regulāri - jāiet pie ārsta.
Biežāk mazgāt rokas
Rokas jāmazgā jebkurā gadalaikā, diemžēl dzīvē ne vienmēr šī prasība tiek ievērota, cilvēki to uzskata par pārspīlētu, jo rokas nav acīm redzami netīras un nekas slikts taču nenotiek. Jāsāk jau radināties mazgāt rokas biežāk un rūpīgāk, gatavojoties brīdim, kad elpceļu vīrusi kļūs aktīvi. Nekad nevar zināt, kad tas pienāks. Elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu, bet, lai inficētos, nav obligāti jānonāk tiešā kontaktā ar klepotāju vai šķaudītāju. Vīrusi nonāk it visur, arī uz durvju rokturiem, koplietošanas priekšmetiem, tos var nodot sarokojoties un dažādos citos veidos. Tuvinot roku sejai, vīruss līdz ar gaisu tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnā, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, cilvēka imūnā sistēma reaģē uz to un ražo šūnas, ar kurām vīrusu likvidēt, - cilvēks saslimst.
Nepārstāt dzert ūdeni
Vasarā, siltā laikā gribas vēsu ūdeni, bet arī rudenī ir jāturpina uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai saglabātu organisma pretošanās spēju slimībām. Laikam kļūstot drēgnākam, laiks nomainīt auksto ūdeni ar siltām zāļu tējām. Daļa veselīga dzīvesveida entuziastu augstu vērtē siltu ūdeni ar citronu un sāk ar to ik rītu - tas esot fantastisks atbalsts imūnsistēmai un arī palīdzot zaudēt lieko svaru, atmodinot vielmaiņu, nākot par labu ādas stāvoklim un uzmundrinot gan ķermeni, gan prātu. Tomēr daudzkas nav līdz galam izpētīts. Protams, citrons ir sen pazīstams tautas medicīnas līdzeklis, kam piemīt zināma pretmikrobu iedarbība, tajā ir organiskās skābes, kalcijs, kālijs, magnijs, C vitamīns, bioflavonoīdi, pektīnvielas un limonēns. Cits jautājums - vai to visu var uzņemt pietiekamā daudzumā, lietojot citronu ūdeni. Bet, ja garšo un ir liela ticība, kāpēc gan neizvēlēties tieši to.
Produkti ar probiotiķiem
Probiotiķi - labās baktērijas dzīvo zarnu traktā un nodrošina normālu zarnu mikrofloru, neļaujot savairoties kaitīgajiem mikroorganismiem. Zarnu traktam ir liela loma organisma imunitātes nodrošināšanā. Tam par labu nāk gan dzīvie jogurti ar bifidobaktēriju un acidofilo baktēriju piedevām, gan kefīrs un citi skābpiena produkti, gan arī skābēti kāposti un citi dārzeņi - tā liecina atsevišķi pētījumi. Papildus jācenšas uzņemt arī pietiekami daudz šķiedrvielu no rudzu maizes, pilngraudu produktiem, augļiem, dārzeņiem u.c.
Vingrot, bet nepārcensties
Cilvēki, kuri regulāri vingro, retāk kļūst par upuri elpceļu vīrusiem, noskaidrojuši britu pētnieki. Taču slodze jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai kondīcijai, jo pārpūle var novest pie pretēja rezultāta. Vairumam cilvēku pietiek ar pusstundu ilgu vingrošanu dienā - tā samazina stresa hormonu līmeni, uzlabo asinsriti, palīdz justies možam un noturēt normālu svaru, un tas viss kalpo arī imunitātes spēcināšanai. Savukārt pēc treniņa, kas radījis lielu pārslodzi, nākamo trīs dienu laikā iespēja inficēties ar elpceļu vīrusiem tikai pieaug.
Baudīt sirsnību un jautrību
Tuvu un mīļu cilvēku apskāvieni ļauj ne vien justies mīlētam, bet īpašā veidā arī palīdz pretoties infekcijām. Apskāvieni, mīļuma izpausmes un pozitīvas emocijas palīdz mazināt stresa līmeni, neļaujot tam iedragāt imunitāti. Līdzīgi iedarbojas arī smiekli un jautrība, tāpēc tumšos rudens vakaros izklaidējieties kopā ar tuvajiem cilvēkiem, atcerieties smieklīgākos vasaras atgadījumus, jokojiet, stāstiet anekdotes, lasiet asprātīgas grāmatas, skatieties labas komēdijas.
Ēst augļus un dārzeņus
Rudenī tie ir svaigi, pilnvērtīgi un vitamīniem bagāti, satur daudz antioksidantu. Pēdējā laikā arī Latvijā tiek popularizēta ideja par to, ka ikvienam cilvēkam dienā vajadzētu apēst piecas porcijas augļu un dārzeņu. Rudens ir ļoti piemērots laiks šā ieteikuma īstenošanai. Tāpat arī vēlams lietot garšaugus, jo sevišķi - ķiplokus, sīpolus, visdažādākos zaļumus, čili piparus, kurkumu.
Aprunāties ar sevi
Psihologi novērojuši, ka mēs, kā jau bioloģiskas būtnes, atšķirīgi reaģējam uz dažādiem gadalaikiem un gandrīz katrs kādā sezonā jūtas labāk, kādā - sliktāk. Ja rudenī gribas vairāk filozofēt un paslinkot, satikt mazāk ļaužu, lasīt dzeju, tad varbūt tā ir konkrētā cilvēka īpatnība, cilvēciskās būtības izpausme, kas sasaucas ar dabā notiekošo. Nevar jau visu laiku nēsāt aktīvā, laimīgā un dzīvespriecīgā cilvēka masku. Rudens ir labs laiks, lai kaut vai pusstundu dienā pabūtu vienatnē ar sevi, izietu dabā, gremdētos pārdomās, meditētu. Tas palīdz tikt galā ar dienišķo stresu, un līdz ar to uzlabojas organisma pretošanās spējas infekcijām.
***
Puspajokam - rudens cienītāju argumenti:
• arvien mazāk uzbrūk visādi kukaiņi;
• var valkāt apģērbu, kas notušē auguma nepilnības, kuras tā uztrauca vasarā;
• beidzot var staigāt zābakos, un neviens par to nebrīnās;
• cilvēkus vairs nenomoka karstums, un nav tik ļoti jāsvīst;
• netrūkst svaigu vietējo augļu un dārzeņu;
• var aizmirst par siena drudzi;
• citos gadalaikos nav tik lieliskas ābolmaizes;
• acis priecē košās rudens lapas;
• omulībai mājoklī var iedegt sveces;
• nav jāmokās ar vainas apziņu, paliekot mājās uz dīvāna, lai mierīgi palasītu vai adītu;
• atkal garšo karsti dzērieni, zupas un sautējumi.