Vēža skrīnings: jāmaina sava un valsts attieksme

Savlaicīgai onkoloģiskās saslimšanas atklāšanai ir ļoti liela nozīme – par to neviens nešaubās, taču Latvijā, neraugoties uz trim valsts apmaksātiem vēža skrīningiem jeb pārbaudēm, ļaundabīgu audzēju diagnosticē novēloti.

Kāpēc cilvēki neizmanto valsts piedāvātās iespējas pārbaudīt veselību un ko vajadzētu mainīt, lai aicinājums pārbaudīt veselību sasniegtu visus? «Cilvēkiem jāsaprot, ka tas, par ko viņi rūpējas, ir viņu pašu veselība,» Neatkarīgajai saka krūts vēža pacienšu biedrības Vita vadītāja Irīna Januma. Viņa arī uzskata, ka cilvēkus nevajag baidīt un līdztekus ziņai, cik cilvēku atklāts ļaundabīgs audzējs tieši skrīninga laikā, skaļi jāsaka, ka lielākajai daļai pārbaudīto cilvēku pateikts: ar tavu veselību viss ir kārtībā!

Meklē pirmsvēža stadiju

Valsts apmaksātie skrīningi, citiem vārdiem, noteiktu iedzīvotāju vecuma grupu pārbaudes skar trīs vēža veidus - krūts vēzi, dzemdes kakla vēzi un zarnu vēzi. Krūšu veselības pārbaudes tiek veiktas mamogrāfijā sievietēm no 50 līdz 69 gadiem, un to mērķis ir meklēt audzēju, lai mazinātu ielaistību. Lai gan joprojām varētu vēlēties lielāku sieviešu atsaucību šīm pārbaudēm pēc vēstules saņemšanas, eksperti ir vienisprātis, ka šim skrīningam ir labi rezultāti, jo pieaug agrīni atklāto audzēju skaits, kas ļauj laikus sākt ārstēšanu un nodrošina izveseļošanos.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, dzemdes kakla pārbaudes (sievietēm no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados) valsts programmas ietvaros veica tikai 25 procenti no uzaicinātajām sievietēm. No 242 sievietēm, kurām pērn atklāts dzemdes kakla vēzis, skrīninga ietvaros tas noticis tikai 18 sievietēm. Tā nav laba ziņa, jo šajā skrīningā ir iespējams atrast patoloģiju, kas var radīt vēža saslimšanu, un var to novērst. Diemžēl dzemdes kakla vēzi vairāk nekā pusē gadījumu diagnosticē vēlīni.

Traģiski rādītāji ir zarnu vēža skrīningam - uz šo pārbaudi pērn atsaukušies tikai desmit procenti iedzīvotāju, kuriem valsts šādu pārbaudi apmaksā. Vēstule ar aicinājumu uz šo skrīningu netiek sūtīta, cilvēkiem reizi gadā ir tiesības vērsties pie sava ģimenes ārsta un lūgt šo pārbaudi. Diemžēl zarnu vēzi 2015. gadā 61,5 procentam pacientu atklāja vēlīni. Taču arī zarnu vēža pārbaudē var atrast izmaiņas audos, kas liecina par draudu veidoties vēzim.

Citur reformē

«No zarnu vēža skrīninga modeļa, ko izmanto Latvija, citas valstis jau sen ir atteikušās, jo tas nedeva rezultātu,» Neatkarīgajai saka kolorektālā vēža pacientu biedrības EuropaColon Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Vesers. Tā vietā valstis ievieš personalizētu uzaicinājumu katram iedzīvotājam noteiktā vecuma grupā. Par Latviju var teikt, ka mums tikai skaitās zarnu vēža skrīnings, jo iedzīvotājus neuzaicina to veikt, netiek sūtītas ne vēstules, ne atgādinājumi, un tikai tik, cik ģimenes ārsti atgādina vai uzstāj, tik pacienti uzzina par šādu skrīningu. Protams, arī tad, ja paši pacienti vecumā no 50 gadiem izrāda interesi un jautā savam ģimenes ārstam. «Tā ir pacientu nolaidība - cilvēki nedomā par veselību un vēršas labākajā gadījumā pie ārsta, kad jau ir sūdzības, bet otrs - ģimenes ārstu ieinteresētība un rūpes par katru individuālu pacientu,» saka U. Vesers. Viņš ir pārliecināts, ka drīzumā situācija varētu mainīties, jo arī Veselības ministrija ir sapratusi problēmu un, visticamāk, veidos citu sistēmu - centralizētu, lai kāda iestāde uzskaitītu un analizētu skrīninga datus, tos personalizētu, lai uzaicinātu nevis nezināmus Latvijas iedzīvotājus vecumā no 50 līdz 70 gadiem, bet konkrētus cilvēkus un būtu iespējams izsekot, vai pārbaudes ir veiktas, kādi ir to rezultāti un vai ir uzsākta ārstēšana. «Piemēram, pašlaik mēs nemaz nezinām, kas ir šie desmit procenti cilvēku, kuri veic zarnu vēža skrīningu, vai tie ir katru gadu jauni pacienti, vai tie ir tie paši, kas katru gadu pārbaudās,» saka U. Vesers. Zarnu vēža skrīninga apmeklējumu veicinātu arī jaunākas paaudzes testi, kurus būtu vienkāršāk veikt (pašlaik analīzes jāpaņem pašiem pacientiem un jāuzglabā, līdz tiek pie ģimenes ārsta). Eksperts arī apelē pie ģimenes ārstu godaprāta - svarīgi ir ar pacientiem izrunāties, arī tad, ja pacients ir gados jaunāks un viņam skrīnings «nepienākas», jānoskaidro, kāpēc viņš vēlas veikt pārbaudi un galvenais - vai ģimenē jau kāds nav slimojis. «Šos pacientus uzreiz jāsūta uz citu pārbaudi - kolonoskopiju, ņemot vērā iedzimtības risku,» saka U. Vesers. Protams, daudzas lietas veselības jomā, tostarp onkoloģijā, atrisinātu ne tikai sistēmas sakārtošana, bet arī papildu finansējums, par ko iestājās trīs pacientu biedrības, savācot vairāk nekā 10 000 parakstu un iesniedzot iniciatīvu Saeimā, kur par to jau šo ceturtdien notiks balsojums.

Ja man nekas nesāp

Krūts vēža profilaktiskās pārbaudes ir viens no labākajiem piemēriem, lai vēstītu iedzīvotājiem, kāpēc svarīgi atsaukties valsts apmaksātajam skrīningam. 63 procentiem sieviešu, kurām pagājušajā gadā atklāja vēzi, tas notika agrīnā stadijā, kad iespējas izārstēties ir ļoti lielas.

228 sievietēm krūts vēzis atklāts tieši skrīninga pārbaudes laikā.

Tomēr kritiski vārdi par krūts vēža pārbaudēm ir sakāmi Irīnai Janumai: «Joprojām valstī ir problēmas ar vēstuļu nosūtīšanu un saņemšanu, piemēram, es pati šādu vēstuli saņēmusi neesmu nekad. Tomēr valsts iestādēm būtu jānoskaidro un jāparūpējas, lai sistēma strādā. Latvijā iedzīvotāju skaits nav tik liels un sieviešu skaits, kurām tiek piedāvāta krūšu pārbaude, ir vēl mazāks.» Otrs būtisks kavēklis ir sieviešu bailes un aizņemtība. «Ja man nekas nesāp, ja es jūtos labi, varu strādāt un man nav laika aiziet uz pārbaudi - tā domā sievietes, kuras uzņēmušās rūpes arī par ģimeni, - tad naudu, ko tērēt biļetei pie ārsta, dzīvodama laukos, varu izlietot bērniem pārtikai,» secina I. Januma. «Diemžēl tā ir realitāte, un ekonomiskā situācija ļoti būtiski ietekmē arī rūpes par veselību.»

Nav ko atbildēt

Onkoloģisko ginekoloģisko pacienšu organizācija Gino vadītāja Solvita Rubene atgādina, ka vēzim, piemēram, dzemdes kakla vēzim, pirmajās stadijās nav nekādu pazīmju un atklāt audzēju var tikai šādās pārbaudēs. «Galvenais iemesls - zināšanu trūkums - cilvēki, jaunas meitenes vispār neko nezina par šādu saslimšanu, bet, ja sievietes zina vai ir saņēmušas uzaicinājumu - ieņem strausa politiku, nevēloties neko ne redzēt, ne dzirdēt,» situāciju vērtē S. Rubene. Izpratne onkoloģijā veidojas no zināšanām, medijos dzirdētā, mazāk no ārstu teiktā, un tai ir vairāki aspekti. No vienas puses, cilvēki tiek aicināti pārbaudīties, taču no otras puses - mēs ikdienā redzam, cik ilgi pacientiem ir jāgaida rindās uz izmeklējumiem, turklāt daudzi pacienti saskaras ar ierobežojumiem medikamentu saņemšanā. «Ārstu konsīlijs ir nozīmējis ārstēšanu, kuras izmaksas būs 60 000 eiro, bet valsts apmaksā tikai 14 000, - ko man teikt pacientam? Man nav ko atbildēt,» saka S. Rubene. Tāpēc viss šajā sistēmā ir saistīts, un steidzami jārīkojas, lai situāciju onkoloģijā sakārtotu.