Lai bērns veiksmīgi un bez liekiem pārdzīvojumiem varētu uzsākt skolas gaitas, viņam jābūt tam gatavam gan intelektuālajā, gan psiholoģiskajā, gan sociālajā, gan fiziskajā ziņā.
Ko tad īsti nozīmē - būt gatavam skolai? Kādi ir būtiskākie faktori, kas vecākiem jāzina, jāņem vērā un jāakceptē, sūtot bērnu 1. klasē, skaidro Montesori ārstnieciskās pedagoģijas speciāliste, audiologopēde Kristīne Riemere.
«Ja bērns uzsāks skolas gaitas, vēl neesot tām gatavs, viņam var rasties dažādas grūtības gan mācību satura uztveršanā, gan attiecībās ar vienaudžiem. Ir jāsasniedz atbilstošs emocionālais un intelektuālais attīstības līmenis, svarīga ir bērna motivācija intelektuālajam darbam, interese par skolu un vēlme mācīties. Pretējā gadījumā skolas gaitu uzsākšana var būt apgrūtināta,» uzskata Kristīne Riemere, uzsverot: ja ir aizdomas, ka bērns vēl nav pietiekami nobriedis, lai uzsāktu skolas gaitas, ieteicams konsultēties ar kādu no speciālistiem (ģimenes ārstu, neirologu, logopēdu, psihologu).
Kā tad novērtēt, vai bērns patiešām ir skolai gatavs? «Viens faktors, kas jāņem vērā, ir piena zobu nomainīšanās uz pastāvīgajiem: 4-6 piena zobu vietā jābūt izaugušiem pastāvīgajiem zobiem. Par to vecāki dažkārt smaida, tomēr tam ir sava jēga - mums organisms dažādos dzīves posmos daudz pasaka priekšā,» stāsta audiologopēde, norādot, ka ļoti svarīga ir bērna sociālā un emocionālā attīstība (saskarsme ar citiem bērniem un pieaugušajiem ārpus ģimenes, disciplīnas prasību ievērošana, neveiksmes situāciju pārvarēšana u.c.), fiziskā attīstība un veselība (ietverot redzes un dzirdes veselību, lielo un sīko motoriku, tās attīstību u.c.), valodas attīstība, matemātiskā attīstība, kā arī zinātkāre, mācīšanās motivācija un tās noturība.
«Īpaši tiek uzsvērta valodas un matemātiskā attīstība. Kādēļ tā? Daudzos pētījumos pierādīts, ka šīs abas jomas ir nozīmīgākie faktori turpmākajām sekmēm skolā. Tas nenozīmē, ka bērniem pirmsskolas vecumā ir jāprot tekoši lasīt, atstāstīt dzirdēto vai rēķināt matemātikas uzdevumus. Te ir runa par valodas un matemātiskajiem pamatiem - fonoloģiskajām spējām, kas ir pareizrakstības un lasīšanas pamats, un skaitļu un daudzuma jēdzieniem,» skaidro Kristīne Riemere.
Pirmsskolas vecuma bērns, kuram ir labas fonoloģiskās spējas, prot:
• sadalīt vārdus zilbēs
• atpazīt rīmes (piemēram, Anna - vanna - panna - kanna)
• sadzirdēt skaņas (piemēram, vārds Mārcis sākas ar M)
Pirmsskolas vecuma bērns, kuram ir laba daudzuma un skaitļu uztvere, prot:
• atpazīt atsevišķu elementu īpašības (piemēram, sakārtot klucīšus pēc izmēra, krāsas, formas)
• sagrupēt elementus (viena veida priekšmetus, piemēram, augļus, uztvert kā grupu)
• veidot virknes (piemēram, sarindot klucīšus pēc lieluma)
«Bērni ir dažādi, un arī viņu attīstība noris atšķirīgi. Fonemātiskās uztveres un burtu zināšanas, uzsākot skolas gaitas, noteiks lasīt apguves turpmāko attīstību. Tāpat būtiskas ir prasmes orientēties matemātiskajos terminos, orientēties telpā, plaknē, laikā. Bērnam jāizprot dažādi jēdzieni, jāprot salīdzināt, atrast līdzīgo un atšķirīgo, vispārināt, grupēt. Svarīga arī ir bērna fiziskā attīstība - kustību koordinācija, veiklība. Tātad vecāku loma ir ļoti būtiska, sagatavojot bērnu skolas gaitām, jo tieši viņi gādā par bērna fizisko attīstību un veselību, viņiem ir noteicošā loma bērna emocionālajā attīstībā, nodrošinot harmoniskas attiecības ģimenē,» uzskata Montesori ārstnieciskās pedagoģijas speciāliste.