Ar tās daudzveidīgajām fiziskajām aktivitātēm vasara ir pārbaudījums locītavu lokanībai, jo sevišķi, ja ziema vadīta mazkustībā. Cilvēks nepavisam nejūtas iepriecināts, atklājot, ka grūtāk kļuvis pieliekties, locītavās parādījies stīvums un tāds kā sausums, bet laiku pa laikam arī sāpes.
Locītavu problēmu cēloņus mēs ne vienmēr spējam izprast paši. Var gadīties, ka vienkārši bijusi neierasti liela slodze vai arī esam nodarbinājuši neierastas muskuļu grupas. Varbūt sevi liek manīt izplatītākā locītavu kaite - osteoartrīts, kas saistīts ar skrimšļu nodilumu un parasti izpaužas mūža otrajā pusē, lai gan pēdējā laikā arī šai problēmai ir tendence kļūt «jaunākai». Un vēl ir citas slimības, kas skar locītavas, piemēram, reimatoīdais artrīts, psoriāze, podagra u.c. Lieki piebilst, ka bez ārsta palīdzības tādos gadījumos neiztikt. Taču allaž ir iespējams kaut ko darīt, lai locītavas saglabātu veselas pēc iespējas ilgāk.
Saudzēt nozīmē nodarbināt
Jo biežāk locītavas izkustina, jo mazāka varbūtība, ka tās kļūs stīvas un zaudēs normālo kustību amplitūdu. Par labu nāk vingrojumi, kas attīsta lokanību, stiprina vēdera muskuļus, veicina spēku u.c. Lai saprastu, kāda slodze locītavām un muskuļiem ir vēlama un kāda vairs nē, jāieklausās savā organismā. Neliela smaguma sajūta muskuļos pēc vingrošanas ir normāla, bet, jā tā nepazūd pēc divām diennaktīm, tad slodze ir par lielu. Jaunas fiziskās aktivitātes jāuzsāk pakāpeniski, neaizmirstot iesildīties. Par locītavām draudzīgiem fiziskās aktivitātes veidiem uzskata peldēšanu, ūdens aerobiku, vingrošanu pēc Jozefa Pilatesa sistēmas, cigunu, riteņbraukšanu u.c. Vēlams, lai vingrojumi būtu daudzveidīgi. Ļoti labi, ja vingrot var zinoša fizioterapeita vadībā.
Lielāku kustīgumu līdztekus var ieviest arī visparastākajā ikdienā. Locītavām nepatīk, ja cilvēks augu dienu stāv vai sēž vienā un tajā pašā pozā, kas viņam šķiet ērtākā strādājot, lasot, skatoties televizoru, sūtot īsziņas utt. Jāpieradinās laiku pa laikam piecelties un locītavas izkustināt.
Piemēroti apavi
Daļa no rūpēm par locītavu labklājību ir pareiza apavu izvēle. Apaviem ir perfekti jāder, tie nedrīkst saspiest pēdu nevienā virzienā, un tiem jāsniedz drošs atbalsts potītēm. Nepareizi izvēlēti apavi, jo sevišķi, ja cilvēks tādus valkā regulāri, noved pie pēdas deformācijas, līdz ar to katrs solis kļūst kā trieciens, kas netiek amortizēts, un to saņem ceļi, gūžas, mugura.
Ceļojumā nepārpūlēties
Ja cilvēkam ir locītavu problēmas, nevajag plānot pārāk intensīvu ceļojuma programmu, kur paredzēts daudz laika pavadīt transportā, soļot, kāpt kalnos vai staigāt šķēršļotā apvidū. Iesākumā var doties īsās ekskursijās turpat dzīvesvietas tuvumā, lai novērtētu savus spēkus. Kritiski jāizvērtē iespējas ceļot lidmašīnā vai tūristu autobusā, kā arī viesnīcu piedāvātās ērtības - vai tās ir pietiekamas, lai varētu atpūsties, nevis mocīties ar locītavu sāpēm. Dodoties ceļā ar mašīnu, nepieciešama bieža apstāšanās, lai varētu izkustēties un izstaipīties, jo ilgstoša sēdēšana palielina locītavu stīvumu. Ceļasomai jābūt vieglai un uz ritenīšiem, apaviem - ērtiem, ir vēlams iegādāties ortopēdiskās zolītes. Ja vajadzīgs spieķis, tad tas noteikti jālieto. Protams, jāpaņem līdzi visi nepieciešamie medikamenti.
Dārzā - bez «varoņdarbiem»
Locītavām nepatīk ilgstošas vienveidīgas kustības, smagumu nešana, nepareiza smagumu celšana, kā arī pārslodze kopumā. Par to visu vajadzētu padomāt jau pirms dārza darbu uzsākšanas. Daudzi cilvēki, cenšoties padarīt vairāk, par šiem faktoriem pilnīgi aizmirst un pret vakarpusi jūtas slikti, gadās, ka vairākas dienas pēc tam jālieto pretsāpju medikamenti. Pirms darbu sākšanas, gluži tāpat kā pirms sportošanas, vēlams nedaudz iesildīties, piemēram, izpildīt vieglus apļošanas vingrinājumus. Darba veidus vajadzētu bieži mainīt. Teiksim, var pusstundu grābt nopļauto zāli, tad mirkli palasīt zemenes, aprūpēt tomātus siltumnīcā, mazliet paravēt un aiznest nezāļu spaini uz kompostu, kamēr tas vēl nav kļuvis pārāk smags. Ieteicams sagādāt ērtus, vieglus darbarīkus, kas konstruēti, ievērojot ergonomikas principus. Kustībām vajadzētu būt mierīgām, plūstošām. Laiku pa laikam der vienkārši atpūsties. Ja ir jūtams, ka locītavām slodze sāk nepatikt, vajadzīgs pārtraukums. Ja locītavas sāp vēl stundu pēc darbu beigām, tas liecina, ka slodze ir bijusi par lielu.
Kā bagātināt uzturu
Locītavu veselības stiprināšanai populāri ir uztura bagātinātāji ar glikozamīnu un hondroitīnu. Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri ir gandrīz visos audos, bet visvairāk - locītavu skrimšļos. Glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Glikozamīns palīdz aizkavēt deģeneratīvās izmaiņas, ko locītavās izraisa osteoartrīts. Glikozamīna iedarbība tiek sasniegta pakāpeniski, un arī pēc ilgstošas uzņemšanas tas neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Hondroitīns ir dabīgs polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Izteikts pieņēmums, ka hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa elastību un neitralizēt vielas, kas veicina skrimšļa noārdīšanos. Arī hondroitīns lietojams ilgāka kursa veidā, produktos to mēdz kombinēt ar glikozamīnu.
Veselīgs uzturs
Visam organismam, arī locītavām, kauliem un muskuļiem, vajadzīgs pilnvērtīgs uzturs, kurā netrūkst kvalitatīvu olbaltumvielu, labo taukskābju, minerālvielu un vitamīnu.
• Kā zināms, kauliem nepieciešams kalcijs, ko var uzņemt ar dažādiem piena produktiem, brokoļiem, vīģēm, pākšaugu produktiem u.c. Jāseko, lai netrūktu D vitamīna, kas veicina kalcija izmantošanu organismā.
• Ieteicams ēst arī pietiekami daudz zivju, jo tās ir bagātas ar omega - 3 taukskābēm.
• Muskuļiem nepieciešamas olbaltumvielas, ko var uzņemt ar liesu gaļu, jūras produktiem, pākšaugiem, riekstiem u.c.
• Par locītavu veselībai vēlamu ēdienu uzskata galertu, kas gatavots slow food tradīcijā, ilgstoši vārot piemērotākos gaļas gabalus - cūku ausis, šņukuru, stilbiņus u.c., lai veidotos dabisks receklis, bez pievienota želatīna.
• Veselīga uztura sastāvdaļa ir arī vitamīni, kas atrodami svaigos augļos un dārzeņos. Pateicoties savām antioksidantu īpašībām, ieteicami ir A, C un E vitamīni, kā arī selēns. C vitamīns atrodams dažādos augļos, ogās un dārzeņos, piemēram, upenēs, citrusaugļos, ābolos, dillēs, paprikā. E vitamīns ir pilngraudu produktos, avokado, saulespuķu sēkliņās, zemesriekstos u.c. Savukārt selēna avots uzturā ir laši, Brazīlijas rieksti, auzas, brūnie rīsi.
• Pareizs uzturs ir būtisks arī ķermeņa masas kontrolei. Liekais svars ir viens no faktoriem, kas apdraud locītavu veselību, jo tām jādarbojas ar pārmērīgu slodzi.