Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?
Nevajag izdomāt sev diagnozes - tās jāatstāj ārsta ziņā, bet, kamēr pie viņa tiek, ir vērts pašam pārdomāt savu problēmu un paprātot, vai tai nav kāds vienkāršs, acīmredzams cēlonis. Situācijas analizēšana pēc tam noderēs arī sarunā ar dakteri, lai varētu precīzāk formulēt to, kas satrauc, un atbildēt uz jautājumiem.
Neizgulēšanās
Atmiņas pasliktināšanās var būt saistīta ar nepareizu dienas režīmu. Nav iespējams nozagt laiku miegam bez jebkādām sekām. Ja tas notiek tikai reizēm, nekas traks nav, bet, ja regulāri - cieš ne vien atmiņa un koncentrēšanās spējas, bet arī vielmaiņa un citas organisma funkcijas. Neizgulēšanos var salīdzināt ar alkohola reibumu. Pētījumos ir pierādīts, ka cilvēks, kurš ir atradies nomodā 24 stundas no vietas, pie stūres ir tikpat bīstams kā dzērājs, kuram asinīs ir viena promile alkohola. Cilvēki naktī guļ vidēji 7-8 stundas, dažiem, iespējams, pietiek ar sešām - par to var spriest pēc pašsajūtas: ja cilvēks jūtas možs, dienā nav miegains, spēj koncentrēties, domāt, veikt precīzas darbības un ar atmiņu viss ir kārtībā, tad acīmredzot viņš ir normāli izgulējies. Ja novērojami miega traucējumi - pamošanās naktī, iemigšanas grūtības vai citas problēmas, jākonsultējas ar ārstu.
Sēdēšana darbā, mājās, mašīnā...
Sēdošs dzīvesveids ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem, tas veicina gan sirds un asinsvadu slimības, gan aptaukošanos un diabētu, gan arī sekmē depresiju un miega traucējumus, kas saistīti arī ar atmiņas problēmām. Jāsāk ar to, ka godīgi jāaprēķina, cik ilgu laiku katru dienu aizvadām sēžot. Piemēram, viena stunda mašīnā vai sabiedriskajā transportā, astoņas stundas darbā, pēc tam atkal stunda atceļā, un ja vēl pieskaita pie televizora un ēdamgalda pavadītās stundas... Ik dienu cilvēkam vajadzētu būt kājās vismaz trīs stundas. Tas nenozīmē, ka obligāti jāskrien vai jāvingro, vienkārši jāceļas un jākustas, kaut kur jādodas, kaut kas aktīvi jādara.
Nepārtraukta raizēšanās
Bažas, raizes un domas par kaut ko negatīvu traucē uztvert, apgūt un atcerēties jaunu informāciju. Tas var novest pie konfliktiem, jo darbā tiek aizmirsti priekšnieku dotie uzdevumi un būtiski svarīga informācija, bet mājās - sadzīviski pienākumi, tuvinieku lūgumi. Apkārtējiem rodas iespaids, ka cilvēks visu laiž gar ausīm un dzīvo kādā citā realitātē. Ir daudz konstruktīvu paņēmienu, kā tikt galā ar ikdienas spriedzi, bet ja raizēšanās un nervozitāte ir pastāvīga un traucējoša, jāmeklē profesionāla palīdzība.
Atsevišķi medikamenti
Atmiņas pasliktināšanās var būt blakusparādība atsevišķām zālēm, piemēram, antihistamīna preparātiem, ko lieto alerģijas sezonā, antidepresantiem u.c. Par to jāinformē ārsts, kurš šos medikamentus nozīmējis, viņa uzdevums ir meklēt risinājumu, kā šīs blaknes mazināt.
Informācijas pārslodze
Nepārtraukta atrašanās tiešsaistē, darbošanās sociālajos tīklos, īsziņas, elektroniskās vēstules - ja tā visa par daudz un cilvēks cenšas koncentrēt uzmanību vienlaikus uz daudzām lietām, tā īsti prātā nepaliek neviena, detaļas paliek neiegaumētas. Eksperti iesaka vienlaikus pievērsties ne vairāk kā divām trim lietām, lai smadzenes varētu tikt galā ar informāciju un to iegaumēt.
Vienkārši normāla novecošana
Cienījamu vecumu sasniedzot, nav jāraizējas par to, ka atmiņa vairs nedarbojas tik perfekti kā studiju gados, ka neizdodas tūlīt iegaumēt stāstīto visos sīkumos, apgūt jaunas sadzīves tehnikas lietošanu vai atcerēties, kur noliktas brilles vai telefons.
Reizēm atmiņu salīdzina ar datoru, kurā uzkrājas arvien vairāk failu, tāpēc ar gadiem vajag vairāk laika, lai atrastu īsto. Satraukties un konsultēties ar ārstu jāsāk, ja atmiņas pasliktināšanās sāk nopietni ietekmēt dzīves kvalitāti, cilvēks sāk aizmirst būtiskas lietas, ir apgrūtināta komunikācija ar tuviniekiem un draugiem.
Menopauzes iestāšanās
Sievišķo dzimumhormonu estrogēnu līmeņa kritums sievietes organismā var izraisīt atmiņas pasliktināšanos un nedaudz vājināt kognitīvās funkcijas, daļa sieviešu atzīst, ka domas šajā dzīves periodā zaudējušas agrāko skaidrību, turklāt karstuma viļņi var traucēt pilnvērtīgam miegam, kas arī nenāk par labu atmiņai.
Daža lieka glāzīte
Ar gadiem cilvēks var «turēt» mazāk alkohola - lai apreibtu, vajag mazāku daudzumu nekā agrāk. Alkohols jauc arī miega ritmu, turklāt tas negatīvi ietekmē galvas smadzeņu asinsritu un līdz ar to - atmiņu, tāpēc laiks pārskatīt savu normu.
Ieteikumi aizmāršīgiem cilvēkiem
• Ja regulāri kaut kas aizmirstas, jāmēģina veidot paradumu likt katru mantu tai paredzētajā vietā. Ja tu, izejot no mājām, mēdz aizmirst lietussargu, saulesbrilles vai cimdus, tad centies tos nolikt kaut kur ārdurvju tuvumā, redzamā vietā, lai tie durtos acīs un trāpītos tev ceļā, kad iesi laukā.
• Dažādus obligāti paveicamus darbiņus savā prātā var mēģināt sasaistīt ar lietām, kuras tu nemēdz aizmirst. Piemēram - vitamīnu lietošanu ar zobu tīrīšanu, lai ikreiz, no rīta tīrot zobus, tu atcerētos arī par vitamīniem.
• Senos laikos cilvēki sev par atgādinājumu mēdza iesiet mutautiņā mezglu, un tas bieži vien līdzēja. Šodien iespējas ir plašākas - atgādinājumi telefonā, līmējamās lapiņas, laika plānotāji u.c.
• Par labu var nākt arī atcerēšanās vērto lietu rezumējums vakarā pirms gulētiešanas: es uz rītdienu sarunāju tikšanos ar draugu, pierakstījos pie zobārsta, iepazinos ar jauno kaimiņ.
• Jāmācās arī neatlikt darbus uz vēlāku laiku, bet padarīt tūlīt, kamēr tie vēl nav piemirsušies.
• Lai būtu laba atmiņa, ieteicams ēst produktus, kuri veicina smadzeņu veselību: zaļos lapu dārzeņus un citus dārzeņus, riekstus, pupiņas, pilngraudu produktus, zivis, putnu gaļu, kvalitatīvas augu eļļas, ogas. Viss, kas labs sirdij, labs arī smadzenēm.
• Vēlams sportot un dejot. Šīs nodarbes intensificē asinsriti, līdz ar to uzlabojas arī smadzeņu asinsapgāde, aktivizējas procesi, kas nodrošina informācijas uztveri, saglabāšanu un apstrādi. Dejošana un sporta spēļu elementu apguve arī pati par sevi nostiprina atmiņu, jo nākas iegaumēt dejas soļus un to secību, attīstīt kustību koordināciju.
• Aktualitāti joprojām nav zaudējusi atziņa, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Informāciju, kuru nepieciešams iegaumēt, der atkārtot tūlīt pēc uzzināšanas un pēc tam atgriezties pie tās vakarā pirms gulētiešanas, un tā vairākas dienas pēc kārtas.
• Lieciet atmiņai pastrādāt. Ja piemirsušies kādi skaitļi, datumi, fakti, nosaukumi vai personvārdi, nesteidzieties tos tūlīt meklēt internetā, vārdnīcā vai jautāt citiem. Ļaujiet atmiņai kādu brīdi padarboties, lai vajadzīgo atcerētos patstāvīgi.
