Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām sievietēm, un katrai sievietei slimības simptomi izpaužas atšķirīgi. Lai pamanītu pat visniecīgākās izmaiņas krūtīs, ir svarīgi tās iepazīt, un, pamanot kaut nelielas pārmaiņas, nekavējieties jādodas pie ārsta. Jo rūpes un atbildība par savu ķermeni sākas pašam no sevis.
Krūšu pašpārbaude ir metode, kā sievietes pašas var laikus konstatēt izmaiņas krūtīs un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta, un tādējādi būt drošas par savu veselību.
Veic krūšu pašpārbaudi reizi mēnesī! - tāds ir šā gada kampaņas sauklis, un sestdien, 28. maijā, šīs kampaņas kulminācijā pie Brīvības pieminekļa no pulksten 13 notiks muzikāli informatīvs pasākums un aktivitātes, kur būs pieejams gan mobilais mamogrāfs, gan iespēja apgūt un veikt krūšu pašpārbaudi īpaši šim nolūkam izveidotā teltī, kā arī Rozā lentītes gājiens Ejam kopā, lai dzīvotu! Pulksten 15.30 no Brīvības pieminekļa uz Arēna Rīga, kur pulksten 17 norisināsies labdarības basketbola spēle starp Latvijas un Jaunzēlandes sieviešu basketbola izlasēm. Gājiena dalībniekiem ieeja spēlē bez maksas.
Slimība bieži ir ielaista
Ja krūts vēzis ir sākuma stadijā, parasti nekādus simptomus neizjūt, tādēļ ir svarīgi regulāri veikt krūšu pašpārbaudi, ko sievietes vecumā no 35 gadiem var apvienot ar ultrasonogrāfijas (reizi gadā) un/vai mamogrāfijas metodi (reizi 2-3 gados), lai novērstu tālāku iespējamā vēža attīstību. Jo, ja slimība tiek atklāta laikus, no krūts vēža ir iespējams izārstēties. Statistikas dati gan rāda, ka vairākumā gadījumu slimība ir ielaista.
«Ne tikai sievietēm paaugstināta saslimšanas riska grupā, kas ir no 50 līdz 69 gadiem, bet ikvienai ir jāveic krūšu pašpārbaude, jo krūts vēzis var skart arī ļoti jaunas sievietes,» uzsver ginekoloģe Dace Matule. «Mēs katru dienu uz sejas uzliekam sejas krēmu, un mūsu pirkstu gali pazīst katru izcilnīti, katru pumpiņu un dzimumzīmīti. Tāpat vajadzētu apglāstīt savus krūšu dziedzerus, iziet cauri arī atslēgas kaula un padušu daļai, lai iepazītu šos audus pēc struktūras. Jo, kad pirkstu galiem izveidojas taustes atmiņa, tie momentā atpazīst, ja kaut kas ir mainījies. 80% gadījumu veidojumi, ko atpazīst pirksti, ir labdabīgi, taču paliek 20%, kas var būt ne tik labdabīgi. Tāpēc savām pacientēm vienmēr saku, ka krūtis ir jātausta «uz veselību». Jāapmīļo pašām sevi, jo, kas nemīl sevi, nevar mīlēt arī citus,» uzsver pieredzējusī daktere.
Ja regulāras krūšu pašpārbaudes laikā (vismaz reizi mēnesī - pirmajā nedēļā pēc mēnešreizēm) sataustāt krūtīs izmaiņas, piemēram, audu sacietējumus un sabiezinājumus, cietākus un blīvākus veidojumus krūtīs vai uz ādas, vai arī sāpes pārbaudes laikā, ir svarīgi nekavējoties doties pie ārsta, kurš izlems par tālāku izmeklējumu nepieciešamību.
Bioloģiskie faktori, dzīvesveids
Krūts vēža attīstību ietekmē gan bioloģiski, gan ar dzīvesveidu un veselības paradumiem saistīti faktori. Bioloģiskos faktorus, protams, nevar ietekmēt, bet par tiem ir svarīgi zināt, lai apzinātos saslimšanas risku un veiktu regulāras profilaktiskās pārbaudes. Tas ir vecums - sievietei kļūstot vecākai, krūts vēža attīstības risks palielinās (visbiežāk pēc 50 gadu vecuma). Tie ir krūts vēža gadījumi ģimenē - ļaundabīgā audzēja risks ir ievērojami augstāks, ja ar to ir slimojušas tuvas radinieces (mamma, māsa, meita u.c.). Un tā ir reproduktīvā sistēma - nedaudz lielāks risks novērots sievietēm, kurām menstruācijas sākušās līdz 12 gadu vecumam, bet menopauze iestājusies pēc 55 gadu vecuma.
Savukārt ar dzīvesveidu un veselības paradumiem saistītos faktorus sieviete var izvērtēt pati. Krūts vēža attīstību ietekmē gan pārmērīga alkohola lietošana, gan smēķēšana. Jā, smēķēšana izraisa ne tikai plaušu vēzi, - jo ilgāk sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi. Riska grupā ir arī sievietes, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, kā arī sievietes ar lieko svaru un aptaukošanos, jo īpaši pēc menopauzes iestāšanās.
IZMAIŅAS, PAR KURĀM JĀZIŅO ĀRSTAM
• bumbulītis, blīvs mezgliņš vai sabiezējums krūtī vai padusē
• ievilkti krūts gali vai krūts āda
• krūts izmēra vai formas izmaiņas
• krūts ādas izmaiņas - sakrokojums, iespiedumi
• izdalījumi no krūts galiem
• pēkšņas sāpes vienā krūts rajonā
• smeldzoša brūcīte, iespējams, klāta ar krevelēm, vai izsitumi uz krūts gala
• uztūkums krūtīm, paaugstināta temperatūra, apsārtums vai citas izmaiņas ādas krāsā
SVARĪGĀKAIS PAR KRŪTS VĒZI
• krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm gan Eiropā, gan Latvijā
• tas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35-64 gadu vecumā
• šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības III-IV stadijā), kas samazina iespējas to efektīvi ārstēt un izveseļoties
• krūts vēža atklāšana laikus un atbilstoša ārstēšana var būt izšķiroša visai turpmākajai dzīvei
• kreisajā krūtī vēzis attīstās biežāk nekā labajā
• samazinot svaru par 10%, trīs reizes samazinās ne tikai krūts vēža, bet arī dzemdes vēža risks
• sievietēm paaugstināta saslimšanas riska grupā (vecumā no 50 līdz 69 gadiem) ieteicams izmantot valsts dāvāto iespēju piedalīties krūts vēža agrīnas atklāšanas programmā un veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju (tā ir krūts audu izmeklēšana ar rentgena stariem, ko uzskata par vienu no efektīvākajām metodēm, lai laikus atklātu krūts vēzi)
• mūsdienās krūts vēža operācija nenozīmē mastektomiju jeb krūts noņemšanu - ja ļaundabīgais audzējs atklāts agrīni, arvien lielākam skaitam sieviešu krūti saglabā, operācijas laikā izņemot tikai slikto šūnu skartos audus
KRŪTS VĒŽA STATISTIKA (2014. gads)
Ņemti reģistra uzskaitē:
• ar pirmo reizi dzīvē uzstādītu diagnozi - 1131
• konstatēti profilaktiskajās apskatēs -186
• uzņemti uzskaitē pēc nāves - 48
No slimniekiem ar pirmreizēji uzstādītu diagnozi konstatēta stadija:
• 0 stadija (audzēja pirmsākums) - 9
• I stadija (vēzis sācis attīstīties, audzējs ir samērā neliels - līdz 2 cm diametrā) - 329
• II stadija (audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā, audzēja skartās puses rokas padusē parādās palielināti limfmezgli) - 392
• III stadija (vairāki palielināti limfmezgli ne tikai padusē, bet arī citos tuvākajos audos, vēzis sācis bojāt arī citas organisma struktūras) - 244
• IV stadija (vēzis ir izplatījies arī uz citiem iekšējiem orgāniem - plaušām, kauliem u.c.) - 109
Atrodas uzskaitē gada beigās 13 924 (no tiem ilgāk par pieciem gadiem pēc diagnozes uzstādīšanas - 9383)
(Avots: spkc.gov.lv)
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Dace MATULE, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente:
- Ik gadu vairāk nekā 100 000 sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem saņem valsts nosūtītu uzaicinājuma vēstuli veikt krūšu izmeklējumu ar mamogrā-fijas metodi bez maksas. Realitātē šo pārbaudi veic ne vairāk kā 40%. Kā- pēc, jūsuprāt, šis skaitlis ir tik mazs?
- Protams, 40% ir ļoti zema skrīninga aptvere. Mēs būtu priecīgi, ja šis skaits būtu virs 70%. Iespējams, viens no faktoriem ir strausa politika - iebāž galvu smiltīs un domā, ka šī slimība nav viņu problēma. Taču statistika un skaitļi pierāda: jo agrīnāk atklāj krūts vēzi, jo prognoze ir labāka ne tikai attiecībā uz pacientes dzīvildzi, bet arī uz dzīves kvalitāti. Protams, faktori, kāpēc sievietes to neizmanto, ir daudz un dažādi. Iespējams, daudzas sievietes šajā vecuma grupā ir aizbraukušas no valsts, jo bērni ir lieli, bet šeit nav darba. Bet tām, kuras ir šeit un to neizmanto, vajadzētu pajautāt: kāpēc viņas to neizmanto?! Jo katra indivīda galvenais pienākums ir rūpēties par savu veselību. Tās ir gan tiesības, gan pienākums, kas ietverts Pacientu tiesību likuma normās. Un, ja valsts vēlas rūpēties par sievietēm konkrētā vecuma grupā, tas būtu jāciena un jārespektē. Citādi tikai runājam, ka veselības aprūpes sistēmā viss ir slikti. Skrīninga programmas ieviešana Latvijā un tās realizācija no mediķu puses darbojas, bet no iedzīvotāju puses nedarbojas.
- Cik bieži jāpārbauda krūtis, lai, konstatējot kādas izmaiņas, ārstēšanās būtu veiksmīga?
- Pašpārbaude jāveic reizi mēnesī. Konstatējot kādas izmaiņas, jāveic ultrasonogrāfija un mamogrāfija. Sievietēm no 35 gadu vecuma ultrasonogrāfiju būtu ieteicams veikt reizi gadā, bet sievietēm no 50 gadu vecuma reizi divos gados jāveic mamogrāfija. Protams, sievietēm, kurām ģimenes anamnēzē ir krūts vēzis, ultrasonogrāfijas un mamogrāfijas izmeklējumi jāsāk veikt krietni agrāk - jau pēc 30 gadu vecuma.
- Kādi faktori ietekmē krūts vēža attīstību?
- Viens no tiem faktoriem, par ko runāju ar savām pacientēm, ir hiperestrogenēmija jeb pārliecīgs estrogēna daudzums. Ir jāsaprot, ka sievietes reproduktīvajā periodā un vispār sievietes dzīvē ļoti daudz ko nosaka dzimumhormoni - estrogēns un progesterons. Pusei sieviešu pēc 35 gadu vecuma veidojas šo hormonu disbalanss, jo olnīcas vairs neizdala abus dzimumhormonus vienādi. Šo hormonu disbalansa uzturēšanā ļoti nopietni spēlētāji ir insulīna rezistence jeb glikozes vielmaiņas traucējumi, aptaukošanās, arī paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Nevar nepieminēt arī stresa pievienoto lomu. Tas nozīmē: sabalansēts uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte un stresa kontrole ir svarīgākie stūrakmeņi, kas nodrošina ne tikai normālu asinsspiedienu un palīdz izvairīties no sirds-asinsvadu saslimšanām, bet arī saglabā krūšu veselību. Gribētu uzsvērt, ka aptaukošanās ir ļoti nopietns faktors - samazinot svaru par desmit procentiem, trīs reizes samazinās krūts vēža risks.
- Ko sievietei būtu svarīgi zināt par krūts vēža terapiju?
- To, ka mūsdienās tā ir kombinēta, ļoti moderna. Ja krūts vēzis skāris jaunu sievieti, kura nākotnē plāno grūtniecību, viņai būtu jāzina, ka pirms ļaundabīgā audzēja ārstēšanas (ķīmijterapijas) ir iespējama olnīcu audu krioprezervācija jeb saglabāšana.