No vienas puses, saules gaisma iedarbojas labvēlīgi, saražojot veselībai tik ļoti nepieciešamo D vitamīnu, reizē aizgaiņājot nomāktību un uzlabojot garastāvokli, bet no otras – tā neatgriezeniski bojā ādas lokālo imūnsistēmu un ādas šūnu ģenētisko materiālu.
Ultravioletā (UV) starojuma - un tas attiecas gan uz īsviļņu UVB, gan garviļņu UVA stariem - kaitējums ādai ir daudz lielāks par pozitīvo devumu. Saules apdegumi. Priekšlaicīga novecošanās. Ādas vēzis. Tas joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā - ar ādas vēzi saslimušo skaits ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Tāpēc, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību savas ādas stāvoklim un veidojumiem uz tās, biedrība Dermatologi pret ādas vēzi līdz 21. maijam organizē eiromelanomas akciju, piedāvājot pārbaudīt ādas veidojumus bez maksas.
Dermatoloģe Jana Janovska eiromelanomas akcijā piedalās jau septīto gadu pēc kārtas. «Es uzskatu, ka katram dermatologam vismaz reizi gadā ir jāpiedalās šāda veida pasākumos. Tas ir ārsta pienākums - dot cilvēkiem iespēju vērsties pēc palīdzības arī tad, ja viņiem nav iespējas par to samaksāt,» uzskata Dr. Jana Janovska. Viņa uzsver: lai precīzi noskaidrotu, kuras dzimumzīmes ir labdabīgas un kuras ļaundabīgas, ir jāiet pie dermatologa. Jo cilvēks pats to nevar noteikt.
Pastāv dažādas ādas vēža formas un apakšgrupas. Visbīstamākā ir ļaundabīgā melanoma jeb pigmentēto šūnu vēzis, kas var izplatīties pa limfvadiem un radīt metastāzes. Tajā pašā laikā melanoma ir viens no vieglāk ārstējamajiem ļaundabīgajiem audzējiem - ja vien to atklāj laikus. Nemelanomas ādas vēzis nav tik bīstams, taču tas ir desmit reižu biežāk izplatīts nekā ļaundabīgā melanoma.
AKNĪTISKĀ (SAULES) KERATOZE
tiek uzskatīta par pirmsvēža stadiju, tai piemīt potenciāls attīstīties par plakanšūnu karcinomu jeb vēzi
ir virspusēji ādas bojājumi, kas redzami uz ādas vietās, kas bijušas pakļautas saules gaismas iedarbībai ilgstošā laikposmā
parasti tie ir viens vai vairāki sarkani vai brūngani ādas plankumiņi, kas virspusē nereti zvīņojas; pieskaroties ar pirksta galu, tie šķiet raupji (atgādina smilšu graudu); reizēm var veidoties biezākas zvīņas vai pat raga kārtiņa
visbiežāk keratoze parādās uz sejas, krūtīm, delnu virspuses, ausīm (vīriešiem) un galvas virsas (vīriešiem, kuriem izkrīt mati)
BAZĀLO ŠŪNU KARCINOMA (BAZALIOMA)
ir visbiežākais ādas ļaundabīgais audzējs gaišādainiem cilvēkiem
lēni augošs audzējs, kas visbiežāk parādās uz ādas, kas dzīves laikā bijusi pakļauta saules iedarbībai
bazālo šūnu vēža paveidi: mezglainā (nodulārā) bazalioma visbiežāk atrodama galvas un kakla rajonā (to parasti pamana, kad veidojums sāk nedaudz asiņot pat pēc niecīgas traumas); virspusējā bazalioma izpaužas kā gareni brūngani sarkani plankumi uz ādas, kas bieži parādās uz ķermeņa, rokām vai kājām; rētojošā bazalioma novērojama uz sejas un tā izpaužās kā rēta, kura veidojas bez redzama iemesla; pigmentētā bazalioma biežāk novērojama cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu
PLAKANŠŪNU (SKVAMOZO) ŠŪNU VĒZIS
sastopams retāk par bazālo šūnu karcinomu, bet pēc savas agresīvās dabas var līdzināties melanomai
attīstās no aktīniskās keratozes
audzēja virsma parasti ir vairāk uztūkusi un kreveļaina; šo ļaundabīgā audzēja formu var reizēm noturēt par kārpu
var izplatīties uz limfmezgliem un citiem orgāniem (metastāzes) un izrādīties nāvējoša
MELANOMA
ir ļaundabīgs audzējs
var veidoties jau no esošas dzimumzīmes (25%), kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa (75%)
visizplatītākās vietas: vīriešiem - ķermeņa vidusdaļa, sievietēm - kājas un ķermeņa vidusdaļa
tā var līdzināties plankumiem, var būt līdzīga mezglveida uzaugumam, var būt dažādās krāsās un slikti izteiktām robežām
ja to diagnosticē agrīnā stadijā, to iespējams izārstēt pilnībā (izgriežot ķirurģiski), tādējādi profilakse un pēc iespējas agrīna diagnostika ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kā cīnīties ar melanomu
tās attīstību veicina bieža un ilgstoša ādas pakļaušana UV starojuma iedarbībai, un tas attiecas gan uz uzturēšanos saulē, gan solārija izmantošanu
vēl melanomas attīstības risku palielina dzimumzīmju un dažādu pigmentveidojumu esamība, tāpēc, pamanot jebkādas izmaiņas dzimumzīmes izskatā, vajadzētu konsultēties ar dermatologu
nodulārā melanoma: 15% no visām melanomām - ļoti ātri auguša karcinoma
amlanotiskā melanoma: 2-8% no visām melanomām - ļoti bīstams veidojums, klīniski izskatās kā rozā pumpa, bez nekādām īpašām pazīmēm, bet ir ļoti agresīva, grūti diagnosticējama, ātri metastazē; neskaidra anamnēze - var būt nieze vai asiņošana
melanomas metastāzes attīstās aptuveni 5-15% gadījumu, ja nav noskaidrota primārā melanoma.
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild dermatoveneroloģe
Jana JANOVSKA:
- Kā katram pašam atpazīt aizdomīgus veidojumus? Ar kādiem simptomiem noteikti būtu jāiet pie ārsta?
- Ir jāpievērš uzmanība katram jaunam veidojumam un tam jāseko, ievērojot ABCD likumu, kur A (asymmetry) ir asimetrija, viena puse atšķiras no otras, B (border) - neregulāras robežas, dzimumzīme ir robaina, nelīdzena, C (colour) - dzimumzīme ir daudzkrāsaina, dažādos toņos, D (diameter) - diametrā veidojums palielinās, jau ir lielāks par pieciem milimetriem. Pēdējos gados parādījies arī kritērijs E (evolution) - evolūcija, laika gaitā veidojums mainās. Ja kāds no šiem parametriem mainās, ieteicams doties pie ārsta. Parasta dzimumzīme ir apaļa, simetriska, līdzenu malu, vienkrāsaina un maza - līdz pieciem milimetriem.
Labdabīgie veidojumi ir līdzīgi viens otram, to ir daudz, premalignie (pirmsvēža) veidojumi atšķiras no pārējiem veidojumiem gan izskata ziņā, gan skaitliski. Ļaundabīgs veidojums (ādas vēzis) ir krasi, ievērojami atšķirīgs no citiem ādas jaunveidojumiem (īpaši vēlīnā stadijā), tas parasti ir viens (retāk vairāk par vienu).
- Vai ādas veidojumu diagnostiku veic arī bērniem?
- Vismaz vienu reizi dzīvē ādas veidojumu diagnostika ir jāveic ikvienam. Tas gan vairāk attiecas uz pacientiem pēc 18 gadu vecuma. Riska grupas pacientiem tas jādara reizi gadā, pārējiem - reizi divos gados.
- Par ko liecina jūsu prakse: kādas kļūdas pieļāvuši tie slimnieki, kuriem diagnosticēts ādas vēzis? Vai viņi paši to apzinās?
- Manā praksē biežāk bijusi nejauša ādas vēža diagnostika - pacients atnāk ar citām sūdzībām. Tā kā vienmēr apskatu arī dzimumzīmes, ir izdevies noķert aiz astes agrīnu bazaliomu, par ko pacients pat nebija sūdzējies, jo domājis, ka tas ir «rozā plankums, nekas īpašs»... Man ir liela pieredze ar pacientiem no citām valstīm, piemēram, Šveices, Zviedrijas, Vācijas. Tur ir daudz cilvēku ar ļoti gaišu ādu, rudiem matiem, gaišām acīm un ļoti, ļoti daudziem veidojumiem uz ādas. Viens no tādiem pacientiem bija no Vācijas - viņš gribēja noņemt dažas papilomas, bet, ņemot vērā viņa riska grupu, apskatījos visus veidojumus uz ādas. Un rezultātā atklāju amelanotisku (bezpigmenta) melanomu. Akūtā kārtā nosūtīju viņu uz Bostonu, uz Mohs micrographic surgery. Pacients ir glābts, turpina novērošanos pie dermatologa un ir laimīgs.
- Kā, gadiem ejot, mainās pacientu attieksme pret ādas jaunveidojumu pārbaudi - cik daudzi to dara profilaktiski?
- Pacienti kļūst arvien izglītotāki un ļoti daudzi atrādās laikus. Patiesībā, parādās jauns fenomens - kancerofobija. Manuprāt, tas nemaz nav slikti, labāk drošs paliek nedrošs, nekā kaut ko palaist garām.
- Vai ādas vēzi var izārstēt?
- Viss atkarīgs no tā, cik agrīni vai novēloti veidojums diagnosticēts. Nelabvēlīga prognoze melanomai ir sekojoša: vecums - virs 60 gadiem; dzimums - vīrieši; anatomiskā lokalizācija - paduses, plaukstas, pēdas, galva; rase - tumšādaini cilvēki
- Kā ārstē ādas vēzi?
- Primārus veidojumus - ķirurģiski, rekurentus veidojumus (kas atgriezušies, atkārtojas) vai metastāžu gadījumā - ķirurģiski, ar ķīmijterapiju, radioterapiju, imūnmodelējošu terapiju.
- Kā sevi pasargāt no pigmentēta, nepigmentēta onkoloģiska procesa?
1. Neapmeklēt solāriju.
2. Izvairīties no intensīvas un tiešas pakļautības saulei, īpaši laika posmā no pulksten 11 līdz 15.
3. Atrodoties saulē, izmantot saules aizsarglīdzekļus - tie jāuzklāj uz ādas pusstundu pirms iziešanas saulē un jāatjauno ik pēc 2-3 stundām.
4. Saulainā laikā nēsāt kokvilnas apģērbu, saulesbrilles, galvassegas - apģērbs nodrošina vislabāko aizsardzību no intensīvā saules starojuma.
5. Jāatceras, ka gan daži kosmētiskie līdzekļi, gan atsevišķi medikamenti pastiprina ādas jutību pret saules gaismu, un tie var izraisīt negaidītas reakcijas vai ilgstošu pigmentāciju. Tādu vielu lietošana pirms sauļošanās ir stingri jāierobežo.
6. Vēlams sekot līdzi ultravioletā starojuma indeksam (UVI) - ja tas ir virs 3, no saules ieteicams izvairīties.
RISKA FAKTORI ĀDAS VĒŽA ATTĪSTĪBAI:
• baltās rases pārstāvji - cilvēki ar I un II ādas fototipiem: gaišām acīm (zilām, zaļām, pelēkām), gaišu ādu, matiem, un tie, kuri saulē viegli apdeg un slikti iedeg vai arī viņiem iedegums veidojas ļoti lēnām un nevienmērīgi;
• pusmūža un vecāki cilvēki;
• melanomas gadījumi ģimenes locekļiem (pirmās pakāpes asins radiniekiem) vai melanoma dzīves laikā;
• cilvēkiem ar lielu dzimumzīmju skaitu kopš bērnības vai ar displastiskiem veidojumiem; cilvēki ar lieliem iedzimtiem nevusiem;
• cilvēki, kuriem bijuši smagi saules apdegumi ar pūšļiem bērnībā vai pusaudžu vecumā;
• orgānu transplantācijas, onkoloģiskie, HIV pacienti;
• ģenētiskās saslimšanas, pacienti ar xeroderma pigmentosum.