VESELĪBA: Kriobankā glabās olnīcu audus
Laparoskopiskas operācijas laikā ar trim nelieliem dūrieniem vēderā no sievietes olnīcas paņem audu gabaliņu milimetra lielumā, īpašos apstākļos sasaldē un uzglabā saldētavā jeb kriobankā šķidrā slāpekļa tvaikos. Tā īsumā var atainot procesu, ko veiks reproduktīvās veselības klīnikā Mama Rīga, kur izveidota Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka.
Laparoskopiska – tas nozīmē minimāli invazīva operācija, pēc kuras jau tajā pašā dienā vai nākamajā pacients var doties mājup, skaidro klīnikas ginekologs Sergo Bokučava. Kad audu gabaliņš tiks paņemts no sievietes organisma, to caur nelielu operāciju zāles lodziņu nodod laboratorijā, kur to sagatavo sasaldēšanai un ievietošanai speciālā saldētavā, kurā temperatūra sasniedz nepilnus mīnus 200 grādus. Pašlaik klīnika jau uzglabā dzimumšūnas pāriem, kuri plāno veikt mākslīgās apaugļošanas operācijas, taču audu kriobanka ir jauns solis medicīnas attīstībā ne tikai Latvijā, bet Baltijā.
Arvien vairāk gados jaunu sieviešu saslimst ar vēzi, tāpēc ziņa par onkoloģisku saslimšanu nereti uzliek zīmogu: man bērnu vairs nekad nevarēs būt. Tam ir zināms pamats, jo ārstēšanās procesā organisms tiek pakļauts ķīmijterapijai un staru terapijai un būtiski mainās sievietes veselība. «Pēdējo gadu tendences liecina, ka onkologiem aizvien veiksmīgāk izdodas vēzi efektīvi izārstēt, tāpēc medicīnā aktualizējas jautājums par sieviešu dzīvi pēc vēža izārstēšanas,» saka klīnikas vadošā reproduktoloģe Viktorija Zaļetova. Audu sasaldēšana un to pārstādīšana pēc atveseļošanās no vēža ļautu atgriezties normālā, pilnvērtīgā sievietes dzīvē, turklāt izmantojot, nevis donora bioloģisko materiālu, bet pašai savu. Šī medicīnas tehnoloģija atklāta Beļģijā, bet Latvijas klīnika to ievieš, sadarbojoties ar Ķelnes universitātes klīniku Vācijā, kur olnīcu audu sasaldēšana sākta jau pirms desmit gadiem. «Pirmā sieviete, kura izmantoja šo iespēju, tagad audzina puisīti, kurš piedzima 2011. gadā. Viņai izārstēja plaušu vēzi, bet pirms tam viņa saglabāja kriobankā savus audus,» Neatkarīgajai saka V. Zaļetova. «Kriobankas darbību ietekmē arī cilvēku atvērtība zinātnei un izpratnei par medicīnas attīstību, tāpēc vēlamies plašāk par to runāt.»
Kā tas notiek reālajā dzīvē, stāsta klīnikas valdes loceklis Imants Smirnovs: «Pirms audu paņemšanas sasaldēšanai tiek ņemti audu paraugi, lai pārbaudītu, vai audi ir veseli. Pēc audu paņemšanas tos speciālos apstākļos sasaldē un uzglabā slāpekļa tvaikos ilgstošai saldēšanai piemērotā saldētavā. Kad sieviete ir izārstējusies no vēža vai citas smagas saslimšanas –un tas var būt pēc vairākiem gadiem –, audi tiek pārstādīti atpakaļ. Audu pārstādīšanas rezultātā sievietei dabiskā veidā atjaunojas hormonālā sistēma, atjaunojas menstruālais cikls, un var iestāties grūtniecība.» Nākamais solis būs darbs pie vīriešu sēklinieku audu kriobankas izveides.
Klīnikas Embrioloģijas laboratorijas vadītāja Inese Čakstiņa norāda, ka audu un šūnu ieguve, sasaldēšana, uzglabāšana un izmantošana ir atšķirīgi procesi. Piemēram, sasaldētās šūnas tiek glabātas šķidrajā slāpeklī, kamēr sasaldētie audi –slāpekļa tvaikos. Atšķirīgas ir arī cilvēka bioloģiskā materiāla izmantošanas iespējas, piemēram, sasaldētās šūnas var izmantot gan cilvēks pats, gan tās var donēt, bet sasaldētos audus cilvēks var izmantot tikai sev.