Eiropa ļauj ierobežot transtaukskābes
Gadījumā, ja dalībvalsts vēlas noteikt ierobežojumus pieļaujamajam transtaukskābju daudzumam pārtikas produktos, kas tiek ražoti un izplatīti, ir nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Komisiju (EK), uz jautājumu, kāpēc ar EK bija jāsaskaņo Latvijas plāni attiecībā uz neveselīgas pārtikas ierobežošanu, Neatkarīgajai atbild Veselības ministrijā.
Esot jāņem vērā, ka Eiropas Savienībai (ES) ir vienots tirgus un brīva preču aprite. Transtaukskābes pārtikas produktos tiek ierobežotas trijās ES dalībvalstīs – Dānijā, Austrijā un Ungārijā, bet kopumā ES līmenī nav noteikts vienots tiesiskais regulējums maksimāli pieļaujamajam transtaukskābju daudzumam pārtikas produktos. Eiropas reģionā transtaukskābju daudzuma ierobežojumi ir noteikti arī Šveicē, Islandē un Norvēģijā.
Pagājušā gada augustā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus, paredzot transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos un nosakot pārejas periodu līdz pat 2018. gada janvārim. Noteikumos definēts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā. Normas tiks piemērotas gan Latvijas ražotājiem, gan ievestajiem pārtikas produktiem, gan arī pārtikai, kas tiek izplatīta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Pārtikas produktos būs atļauts ne vairāk kā divi grami transtaukskābju uz 100 gramiem kopējo tauku pārtikas produktā. Līdz ar valdības konceptuālo lēmumu noteikumu projekts tika nosūtīts saskaņošanai Eiropas institūcijām. Nupat saņemta atbilde – Eiropas Komisija nav sniegusi komentārus vai iebildumus šiem noteikumiem, un tas ir uzskatāms par saskaņotu. Lai noteikumi stātos spēkā, tiek plānots tos tuvākajā laikā virzīt galīgai apstiprināšanai Ministru kabinetā. Noteikumi nosaka, ka pārtikas produktus, kuros maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir pārsniegts, Latvijā pēc 2018. gada 1. janvāra izplatīt nebūs atļauts.
Jaunās kvalitātes prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes, kas radušās četros pārtikas ražošanos tehnoloģiskajos procesos – hidrogenējot eļļas, spiežot eļļas augstā temperatūrā, eļļās cepot un karsējot pārtikas produktus, kā arī taukus saturošus pārtikas produktus cepot un grilējot. Noteikumi neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā trans-taukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos. Iepriekš vislielākās diskusijas bija par to, kad noteikumiem jāstājas spēkā – Veselības ministrija piekrita dot gadu pārejas posmu, lai ražotāji varētu jaunajām izmaiņām sagatavoties, taču tam nepiekrita Zemkopības ministrija. Saskaņošanā tika panākts kompromiss, ka pārejas periods būs divi gadi. Toreiz pēc valdības sēdes skarbi izteicās veselības ministrs Guntis Belēvičs: «Tas tikai nozīmē, ka esam atļāvuši indēt savus iedzīvotājus vēl divus gadus.» Ministrs pauda uzskatu, ka Latvija lēnām virzās uz to, lai transtaukskābes pārtikas produktos aizliegtu vispār.
Pašlaik jau ir spēkā noteikumi, kas neļauj bērnus (arī slimnīcu pacientus un sociālās aprūpes centru iemītniekus) ēdināt ar konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki. Skolās ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu un eļļas, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus, kas ir rūpnieciski ražotas transtaukskābes.
Institūts Bior veica pētījumu, kurā atklājās, ka visaugtākā transtaukskābju koncentrācija sastopama siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos, bet, piemēram, vafelēs (atceramies Dānijas profesora «vafeļu skandālu») un baltmaizē transtauku bija maz. 37 procentos Bior analizēto pārtikas produktu transtauku klātbūtne netika konstatēta.