Pavasaris dod startu jaunām aktivitātēm un bieži vien rosina arī čaklāk rūpēties par savu veselību, pārskatīt dzīvesveidu, attīrīties no ziemas sārņiem, notievēt un atļauties kādu spilgtu pārvērtību arī ārienē. Daži jūt spēka un optimisma pieplūdumu, citus gadalaiku maiņa un mūsu pavasarim raksturīgie nepastāvīgie klimatiskie apstākļi ietekmē negatīvi. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistīta ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām.
Laika apstākļi gan paši par sevi neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors.
Laika apstākļu loma
Ļoti augsta gaisa temperatūra var novest pie pārkaršanas, bet ļoti zema – pie organisma pārmērīgas atdzišanas. Pavasarī vienā dienā, pat dažās stundās, varam piedzīvot gan karstumu, gan aukstumu. Zemā temperatūrā sašaurinās kapilāri, pazeminās arī ādas temperatūra. Savukārt mēreni siltā laikā paātrinās pulss un nedaudz pazeminās asinsspiediens, bet, ja laiks kļūst stipri karsts, sirdij nākas strādāt ar lielu slodzi, jo daļu enerģijas organisms tērē, lai nepārkarstu, tāpēc cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu jūtas slikti. Ja augsta vai zema gaisa temperatūra kombinējas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tad karstuma un aukstuma sajūta saasinās. Cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, nevajadzētu saviem ceļojumiem izvēlēties kūrortus, kur ir karsts un mitrs klimats, jo sevišķi tad, ja savulaik viņi pārcietuši miokarda infarktu vai arī slimo ar arteriālo hipertensiju. Arī stiprs vējš palielina gaisa temperatūras radīto iespaidu, piemēram, aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Novērots, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, biežāk atgadās hipertoniskās krīzes un arī stenokardijas epizodes. Atmosfēras spiediens ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja tas ir zems, tad asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti. Veseli cilvēki to nejūt, bet slimniekiem kļūst grūti elpot, pat uzkāpjot nelielā augstumā. Nereti sirds un asinsvadu slimību pacienti jūtas sliktāk dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems. Zināma loma ir arī tam, vai laiks saulains vai apmācies. Saules gaisma aktivizē asinsriti, elpošanu, augstākās nervu sistēmas darbību. Starp cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām ir arī tādi, kuri jūtas sliktāk, kad laiks ir apmācies.
Efektīvs papildlīdzeklis – koenzīms Q10
Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas – taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību. Pētījumos par koenzīma Q10 lomu cilvēku veselības uzlabošanā eksperti secinājuši, ka tas var kalpot par efektīvu papildlīdzekli cilvēkiem ar sirds mazspēju. Par sirds mazspēju sauc samazinātu sirds muskuļa spēju sūknēt asinis. Tā var rasties akūti – pēkšņi, piemēram, ja cilvēkam ir liels miokarda infarkts, kad strauji iet bojā sirds darbību nodrošinošās muskuļšūnas, tomēr biežāk sastopama hroniska sirds mazspēja, kas attīstās pakāpeniski, un pirmie simptomi var palikt nepamanīti. Cilvēks vienmēr jūtas noguris, spēj bez piepūles veikt mazāku slodzi nekā iepriekš. Pie ārsta visbiežāk vēršas tad, kad jau parādās izteikta aizdusa, sāk pietūkt kājas, traucē sirdsklauves.
«Lietojot koenzīmu Q10, kas ir dabiska viela, tiek uzturēti šūnu procesi, kas saistīti ar enerģijas vielmaiņu. Tas nodrošina papildu izturību novājinātam sirds muskulim,» skaidro dāņu kardiologs un pētnieks Dr. Svends Oge Mortensens no Kopenhāgenas slimnīcas Rigshospitalet Sirds veselības centra. Klīniskā pētījumā QSYMBIO piedalījās 420 pacientu ar hronisku sirds mazspēju, un katrs no viņiem izgāja divus gadus ilgu kursu, kur paralēli dažādiem medikamentiem, kas tiek nozīmēti sirds mazspējas ārstēšanai, lietoja arī koenzīmu Q10 vai attiecīgi placebo. Pēc diviem gadiem tajā pacientu grupā, kas lietoja koenzīmu Q10, bija konstatēts par 43% mazāk ar sirds slimībām saistītu nāves gadījumu, salīdzinot ar placebo grupu. Turklāt pētījuma dalībniekiem, kuri saņēma koenzīmu Q10, novēroja arī par 43% mazāk ar sirds veselību saistītu komplikāciju, ieskaitot nonākšanu slimnīcā sirds mazspējas saasinājumu dēļ. Analizējot pētījuma rezultātus, Dr. Mortensens secina, ka koenzīmam Q10 var būt liela nozīme, izmantojot to kā papildlīdzekli kombinācijā ar tradicionālajām sirds mazspējas ārstēšanas metodēm. Turklāt šīs vielas lietošana neizraisīja pētījuma dalībniekiem nekādas blaknes.
Sirds veselības nelabvēļi
• Smēķēšana. Tā negatīvi ietekmē visas orgānu sistēmas, tajā skaitā bojā asinsvadu sieniņas. Ja izdodas smēķēšanu atmest, tad jau pēc dažiem gadiem sirds un asinsvadu slimību risks mazinās un kļūst praktiski tāds pats kā nesmēķētājiem.
• Mazkustīgs dzīvesveids ir mūsdienu civilizācijas problēma. Daba, veidojot cilvēku, nav ņēmusi vērā, ka fiziskā darba īpatsvars reiz tik ļoti saruks. Lai nepieļautu sirds un asinsvadu, kā arī citu problēmu attīstību, ir vajadzīga pietiekama fiziska slodze – vingrošana, skriešana, soļošana u.c.
• Liekais svars. Kaut arī fiziskā slodze mūsdienās ir krietni mazinājusies, ēstgriba cilvēkiem palikusi līdzšinējā, tāpēc uzņemto un patērēto kaloriju daudzums nav līdzsvarā. Ja nevar tikt vaļā no liekā svara, palielinot fizisko slodzi un ievērojot racionāla uztura principus, jākonsultējas ar ārstu.
• Neveselīgs uzturs. Sirds veselībai par sliktu nāk liels piesātināto tauku, transtauku, cukura un sāls patēriņš, šķiedrvielu, nepiesātināto taukskābju un vitamīnu trūkums, magnija, kālija un citu būtisku uzturvielu nepietiekamība, tāpat arī tendence uzņemt par maz šķidruma. Patiesībā jau cilvēki zina vispārējos veselīga uztura principus, bet bieži vien traucē pašu kūtrums, jo tas nozīmē rūpīgi pētīt informāciju uz produktu iepakojuma un plānot ēdienkarti.
• Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. To nosaka gan uztura ieradumi, gan ģenētiski faktori. Vispirms holesterīna līmeni cenšas normalizēt ar uztura korekcijas palīdzību, ārsti iesaka pacientiem arī lietot zivju eļļu. Ja tas nelīdz, nozīmē recepšu medikamentus.
• Paaugstināts cukura līmenis asinīs noved pie asinsvadu bojājumiem. To vajadzētu regulāri kontrolēt. Cukura līmeni var koriģēt, ievērojot noteiktus uztura principus vai, ja tas nelīdz, lietojot ārsta nozīmētus medikamentus.
• Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, sevišķi, ja asinsvados ir aterosklerozes radītas izmaiņas. Pie paaugstināta asinsspiediena cilvēki mēdz pierast, un daļa to pat nejūt, tādēļ asinsspiediens ir laiku pa laikam jāmēra.
• Stress. Stresa mehānisms ir vajadzīgs, lai organisms spētu mobilizēties ārkārtas situācijās, bet dabā šādas situācijas ir īslaicīgas. Ilgstošs stress nāk par ļaunu visām orgānu sistēmām.