Pēc Starptautiskās Diabēta federācijas aplēsēm, Latvija 2015. gadā iztērējusi 84,82 miljonus eiro jeb astoņus procentus no valsts veselības aprūpes budžeta tikai diabēta ārstniecībai. Latvijas Diabēta federācija uzskata, ka šos izdevumus būtu iespējams samazināt, nodrošinot diabēta profilaksi un diabēta pacientu apmācību.
Pasaulē ar diabētu slimo 422 miljoni iedzīvotāju, kas ir četras reizes vairāk nekā 1980. gadā, ziņo Pasaules Veselības organizācija (PVO). Diabēts 2012. gadā tieši izraisīja 1,5 miljonu cilvēku nāvi, bet netieši vēl 2,2 miljonu. PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā diabēta izplatība pasaulē ir strauji palielinājusies. PVO situācijas pasliktināšanos skaidro ar pārmaiņām cilvēku dzīvesveidā un tieši – cilvēku ēšanas paradumiem un mazkustīgumu. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar diabētu arī tikai pieaugusi – ar šo slimību ikdienā sadzīvo vairāk nekā 84 600 iedzīvotāju, 2005. gadā diabēts bija diagnosticēts 47 800 pacientiem. Latvijā diabēts ir 3,3 procentiem vīriešu un 5,1 procentam sieviešu, bet liekais ķermeņa svars ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju, bet fizisko aktivitāšu trūkums vērojams vidēji 90 procentiem iedzīvotāju. A. Rūrāne saka: arī nesenais pētījums par bērniem parādīja satraucošu situāciju – Austrumeiropas valstīs no 2002. līdz 2010. gadam aptaukošanās bērnu un pusaudžu vidū strauji pieauga.
Diabētam ir divas galvenās formas: ar 1. tipa cukura diabētu saslimst galvenokārt bērni un jaunieši (konstatē 10–15 procentos gadījumu), bet ar 2. tipa cukura diabētu – pieaugušie (85–90 procentu). Diemžēl eksperti lēš, ka diabēta pacientu skaits Latvijā līdz 2020. gadam var dubultoties, ja nekas netiks darīts diabēta profilaksei, un tas nozīmē, ka strauji pieaugs valsts izdevumi, kas būs jānovirza invaliditātes pabalstiem. Latvijas Diabēta federācija un Latvijas Endokrinologu asociācija nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz diabēta radīto ekonomisko slogu un steidzami nepieciešamajiem uzlabojumiem. Biedrības uzsver, ka ieguldījumi diabēta profilakses pasākumos būtiski atmaksātos gan no sabiedrības veselības, gan nacionālā budžeta viedokļa. Samazinot otrā tipa cukura diabēta izplatību, būtu iespējams celt darba produktivitāti un samazināt izdevumus veselības budžetā, kā to apliecina arī pētījumi. Lielākā daļa diabēta saslimšanas gadījumu ir novēršami vai aizkavējami ar diētas maiņu un fiziskajām aktivitātēm, Neatkarīgajai saka Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane. Otrkārt, veselības aprūpes profesionāļus un diabēta pacientus uztrauc diabēta pacientu apmācības pieejamības trūkums, tā nav iekļauta valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sarakstā. «Sākotnēji tas prasa nelielu izmaksu pieaugumu, bet ir pierādīta apmācību ekonomiskā efektivitāte,» saka I. Štelmane. Diabēta pacientu zināšanas par slimību un ikdienas rīcību, lai nepieļautu slimības saasināšanos un smagas komplikācijas, ilgtermiņā budžeta izdevumus ietaupīs, nerunājot par pacientu dzīvību un veselību. Krīzes gados, samazinot finansējumu veselības aprūpei, Latvijā tika likvidēti diabēta pacientu aprūpes kabineti. Veselības ministrs Guntis Belēvičs plāno atjaunot šo kabinetu darbu, taču tam nepieciešami 275 000 eiro. Ministrs iecerējis šim mērķim novirzīt ietaupītos līdzekļus, samazinoties laboratorisko izmeklējumu skaitam.
***
Fakti
Pasaulē ar diabētu slimo 422 miljoni iedzīvotāju, kas ir 4 reizes vairāk nekā 1980. gadā
Latvijā ar diabētu slimo 84600 cilvēku, kas ir 2 reizes vairāk nekā 2005. gadā
Avots: Veselības ministrija, Pasaules Veselības organizācija