Kopš 2010. gada, kad krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība Vita pirmoreiz organizēja kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!, pacientu skaits, kuriem ļaundabīgs audzējs atklāts agrīni – pirmajā un otrajā stadijā, palielinājies par desmit procentiem.
«Sievietēm, kurām krūts vēzi atklāj agrīni, ir iespēja izārstēties un pilnvērtīgi dzīvot, tāpēc, sievietes, nebaidieties un pārbaudiet savu krūšu veselību,» neatlaidīgi aicina Irina Januma, biedrības Vita valdes priekšsēdētāja. Šodien biedrība kopā ar Latvijas Basketbola savienību kampaņu sāk jau sesto reizi, atklājot Krūšu pašpārbaudes punktu, kur sievietes speciālistu vadībā varēs apgūt krūšu pašpārbaudi.
«Sieviešu bailes iet pārbaudīties bija galvenais iemesls, kāpēc mēs uzsākām kampaņas,» sarunā ar Neatkarīgo saka Irina Januma, kura pati krūts vēža operāciju pārcieta 2006. gadā. Kopš tā laika gan biedrībā Vita, gan publiski viņa mudina un cenšas pārliecināt sievietes pārbaudīt veselību un darīt to profilaktiski, jo mūsdienu medicīna ļauj sievietei krūts vēzi vairumā gadījumu izārstēt. «Kad sākām kampaņas, onkologs Jānis Eglītis analizēja datus, un tie rādīja, ka tām sievietēm, kurām profilaktiskās pārbaudēs atklāja ļaundabīgu veidojumu krūtī, vēzis bija pirmajā vai otrajā stadijā, bet pašos kampaņas pirmsākumos situācija ar krūts vēzi bija kritiska, bija ļoti daudz gadījumu trešajā un ceturtajā stadijā. Tagad – vismaz 50 procenti sieviešu ir iespēja izārstēties, tieši pateicoties agrīnām pārbaudēm,» stāsta I. Januma.
Tieši krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, ko diagnosticē sievietēm, gadā tie ir vairāk nekā tūkstoš saslimušu sieviešu. Otra biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm ir nemelanomas ādas audzēji, bet trešajā vietā – kolorektālais jeb zarnu vēzis. Arī vīriešiem zarnu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzēja veidiem, bet pirmajās vietās ir prostatas vēzis un plaušu vēzis. Joprojām sievietes kūtri izmanto valsts piedāvātas vēža atklāšanas programmas, par ko I. Januma saka: «Pirmais faktors, kas traucē pārbaudīties, ir bailes. Jā, mēs ar prātu saprotam, ka vajadzētu iet uz mamogrāfiju vai dzemdes kakla vēža pārbaudi, ja saņemts aicinājums, taču to neizdarām. Atliekam. Sievietes bailes grūti izskaust, es domāju, ka mēs ar grūtībām pārvaram postsovjetisko sindromu – parūpēties par visiem, tikai ne par sevi.» Diemžēl arī aicinājuma vēstule uz pārbaudi ir bezpersoniska un formāla – par to daudz diskutēts, un, iespējams, situācija varētu mainīties.
Tajā pašā laikā nav noliedzams, ka arī valsts rūpes par cilvēku veselību nav pietiekamas, to atspoguļo zemais veselības aprūpes finansējums, īpaši to redzam onkoloģijas jomā. «Ja sieviete pati nesaņemas aiziet uz šo pārbaudi, tad būtībā arī citiem nav daļas par to,» spriež I. Januma. «Tieši to mēs gadu gaitā esam vēlējušies mainīt – attieksmi pret sievietes veselību. Tāpēc mums tik ļoti palīdz mūsu skaistās basketbolistes, kuras uzrunā citas sievietes.» 49 procentos gadījumu onkoloģisku saslimšanu atklāja pirmajā vai otrajā stadijā, un šo agrīni atkāto vēža saslimšanas gadījumu īpatsvars ir tieši palielinājies pēdējos piecos gados.
Biedrība Vita ir arī viena no organizācijām, kas sāka parakstu vākšanu manabalss.lv iniciatīvai Lai vēzis būtu ārstējama slimība – pašlaik no nepieciešamajiem 10 000 parakstu ir savākti vairāk nekā 7000. «Mēs vasaras beigās plānojam iedzīvotāju parakstus iesniegt Saeimā, jo uzskatām, ka onkoloģija no finansiālā aspekta paliek novārtā – vēzis ir mirstības cēlonis numur divi, taču adekvāta finansējuma ārstēšanai nav,» uzsver I. Januma.