AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" otolaringoloģe Irina Čučujeva katru dienu saskaras ar pacientiem, kas, nepareizi tīrot ausis ar kociņiem, veicina sēra krāšanos, pasliktinot sev dzirdi. "Atšķirībā no gripas vai infekciju slimību komplikācijām, kas nereti kļūst par pamatu vidusausu iekaisumam, ko cilvēkam ir grūti kontrolēt, mehānisku darbību raisītas ausu problēmas ir iespējams nepieļaut", uzskata ārste.
Irina Čučujevas kabinetā ir kāds pacients, kurš, tīrot ausis ar kociņiem vai kādiem citiem priekšmetiem, ir veicinājis sēra uzkrāšanu dziļi ausī, kas ar laiku izveidojis "korķi", pasliktinot dzirdi. Daktere šādu situāciju skaidro ar auss kanāla uzbūvi, kas dažiem ir plašs un taisns, bet reizēm šaurs un vairāk līdzinās izliektai caurulītei un ausu sēram ir labākas iespējas tur "aizķerties". "Korķis" veidojas pakāpeniski, kad regulāri tīrot, sērs tiek iestumts tālākajā sasniedzamajā auss daļā, līdz tas ir sakrājies tik daudz, ka ir sajūta, ka auss ir aizkritusi.
"Lai gan sērs, ko izdala auss ejā esošie dziedzeri, ir nepieciešams veselībai, cilvēkiem gribas to iztīrīt", uzsver ārste. Viņa iesaka ausis tīrīt ne vairāk, kā to var izdarīt ar pirkstu palīdzību, taču gadījumā, ja pēc ausu tīrīšanas pasliktinās dzirde, ir jādodas pie ārsta. Irina Čučujeva skaidro, ka var gadīties, ka, regulāri tīrot ausis ar kociņiem, sērs nevilšus izliekumā ir bijis iestumts jau iepriekš un krājies ilgāku laiku. Darbojoties ar ausu kociņiem, ir risks trāpīt bungplēvītei, kuras pārduršana var kļūt par cēloni nopietnām ausu saslimšanām. Nebūtu labi, ja ar auss tīrīšanas instrumentiem tiktu sakairināta auss ejas āda.
Ja problēmas, kas rodas no ausu nepareizas tīrīšanas, ir pašu radītas, tad vidusauss iekaisums, nereti ir kā komplikācija gripas vai citām vīrusu saslimšanām un nepakļaujas pašu kontrolei. Šogad vairāk kā citus gadus otolaringoloģe ir novērojusi šādu komplikāciju raisītus vidusauss iekaisumus. Nereti cēlonis vidusauss iekaisumam ir iesnas, akūtas iesnas, deguna blakusdobumu vai rīkles iekaisums.
Irina Čučujeva iesaka īpašu uzmanību pievērst iesnām, kad tās sākas - pirmajā dienā. Lai palīdzētu organismam ar tām cīnīties, ir ieteicams jau pirmajā dienā, kad ir sajūta par to tuvošanos, veikt deguna skalošanu ar jūras ūdeni. Tā ir nepieciešama, jo, vīruss, pielīpot pie deguna gļotādas, sāk vairoties. Mēs to izjūtam kā tūskas palielināšanos. Savukārt, ja laicīgi tiek veikta skalošana, vīrusa vairošanās tiek iespēju robežās apturēta.
Gadījumos, ja tomēr vīruss ir spējis savairoties un iesnas sākušās, vajadzētu mazināt risku infekcijas nokļūšanai ausīs. Nākošajās dienās būtu jālieto deguna pilienus, lai mazinātu tūsku un nodrošinātu maksimāli brīvu elpošanu.
Kad deguns ir pilns, visvairāk problēmu cilvēks sev sagādā tad, kad cenšas no visa spēka izšņaukt vienlaicīgi abas nāsis. "Tas ir nepareizi, jo šādos brīžos papildus spiediens tiek vērsts uz ausīm, kas palīdz infekcijai vieglāk nonākt vidusauss dobumā", norāda otolaringoloģe. Deguns būtu jāšņauc mierīgi - vienu nāsi pēc otras. Ārste neiesaka šņaukt puņķus uz iekšu, jo tad tiek iešņaukta inficēta gļota, kas tālāk nonāk aizdegunā un pastāv risks inficēt balseni un rīkli. Vienigie, kas nevar izbēgt no puņķu šņaukšanas uz iekšu, ir mazi bērni, jo viņi nespēj izšņaukt degunu tā, kā to dara pieaugušie. Tādēļ bērniem visbiežāk deguns tiek skalots ar fizioloģisko šķīdumu, lai atbrīvotos no puņķiem.
Tieši deguna vai kakla saslimšanas, kā arī osteohondroze var izraisīt sāpes vidusausī. Ja pacientam ir viegls vidusausu iekaisums, tad jārēķinās ar aptuveni nedēļu ilgu ārstēšanu, ja ir smags iekaisums ar dzirdes problēmām, tad ilgāk.
Pēdējā laikā ārste novēro aizvien vairāk gados jaunus cilvēkus, kam pēkšņs dzirdes zudums saistīts ar dzirdes nervu akūtu pataloģiju, ko ir raisījis stress un asinsspiediena krasas izmaiņas. "Ja dzirde pasliktinās, rodas trokšņi vai skaņas izkropļojumi, tad maksimāli ātri jānokļūst pie ārsta, jo ir gadījumi, ka nedēļu ieilgušai problēmai jau palīdzēt vairs nav iespējams", norāda Irina Čučujeva.