«Lieldienu laiks pārsit ikdienišķo čaumalu, jo ar lūgšanām to sagaidām, augšām ceļamies, svētku brīnumam noticam un maza bērna priekā un krāsainībā nosvinam. Tas atmodina, vairo spēku un prieku, dod jaunu sākumu un cerību,» saka pazīstamā dziedniece Dzintra Bankova, aicinot pateicībā izbaudīt ik mirkli un ik dienu, reizē ar gājputnu atgriešanos izjust tāluma elpu, izgaršot bērzu sulas saldumiņu un ar prieku izbaudīt lietus lāsi – pat ja tā rit aiz apkakles.
Dzintra Bankova ir Vispasaules dziednieku līgas sertificēta dziedniece, fitoterapeite un profesionāla mediķe, un Neatkarīgās lasītājiem viņa dod vērtīgus padomus, kā izrauties no ziemas miegainības, kā atjaunot organismu pēc pārslimotajiem vīrusiem un antibiotiku lietošanas, kā aizbēgt no veģetatīvās distonijas un kā visefektīvāk nostiprināt imunitāti.
Paņemt sevi aiz apkakles
Dzintrai Bankovai ir sava imunitātes definīcija. Viņasprāt, imunitātes stiprums vai vājums ir tieši atkarīgs no tā, kā un cik ļoti mēs sevi mīlam, cik daudz lutinām un – vai ļaujam sev sabīties no tā stāvokļa, kā jūtamies, ja aizvadītajā ziemā esam pārslimojuši kādu vīrusu vai gripu. «Katram cilvēkam ir sava recepte, kā viņš pats var stiprināt savu imunitāti, bet, kas attiecas uz visiem, pats galvenais ir svaigs gaiss, gaisma un prieks. Prieks par katru nieku, par katru zaļu asniņu, par katru līdzcilvēka smaidu.»
Viņasprāt, šobrīd vissvarīgākais ir pievērst uzmanību ķermenim – kā tas kustas, kādas skaņas sadzird un kā jūtas, kad vējš skar vaigus un matus. Ir svarīgi sevī ieklausīties un darīt visu, lai sevi līdzsvarotu. Dzintra Bankova uzsver: lai cilvēks justos laimīgs un harmonijā ar sevi, organismam jāsaņem dzīvības enerģija, un primāri tas ir svaigs gaiss. Un, ja cilvēks sūdzas, ka viņam ir vai veģetatīvā distonija vai neirocirkulārā distonija (traucēta asinsvadu reakcija), vai novājināta imunitāte, tas nozīmē, ka audiem trūkst skābekļa, ka sirdī nav prieka, ka nav silta pieskāriena, ka emocijas ir apslāpētas.
«Greipfrūtu sēkliņu eļļa (Citrosept), jods, magnijs, medus – tas viss ir vajadzīgs, kad esam nomākti, trauksmaini, arī pie veģetatīvās distonijas. No augiem tā ir mātere, vilkābele, sarkanais āboliņš, vīgrieze, mežrozīte, arī smiltsērkšķu eļļa, spirulīna un propoliss. Vārdu sakot: kā domāsi, tā tu dzīvosi. Un kā tu dzīvosi, tā domāsi –, jo patiesībā cilvēkam spalīši visvairāk ir galvā,» dziedniece ir pārliecināta. Tāpēc tieši pavasarī viņa ikvienu – gan jaunu, gan vecu – aicina «paņemt sevi aiz apkakles un izvest ārā, pastaigāties svaigā gaisā». Arī bērnus noteikti vajagot vilkt laukā, bet telpas – kārtīgi vēdināt. Un uzturā lietot visu, kas vēl saglabājies pagrabā vai saldētavā – pīlādzīti, upenīti, skābētus kāpostus.
Jo vasarā nenosauļojāmies
«Nav jau arī brīnums, ka šajā pavasarī jūtamies tik slikti un tik smagi, jo īpaši tie, kuri izslimojuši gripu. Jo pagājušajā vasarā mēs pat nenosauļojāmies. Mums ir ārkārtīgi liels D vitamīna trūkums organismā, tāpēc cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši gripu, ļoti ieteicams palietot Vigantol, pieaugušajiem – piecas pilītes dienā, bērniem – vienu divas. Tāpat arī vitamīnu B9 jeb folijskābi,» iesaka pieredzējusī dziedniece. Folijskābi bagātīgi satur spināti, pētersīļi, selerijas, saldā paprika, sparģeļi, ziedkāposti, visu augu zaļās lapas, arī tomāti.
«Daudz tiek runāts par dīgstošas sēklas enerģiju, un tā patiešām ir taisnība – asniņi ir izcils biostimulators. Biju iegājusi veikalos Depo un KRauta, un tur patiešām ir sēklas, kas nav apstrādātas ar ķīmiju. Ir gan lucerna, gan redīsi, gan Ķīnas pupiņas, gan lēcas. Un mājās uz palodzes asniņus sagaidīt nav nemaz tik grūti,» ikvienam to pamēģināt iesaka Dzintra Bankova. Tāpat nevajadzētu aizmirst bērzu sulas, arī raudzētus piena produktus (rjaženku, paniņas), kas ir labi probiotiķi. Bet tiem, kuri ziemā lietojuši antibiotikas, dziedniece iesaka aptiekas produkciju – Herbadetox (tas ir 12 aktīvo bioaugu ekstrakts organisma attīrīšanai), B vitamīnu kompleksu, D vitamīnu, Citrosept, Graneimun (uztura bagātinātājs imunitātei ar granātābolu, plūškoku, cinku, selēnu vitamīniem A un D). «Ļoti labas ir arī indiešu zālītes – haritaki, amla, bibhitaki. Cilvēki, kuri nodarbojas ar jogu un kuriem patīk ājurvēda, šīs zālītes pazīst un saka, ka tās ir ļoti labas. Bet mums, parastiem latviešu cilvēkiem, ja ir zems asinsspiediens vai no rīta ir tāds nogurums, ka no gultas nav spēka izkāpt, ieteicams palietot divšķautņu asinszāles uzlējumu vai Sibīrijas žeņšeņu, vai vitamīnu B12, D3, magniju, cinku, koenzīmu Q10 un Lkarnitīnu – tādā veidā ātri varēsim savest sevi kārtībā,» apgalvo pieredzējusī dziedniece. Bet studentiem, kuri mācās, strādā un, iespējams, jau rūpējas arī par bērnu, viņa iesaka aptiekā nopērkamo vitamīnu kompleksu Neurozan, kurā esot viss iepriekš nosauktais un ko daudzi ārsti izrakstot Oksfordas universitātes studentiem. Viena kapsula no rīta. un jau pēc nedēļas ir spēks gāzt kalnus.
Serotonīns, melatonīns, dopamīns
Un tomēr Dzintra Bankova saka tā: laba ir tā tablete, kas nav mutē iemesta. Tāpēc viņa iesaka pārvarēt slinkumu un atrast laiku pagatavot sev tumši zaļos kokteiļus. «Ne gārsai, ne virzai, ne pieneņu lapiņai nepaejiet garām. Kalē (lapu) kāposti, rukola, biešu lapas, spināti, pētersīļi – to visu var likt blenderī, un, lai kokteilis būtu garšīgs, pieliek klāt kādu skābumiņu, piemēram, vienu kivi. Tad tas garšos arī bērniem. Un vēl kāda burvīga lieta, kas ļoti ātri paceļ hemoglobīnu, kas jo īpaši svarīgi ir vegāniem un veģetāriešiem, ir mūsu pašu veselības dzēriens HoFi, kas satur no mūžzaļām, ekoloģiski tīrām skujām izdalītus dabas vielu preparātus. Arī Poliprenols, kas ir no priedes mizas gatavots ekstrakts,» stāsta Dzintra Bankova.
Viņa uzsver: lai stiprinātu imunitāti, vairotu spēku un enerģiju, ir ļoti būtiski padomāt par serotonīnu (viela, kas atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu; ja tās trūkst, cilvēks jūtas nomākts, pasliktinās garastāvoklis un noskaņojums), melatonīnu (hormons, kas organismā atbild par miegu; bez melatonīna cilvēks nevarētu aizmigt un izgulēties) un dopamīnu (viens no labsajūtas hormoniem, tas izklīdina skumju noskaņojumu un atnes iedvesmu un baudu). Un tas nozīmē, ka ne par ko nevajag raizēties un uztraukties, jo tas aiziet kā lavīna, un veģetatīvā distonija ir klāt. Uz dzīvi jāraugās pozitīvi, un ik dienas jāatrod iespēja pasmieties par kādu sulīgu joku. «Jo patiesībā dzīves tirgū sulīgs joks maksā daudz vairāk nekā vaidi un nopūtas. Jo kuru interesē tas, ka sūdzaties, ka jums nav spēka, ka bērni neklausa, ka ir nogurums, jo nav laika izgulēties? Visus interesē, cik jautri jums bijis ballītē pie draugiem. Vai tad tā nav?!»
Samīļoties ar koku
Dzintra Bankova norāda: mums katram virtuvē ir visas zāles – gan pret gripu, gan pret depresiju, tikai mēs bieži vien negribam par to padomāt un ar tādām lietām nodarboties. Jo vienkāršāk ir iemest mutē tableti.
«Turklāt pavasarī ir bērzu un kļavu sulas – tās mūsu organismam ir liela svētība! Un pat ja jums nav, kas jūs samīļo un uzliek siltu rociņu uz pleca, varat aiziet samīļoties ar koku – ar ābeli, ar bērzu. Vai ar priedi, kas aicina lidot un būt par mastu kuģim. Pie apses un papeles gan uzmanīgi, arī egle ir skumja. Bet piespiedieties pie bērziņa un izjūtiet sevi kā koku: ka kājiņas ir saknītes, stumbriņš – augums. Pastiepiet rociņas augšup, atlieciet galvu un paskatieties zilās, zilās debesīs. Tā, lai elpa aizraujas. Un, lai atjaunotu enerģijas plūsmu, paelpojiet kopā ar koku un tad padzerieties bērza sulas. Meditācija dabā ir ieteicama ikvienam – gan jaunam, gan vecam,» uzsver dziedniece. Un tiem, kuriem tiešām nesanāk izbraukt ārpus pilsētas, viņa iesaka vismaz izkāpt no mašīnas, apsēsties kanālmalā uz soliņa un paskatīties uz pīlītēm. Apstāties, paelpot, pameditēt. Gaismu ieraudzīt. «Un bērniņus samīļot, un kaķīti samurcīt, ar sunīti padauzīties. Un uz gājputniem – stārķiem un zosīm – palūkoties, kas tālu ceļu mērojuši un mums tāluma smaržu atnesuši. Un pasmieties kaut vai par visdumjāko anekdoti. Nevienu nenosodīt. Un – lai sirsniņā ienāk prieks, kas ļauj murrāt kā kaķītim!» tādu mums visiem pavasari novēl Dzintra Bankova.