VESELĪBA: Olu čaumalu terapija

Olā ir visas dzīva organisma attīstībai nepieciešamās uzturvielas, un par tās labajām īpašībām uztura speciālisti ik gadu ap Lieldienām atgādina arvien no jauna. Ikdienas uzturā mēs lietojam tikai olas baltumu un dzeltenumu, taču daudz vērtīgu vielu ir arī olas čaumalā, visvairāk – kalcija.

Vai mums vajag ēst olu čaumalas, kā un cik lielās devās ir pareizi tās lietot un vai olu čaumalu terapija nevar nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, stāsta ģimenes ārste Ilze Ziediņa un profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

Izmērcē un uzkarsē

«Principā tāda metode pastāv, un arī manā praksē ir vairāki vecāka gadagājuma pacienti, kuri šo metodi izmanto, jo viņiem patīk mājās pašiem darboties un visu ko izmēģināt. Viņi neuzticas aptiekas produkcijai, jo uzskata, ka pašu gatavots ir dabīgāks, veselīgāks un vērtīgāks. Mana vecāmamma arī savulaik ir taisījusi olu čaumalu pulveri un to lietojusi, un nekas slikts nav noticis,» stāsta ģimenes ārste Ilze Ziediņa. Viņa atzīstas, ka arī pati ir to pagaršojusi, bet – viņai neiepatikās. Pārāk asa garša. Protams, ja viņai pateiktu, ka tas var glābt dzīvību, daktere to lietotu.

Viņa norāda: ja ir vēlme kalciju uzņemt šādā veidā, ir svarīgi olu čaumalas kārtīgi apstrādāt, lai reizē ar tām neuzņemtu arī kādu slimību, piemēram, salmonelozi. «Esmu dzirdējusi, ka cilvēki tās vāra un tad saberž pulverī. Pareizāk būtu olas nevārīt, tāpēc, ja ir runa par Lieldienām, krāsoto olu čaumalas īsti nebūs derīgas,» norāda ģimenes ārste. Pirmkārt tāpēc, ka tās ir krāsotas varbūt ne ar dabīgām krāsām, otrkārt, tāpēc, ka tās ir jau termiski apstrādātas. «Ja vēl ikdienā olas vārām mīkstākas, tad Lieldienās, lai varētu sisties un olu kaujās uzvarēt, mēs tās pavārām ilgāk, kas nozīmē, ka tās ir pamatīgi termiski apstrādātas, un no kalcija viedokļa tajās ir diezgan minimāls labums,» stāsta daktere Ilze Ziediņa.

«Kalcijam, un ne tikai kalcijam, ir tāda īpatnība, ka kuņģa zarnu traktā tas vislabāk uzsūcas, ja produkts nav termiski apstrādāts. Tāpēc pareizi būtu izmantot svaigas olu čaumalas. Tās uz dažām minūtēm pamērcē sodas ūdenī – tējkarote sodas uz glāzi ūdens, pēc tam uz apmēram piecām minūtēm ieliek karstā cepeškrāsnī. Tikai pēc tam čaumalas sasmalcina,» iesaka daktere Ilze Ziediņa, piebilstot, ka pirms tam no čaumalām jāizņem plēvīte, jo, čaumalas maļot/smalcinot, plēvīte traucēs iegūt vienmērīgu pulverīti. Lieto pa vienai divām tējkarotēm dienā, uzdzerot ūdeni vai kādu zāļu tēju. Šo devu gan ieteicams sadalīt vairākām reizēm – tad tas organismā labāk asimilēsies. Jo īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir kādi kuņģa zarnu trakta traucējumi, kuriem tas darbojas lēnāk.

Neiesaka kopā ar pienu

Ģimenes ārste vērš uzmanību: olu čaumalas, lietojot kopā ar atsevišķiem produktiem, var radīt gremošanas traucējumus, aizcietējumus. Tas īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, kuriem jau tāpat mēdz būt problēmas ar vēdera izeju. Būtu labi to zināt – lai, sev labu gribot, nesadarītu vēl lielākas ziepes. Kas attiecas uz bērniem, viņi diez vai ēdīs olu čaumalu pulveri, jo tas nav garšīgs. Daktere savā praksē novērojusi, ka mūsdienās bērni ir diezgan izvēlīgi uz daudzām lietām, viņi ir pieraduši, ka visam ir kaut kādas īpašas garšas.

Olu čaumalu pulveri neiesaka jaukt kopā ar svaigiem piena produktiem, jo tiem ir tendence skābināt organisma vidi, bet kalcijam skābā vidē ir grūtāk asimilēties. «Nav jēgas to lietot cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta kuņģa skābe – kalcijs vienkārši neuzsūksies. Kuņģa zarnu trakts ir lielākais cilvēka imūnais orgāns, un no tā ir viss atkarīgs – ja tas labi strādā, tad viss, ko mēs tam piedāvājam, labi arī uzsūcas. Ja tas nestrādā, nav jēgas tērēt laiku un gatavot olu čaumalu pulveri, tāpat kā nav jēgas lietot arī kādus uztura bagātinātājus, jo tie vienkārši neuzsūksies,» skaidro daktere Ilze Ziediņa.

Kā ārste nepiedāvātu

«Kalciju bērniem var piedāvāt Osteonorma [uztura bagātinātājs ar dabīgo kalciju un D3 provitamīnu] veidā – tas ir mūsu pašu ražojums, tas pats olu čaumalu pulverītis, tikai jau medicīniski apstrādāts, līdz ar to drošāks. Jo pilsētā dzīvojošiem ne visiem ir iespēja tikt pie lauku vistu oliņām. Bet nebūtu ieteicams olu čaumalu pulveri taisīt no veikalā iegādātām olām, nezinot, no kurienes tās nāk. Jo lielākoties vistas tiek audzētas inkubatoros, un mēs nezinām, ko viņām dod, lai viņas ātrāk izaugtu un dētu pēc iespējas vairāk. Es domāju, ka riskēt nevajag. Ir 21. gadsimts, un tāpēc es kā ārste šo metodi kā pirmo kalcija papildu uzņemšanai nepiedāvātu,» saka ģimenes ārste, uzsverot: ja pacientam pašam ir tāda vēlme un viņam tiešām ir iespēja dabūt ļoti labas lauku olas, tad var to darīt. Tas sanāks lētāk. Tāpat taču olas uzturā lietojam, un čaumalas varam gan izmest, gan lietderīgi izmantot. Daktere Ilze Ziediņa zina cilvēkus, kuri ar olu čaumalām apstrādā dārzu, jo tās mazina augsnes skābumu. Tas nāk par labu visiem lapu dārzeņiem, un tos ne velti uzskata par labu kalcija avotu.

Nepieciešams vitamīns D

Ģimenes ārste uzsver: lai kalcijs varētu uzsūkties organismā, tam nepieciešams vitamīns D, ar ko tas draudzīgi iet kopā. Un, ņemot vērā, ka mūsu platuma grādos vitamīna D līmenis cilvēkiem lielākoties ir diezgan zems, reizē ar kalcija uzņemšanu ir automātiski jādomā arī par vitamīna D uzņemšanu. Daktere Ilze Ziediņa savā praksē veikusi ļoti daudz analīžu, lai noteiktu vitamīna D līmeni. Optimālā vitamīna D koncentrācija asinīs ir 30–100 nanogrami (ng)/ml, bet 10 ng/ml jau tiek uzskatīts par nopietnu šī vitamīna deficītu. Daktere gan domā, ka Latvijā šo normu vajadzētu pārskatīt, jo vitamīna D koncentrāciju augstāku par 50 ng/ml viņa nevienam nav redzējusi.

«Līdzīgi kā dzelzij ir diezgan būtiski nosacījumi, kā tā jālieto, lai tā organismā uzsūktos, arī kalcijam ir savi nosacījumi: nedrīkst būt ļoti skāba vide, un ir jābūt pietiekamam vitamīna D līmenim. Līdz ar to mammām, kuras ļoti vēlas darīt labu savam bērnam, es ieteiktu, taisot bērnam kārtējās profilaktiskās asins analīzes, paķert klāt arī vitamīna D un kalcija līmeni asinīs – lai tad pavisam droši zinātu, vai patiešām ir iztrūkums. Un tad arī vieglāk būs regulēt devas,» iesaka ģimenes ārste. Viņasprāt, tā būtu prātīgāk nekā dot bērnam visus vitamīnus pēc kārtas.

«Vismaz vienu reizi vajadzētu to pārbaudīt, lai zinātu izejas pozīciju. Ja, piemēram, vitamīna D līmenis ir ļoti, ļoti zems, tad šīs analīzes būs jāuztaisa vēl pēc kāda laika, lai saprastu, vai, veicot konkrētu terapiju, lietojot konkrētu uzturu, kaut kas vispār mainās. Jo varbūt tā nav uztura problēma, varbūt ir jārisina kāda nopietnāka problēma.»

PAR KALCIJU

• kalcija trūkums maziem bērniem rada trauslus kaulus un zobus, aizkavē kaulu augšanu un veicina to deformēšanos – šī parādība īpaši attiecas uz garajiem augšstilbu kauliem

• no dzimšanas līdz 35 gadu vecumam kauli uzkrāj kalciju; 20 gadu vecumā kauli sasniedz maksimālo masu – tad arī jāsāk rūpēties par to uzturēšanu labā stāvoklī

• pēc 30 gadu vecuma cilvēks sāk zaudēt vairāk kaulu apjoma, nekā organisms izveido (caurmērā 1% gadā)

• sievietes vecumā starp 40 un 70 gadiem zaudē 40% no savas kaulu masas

• sakarība ir vienkārša: jo stiprāki un blīvāki kauli ir brīdī, kad sākas to intensīva noārdīšanās, jo mazāki osteoporozes draudi

Avots: kalcijs.lv

3 PAPILDJAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild ģimenes ārste Ilze ZIEDIŅA:

– Vai kā papildu kalcija avotu var izmantot arī paipalu olu čaumalas?

Protams. Tās ar kalciju ir vēl dāsnākas. Pieļauju, ka arī apstrādāt tās ir vieglāk, jo čaumaliņa ir mīkstāka.

– Vai ar olu čaumalu pulveri, dodot to bērnam, nevar pārdozēt?

Bērnam, kurš stiepjas garumā, kuram nemitīgi aug kauli un mainās zobi, ar kalciju pārdozēt nevar. Protams, nevajag jau arī pārspīlēt – bērnam kalcija dienas deva ir 1–2 grami, un to vēlams sadalīt pa vairākām devām. Tam jāpievērš uzmanība, ja bērns uzņem vēl kādus kombinētos vitamīnus – vai tajos arī nav kalcija. Nav nozīmes uzņemt vairāk, jo liekais kalcijs tik un tā tiks izvadīts no organisma neizmantots. Tāpēc nepieciešamo kalcija devu iesaka neuzņemt vienlaikus, bet sadalīt 2–3 reizēs. Tādējādi nodrošināsiet maksimālu kalcija uzsūkšanos.

– Bet vecāka gadagājuma cilvēki, vēloties stiprināt kaulus, ar to nevar pārforsēt?

Vecākiem cilvēkiem jābūt uzmanīgākiem, jo viņiem visbiežāk ir vēl kādas blakus slimības, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai kuņģa zarnu trakta problēmas, kā dēļ ir kalcija uzsūkšanās traucējumi. Tāpēc, nedod dievs, ka viņi iedzīvojas vēl arī žultsakmeņos vai atreosklerozē.

PROFESIONĀĻA VIEDOKLIS

Neviena uztura sastāvdaļa nav brīnumlīdzeklis

Anatolijs DANILĀNS, gastroenterologs, profesors:

– Olas čaumaliņa, pat nesasmalcināta, nonākot kuņģī, tam nekādu ļaunumu nodarīt nevar. Es runāju par veseliem cilvēkiem. Jā, tur ir kalcijs, bet es gan nezinu, vai tas ir labākais un racionālākais kalcija papildināšanas avots un paņēmiens. Nekā ļauna tajā nav, ja patīk, var tā darīt. Bet, cik zinu, daudziem tāds pulveris nemaz negaršo, turklāt ir citi labi preparāti. Kādreiz ļoti slavēja kaut kādu kalcija preparātu, kas atvests no Francijas, turklāt bija stipri dārgs. Te nu es gribu teikt, ka tā ir naudas izspiešana un mēģinājums nopelnīt, jo – kalcijs ir kalcijs, vai no Francijas, vai no pašmāju olu čaumalām. Man vienkārši ir žēl cilvēku, kurus tādā veidā muļķo. Jo ķīmiskā viela ir tā pati, un organismam nav svarīgs ne iepakojums, ne ražotājvalsts.

Kāds ir pārtikā labākais kalcija avots? Es teiktu, ka pirmajā vietā ir piena produkti. Laba lieta. Agrāk domājām, ka pienā esošie tauki bojā sirds asinsvadus. Tagad uzskata, ka šie tauki neko nebojā, ka asinsvadu skleroze no tiem nerodas. Protams, piena produkti nav jālieto pārspīlēti daudz, bet kā veselīga uztura sastāvdaļa – un tad piena produktos kalcijs ir labs.

Negribas jau cilvēkus mācīt, bet es gribu uzsvērt, ka neviens produkts, neviena uztura sastāvdaļa nav kaut kāds brīnumlīdzeklis. Arī olu čaumalas ne. Uzturam jābūt daudzveidīgam, un tad, kopā ar brīnumlīdzekļiem, tas arī dos kaut kādu labumu.

Mēs, ārsti, rekomendējam cilvēkiem ēdienu labi sakošļāt. Un, runājot par olu čaumalām, sakošļāšana ir svarīga ne tik daudz mehāniskai smalcināšanai, cik siekalu pastiprinātai izdalīšanai. Jo, vai tu grauz kāli vai burkānu, ir svarīgi to sakošļāt līdz sīkām daļiņām – košļājot izdalās siekalas, kurās ir ļoti vērtīgas kuņģa zarnu traktu dziedējošas vielas.