Latvijā vīriešu veselības jomā statistika ir nepielūdzama – katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, ar kuru vidēji ik dienas kāds mirst. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no viņiem mirst, pat nesasniedzot 40 gadu vecumu.
Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir 2–3 reizes lielāka nekā sievietēm. Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir priekšdziedzera jeb prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis.
Kas ir prostatas vēzis, kam ir risks ar to saslimt un kurā brīdī ir jādodas pie urologa, skaidro urologs Dainis Ģīlis, uroloģe, pediatre Natālija Bozotova un psihiatre, Latvijas Psihiatru asociācijas biedre, Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekcijas vadītāja un Eiropas Psihiatrijas rezidentu apvienības Latvijas pārstāve Laura Štāne.
Tikai vīriešiem
Prostata ir tikai vīriešiem – tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarnas zem urīnpūšļa, kura loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Parasti prostatas izmērs paliek nemainīgs, taču vecāka gadagājuma vīriešiem tas var turpināt augt, izraisot palielinātu prostatu jeb labdabīgu prostatisko hiperplāziju (BPH).
BPH parasti liek biežāk doties uz tualeti, kā arī rada sāpes urinēšanas procesā. Prostata var arī iekaist infekcijas vai citu iemeslu dēļ, un šajā gadījumā slimību dēvē par prostatītu. Tas ir visai izplatīts, un tā simptomi līdzinās BPH, taču ne prostatīts, ne BPH nav vēža veidi un ir viegli ārstējami.
99% prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kas veido prostatas šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Šis process izraisa vēzi. Tas notiek, šūnu DNS tiekot bojātām, līdz ar to tās uzvedas pretēji normāliem apstākļiem: šūnas dalās krietni ātrāk, veidojot audzēju, un pat var izplatīties (veidot metastāzes) uz citām ķermeņa daļām caur asinīm vai limfvadiem.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījuma datiem, 2014. gadā no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudēja 409 vīrieši, bet tika diagnosticēti 1123 jauni prostatas vēža gadījumi. «Tā ir aktuāla problēma, skaitļi runā paši par sevi,» saka Dr. Dainis Ģīlis. Viņš norāda: ir pierādīts, ka prostatas vēzis skar vīriešus pēc 50 gadu vecuma, un, sasniedzot 80 un vairāk gadu, gandrīz katram vīrietim prostatā var atrast šīs ļaundabīgās šūnas, tikai – daudziem šīs šūnas nesasniedz stadiju, ko var saukt par prostatas vēzi, un līdz ar to nav arī šā audzēja izraisītu komplikāciju.
Neatkarīgi no vecuma
Dr. Dainis Ģīlis iesaka nevilcināties ar vizīti pie urologa, ja urīnā ir redzams asins piejaukums, ja urinācija ir sāpīga, bieža un/vai apgrūtināta, ja ir bieža urinācija naktīs, lēkmjveida sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā. Arī paaugstināts asinsspiediens varētu būt uroloģiskas slimības sekas. Urologu vajadzētu apmeklēt arī tad, ja ir vāja urīna strūkla, izdalījumi no urīnkanāla, sacietējumi, veidojumi (gan sāpīgi, gan nesāpīgi) sēkliniekos. Erektila disfunkcija var būt pirmais simptoms nopietnai slimībai.
«Kā daudziem ļaundabīgiem audzējiem, arī prostatas vēzim nav specifisku simptomu, un diemžēl, kad jau ir kādas sūdzības, šis process ir izplatījies un nonācis līdz komplikācijām. Tāpēc savlaicīgas diagnostikas jautājums ir ļoti, ļoti aktuāls,» uzsver uroloģe Natālija Bozotova.
Kurā vecumā vīrietim noteikti vajadzētu ieplānot pirmo vizīti pie urologa? Dr. Dainis Ģīlis norāda: tas jādara neatkarīgi no vecuma, ja pacientam parādās kādi no iepriekš minētajiem simptomiem. «Vīriešiem, kuriem prostatas vēzis diagnosticēts ģimenē tuviem radiem – brālim, tēvam, vectēvam, pie urologa būtu jāiet no 40 gadu vecuma, bet visiem pārējiem, kuriem nav nekādu simptomu un iedzimtības faktoru – no
45 gadu vecuma. Un vēl viena lieta, kas būtu jāatceras visiem tiem vīriešiem, kuriem ir veikta prostatas operācija sakarā ar labdabīgu prostatas palielināšanos un apgrūtinātu urināciju – viņu prostatas audi ir izņemti tikai daļēji, līdz ar to tāpat kā pirms operācijas viņiem ir jāturpina izmeklēšanās katru gadu, jāveic prostatas specifiskā antigēna pārbaudes, jo nav simtprocentīgas garantijas, ka vēzis neattīstīsies turpmākajos gados,» uzsver Dr. Dainis Ģīlis.
Noteikti jākonsultējas
«Pirmā pārbaude pie urologa ir pavisam vienkārša: jāveic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins analīzes. Augsts PSA līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildu pārbaudes. Paaugstinātam PSA līmenim var būt dažādi iemesli, tas var liecināt par prostatas iekaisumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai arī prostatas vēža iespējamību. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu izmainītā PSA iemeslus,» skaidro Dr. Dainis Ģīlis.
Viņš stāsta, ka nereti vēža diagnostikā izmanto digitāli rektālo izmeklēšanu (DRI), t.i., prostatas izmeklēšanu ar pirkstu caur taisno zarnu. Tā nav tik efektīva metode kā PSA līmeņa noteikšana, tomēr dažreiz šādi var atklāt vēzi vīriešiem ar normālu PSA līmeni asinīs. DRI jāveic arī tad, ja prostatas vēzis ir pierādīts. Ar šo izmeklēšanu var noteikt, cik plaši dziedzerī izplatījies vēzis; vai pēc ārstēšanas vēzis ir vai nav atgriezies.
«Lai arī PSA analīzi var uztaisīt jebkurā laboratorijā, es tomēr gribētu akcentēt, ka ir svarīga vizīte pie urologa – jo ne vienmēr paaugstināts PSA nozīmē, ka pacientam ir ļaundabīga slimība. Turklāt ne vienmēr zems PSA līmenis ir garantija, ka vēža nav, jo ir īpaši agresīvi vēža veidi, kuri attīstās pie pilnīgi normāla PSA. Tāpēc, lai varētu izvērtēt visus iespējamos riskus, ir svarīgi, ka ārsts veic arī digitāli rektālo izmeklēšanu,» uzskata uroloģe Natālija Bozotova. Un Dr. Dainis Ģīlis viņas sacīto papildina: «Ja runājam par prostatas vēža formām, kas nepaaugstina PSA līmeni, tas ir apmēram viens procents no visiem gadījumiem. Piemēram, no šajā gadā diagnosticētajiem tūkstoš prostatas vēža gadījumiem tie ir divi cilvēki, kuriem PSA līmenis ir normāls. Un, ja šādu pacientu neapskata un neveic digitāli rektālu izmeklēšanu, vēzis var tikt palaists garām.»
Lieli aizspriedumi
«Bieži vien vīrieši baidās iet pie urologa, jo domā: ja reiz ir sūdzības, tas noteikti ir vēzis. Sūdzības var būt arī pie labvēlīgas prostatiskās hiperplāzijas. Ja ir sūdzības par biežu un apgrūtinātu urinēšanu, biežu urinēšanu naktī, tas absolūti nenozīmē, ka vīrietim ir prostatas vēzis. Bet – tas arī to neizslēdz. Tāpēc ir svarīga savlaicīga vizīte pie urologa,» uzsver daktere Natālija Bozotova.
Saprotams, ka diagnoze «prostatas vēzis» vīrietim ir liels psiholoģisks trieciens, taču psihiatre Laura Štāne apgalvo, ka, kombinējot dažādas terapijas, izredzes izveseļoties ir lielākas. Un ar dažādām terapijām viņa domā arī vizīti pie psihoterapeita, psihiatra vai psihologa. «Šādu speciālistu palīdzību būtu vēlams meklēt biežāk, nekā tas varbūt notiek. Cilvēkiem joprojām ir diezgan lieli aizspriedumi pret psihiatriju, varbūt pat lielāki nekā pret uroloģiskajām izmeklēšanām, bet onkoloģisko slimību gadījumā tas ir pilnīgi lieki,» uzskata psihiatre. «Protams, vīrietis pats ir atbildīgs par savu veselību, bet – viņus vajag arī pamudināt parūpēties par sevi, aiziet pie ārsta un pārbaudīt savu veselību,» iesaka Laura Štāne. Bet vecākiem, kuri audzina puikas, viņa iesaka jau laikus ieaudzināt atbildību par savu veselību – jo vīrietis ir atbildīgs ne tikai par sevi, bet arī par savu ģimeni.
4 RISKA FAKTORI, KAS PROVOCĒ PROSTATAS VĒŽA ATTĪSTĪBU
1. VECUMS
• prostatas vēzis salīdzinoši reti tiek konstatēts vīriešiem, kuri jaunāki par 40
• risks ievērojamie pieaug, sasniedzot 50 gadu vecumu
• vairāk nekā 65% saslimšanas gadījumu diagnosticēti vīriešiem, kuri vecāki par 65 gadiem
• vidējais vecums slimības skartajiem vīriešiem ir 70 gadu
Aptuveni 7–9 no desmit vīriešiem 80 gadu vecumā ir prostatas vēzis. Un par to nezina nedz viņi paši, nedz arī viņu ārsti
2. RASE/NACIONALITĀTE
• prostatas vēzis ir izplatītāks melnādaino vīriešu vidū
• slimība retāk skar aziātus un latīņamerikāņus
3. ĢIMENES VĒSTURE
• prostatas vēzis visbiežāk tiek pārmantots ģimenē
• ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, vīrietim saslimšanas risks ir divreiz augstāks
• prostatas vēža gadījumā ģenētiskās pārbaudes pagaidām nav iespējamas
4. DIĒTA
• vīriešiem, kuri ēd daudz sarkanās gaļas vai uzturā lieto daudz treknu piena produktu, ir augstāks prostatas vēža saslimšanas risks
IEVĒRĪBAI
PROSTATA VĒLĪNĀ STADIJĀ VAR RADĪT ŠĀDAS SŪDZĪBAS
• problēmas ar erekciju (impotence)
• asiņu piejaukums urīnā
• sāpes mugurā, gūžās, ribās vai citos kaulos
• vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās
• nespēja savaldīt zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos