Kopā pavadīts laiks, samīļošanās un nedalīta uzmanība ir būtiskākie faktori, kas bērnam liek justies laimīgam – pierādīts pētījumā “Amigo laimes indekss”, kur pieaugušie vērtējuši savā bērnībā piedzīvoto. Psihologs Edmunds Vanags šīs svarīgās lietas nosaucis par “mazajām investīcijām bērna nākotnes laimei”. Pētījuma gaitā analizēti vairāki aspekti bērna un vecāku attiecībās, ļaujot izdarīt secinājumus, kas stiprina ģimenes saites un liek justies laimīgiem ne tikai bērnībā, bet arī pieaugušā vecumā.
1. Vecāku interese par bērna ikdienu
Pētījuma dalībnieki augstu novērtējuši savu vecāku interesi par viņu kā bērnu ikdienu. “No vienas puses - kas var būt vienkāršāk par šo?” retoriski vaicā psihologs. “Tomēr formālais “kā tev gāja skolā” nav patiesa interese. Vecāki bieži aizmirst pa īstam apjautāties, kā tu šodien juties, kas tevi iepriecinājis, kas satraucis. Pat, ja nesaņemsi no bērna ļoti izsmeļošas atbildes, viņš jutīsies droši - vecākiem es esmu svarīgs.”
2. Dzimšanas dienu svinēšana
Dzimšanas dienu svinēšana ir būtiska ne tikai mazā cilvēka pašapziņas, bet arī laimes sajūtas veicināšanai. Atzīmējot jebkādus nozīmīgas dienas bērna dzīvē, vecāki rāda bērnam, ka arī viņš ir nozīmīgs ģimenes loceklis, kura dēļ ir vērts izbrīvēt laiku un organizēt svētkus. Rīkojot plašākas svinības, vecāki ne tikai sagādā bērnam prieku, bet arī atbalsta viņa centienus veidot sociālus kontaktus ar vienaudžiem. Šādās svinībās vecākiem ir iespēja tuvāk iepazīt bērnu draugus. Un rezultātā - jo vairāk vecākiem ar bērniem ir kopīgu notikumu, pozitīvu atmiņu, jo labākas ir savstarpējās attiecības un augstāka laimes sajūta.
3. Uzslavas un atzinība no vecākiem
Bieži vecāki vaicā – vai ar uzslavām nevar bērnam tieši nodarīt sliktu. Jā, pārspīlēt nevajag, bet adekvāta atzinība un uzteikšana ir svarīga. Izsakot bērnam atzinību, uzslavas jāsaka par konkrētām lietām, nevis vienkārši par bērna uzvedību vai rīcību vispārīgi. Ja vecāki ģimenē rada vidi un atmosfēru, kurā bērnus novērtē un mīl tādus, kādi viņi ir, bērniem ir veselīgāka pašapziņa, savas vērtības apzināšanās, rezultātā ir daudz lielāka iespēja, ka pieaugušā vecumā viņš jutīsies laimīgs.
4. Iespēja gūt jaunus draugus – aicināt tos ciemos
Bērnam ir svarīgi, ja vecāki atzīst un respektē viņa sociālo dzīvi, līdzīgi kā to dara pieaugušie savā starpā. Draugu aicināšana ciemos bērniem ļauj klasesbiedru vai paziņu iepazīt tuvāk un veidot draudzību, kas var saglabāties visa mūža garumā.
5. Regulāra samīļošana
Samīļošanās un fiziskais kontakts ir patiešām būtisks elements ciešu ģimenisko saišu veidošanā. Un ar samīļošanos ir domāta regulāra samīļošanās, nevis buča dzimšanas dienā vai apskāviens vien tad, kad bērns, piemēram, sasities. “Īpaši svarīga samīļošanas ir bērna pirmajos dzīves gados, kad fiziskās izpausmes ir veids, kā viņš mācās iepazīt pasauli un pats komunicē ar apkārtējiem,” tā Edmunds Vanags.
6. Kopīgi pārgājieni un ceļojumi
Pārgājieni un ceļojumi ir kaut kas īpašs, kur vecāki ir kopā ar bērniem ārpus mājas ikdienas un rūpēm. Tas ir process, kur kopā pārvar grūtības un kopā piedzīvo prieku. Tā ir unikālā pieredze, kas cilvēkus tuvina un vieno.
7. Kultūras pasākumu apmeklēšana ar vecākiem
Kultūras pasākumu apmeklēšana paplašina ne tikai bērna un arī pieaugušā redzesloku, bet arī veido neatsveramo kopīgo pieredzi. Mākslas muzeja vai foto izstādes apmeklējumus ir papildu sarunu temats, kuru pēcāk iespējams apspriest ar vecākiem un draugiem. Šādi bērnam iespējams atrast arī savu vaļasprieku vai izvēlēties potenciālo nākotnes profesiju.
8. Kopīgs sports un aktīvi pavadīts brīvais laiks
Sportiskās aktivitātēs kopā ar vecākiem ir viens no labajiem piemēriem bērnam. Šādi pieaugušie var pastāstīt, kāpēc ir būtiski izkustēties, kādu pozitīvu rezultātu tas dod veselībai un možam garam. Kādreiz brīvdienu plānu jāļauj sastādīt arī atvasēm, lai viņi sajustos vajadzīgi un iederīgi ģimenē. Aktīvi pavadītas brīvdienas būs izraušanās no rutīnas un ikdienas pienākumiem kā lieliem, tā maziem.
9. Kopīga ģimenes viesošanās pie radiniekiem
Radinieku apciemošana tiešā mērā nav stāsts par ciemošanās faktu, bet procesu, veidojot plašāku sociālo kontaktu. Bērns no pieaugušajiem mācās veidot draudzīgas, uzticības un uzticēšanās pilnas attiecības, saņemot atbalstu no radiniekiem un to arī nesavtīgi sniedzot pretī.