VESELĪBA: Paradumi, kas liek novecot

© Publicitātes foto

Kas vainīgs, ja cilvēks izskatās vecāks, nekā ir patiesībā? Visiem zināmi cēloņi ir iedzimtas īpatnības, dažādas slimības, smēķēšana, alkohola pārmērības, nesaprātīga sauļošanās, pārslodze, stress, hronisks miega bads. Retāk iedomājamies par sīkiem ikdienas paradumiem, kas šķiet pavisam nevainīgi, bet, ar laiku summējoties, dod savu negatīvo ieguldījumu mūsu ārienē, atstājot graujošu iespaidu uz sejas ādas stāvokli. Varbūt vēl nav par vēlu tos apzināties un atmest.

Pārcentīga sejas mazgāšana

Ja seju mazgā ar ūdeni, turklāt vēl ar ziepēm, biežāk nekā divas reizes dienā, tas sagrauj dabīgo lipīdu slānīti, kas klāj ādu, padara to sausu un nespodru, var izraisīt kairinājumu un niezi un ar laiku noved pie pastiprinātas grumbu veidošanās. Sevišķi nevēlamas ir stipri sārmainās, dezodorējošās un antibakteriālās ziepes. Arī pīlinga līdzekļi reizēm tiek lietoti biežāk, nekā vajadzētu, un tas bojā ādas virskārtu, ne vien noņemot atmirušās šūnas, bet arī traumējot dzīvās. Atbilstoši katra cilvēka ādas tipam ieteicams izvēlēties saudzīgus sejas ādas attīrīšanas produktus, un nedrīkst aizmirst, ka āda ir arī regulāri jāmitrina.

Pārkurinātas telpas

Ne vienmēr temperatūra mājoklī un darbavietā atkarīga no mums pašiem, tomēr jāzina, ka pārkurinātas telpas veicina ādas sausumu, ādas iekaisumus un grumbu veidošanos. Eksperti norāda, ka optimālā gaisa temperatūra dzīvojamā telpā un birojā ir 20–21 grāds, bet guļamistabā tai nevajadzētu pārsniegt 16–18 grādus.

Par maz un par daudz kustību

Lai āda labi pildītu savus dabas noteiktos uzdevumus, tai nepieciešams skābeklis un barības vielas, ko nodrošina asinsrite. Ja dzīvesveids ir mazkustīgs, krītas enerģijas līmenis, mazinās ķermeņa lokanība, biežākas kļūst hroniskas sāpes, kas liek gan justies, gan arī izskatīties vecākam. Regulāra izkustēšanās palīdz labāk izskatīties, ja ir pareiza slodze. Ja cilvēks izvēlas pārāk intensīvu slodzi, organisms stresa ietekmē sāk sašķelt āda esošo kolagēnu, un tas veicina grumbu veidošanos.

Svara «raustīšana»

Strauja svara samazināšana, piemēram, ievērojot stingri ierobežojošu diētu, liek ādai zaudēt elastīgumu, tvirtumu un kļūt nokarenai. Sevišķi postošu iespaidu atstāj regulāra strauja svara zaudēšana, kam seko tā atgūšana ar uzviju – tā dēvētais jojo efekts. Pat svara «raustīšana» 4–5 kilogramu robežās var atstāt jūtamu iespaidu uz ādas izskatu. Ja jātiek vaļā no lielāka kilogramu skaita, labāk to darīt ārstu vai uztura speciālistu vadībā.

Nevērīga krāsošanās

Āda no dabas nav domāta dekoratīvajai kosmētikai, tāpēc pārspīlējumi tās izmantošanā, nepareiza dekoratīvās kosmētikas līdzekļu izvēle un neprasmīgs lietojums veicina ādas novecošanos, pat ja šo produktu sastāvā ir ādu mitrinoši un no ultravioletā starojuma aizsargājoši komponenti. Par pašu lielāko nevērību uzskatāma dekoratīvās kosmētikas atstāšana uz sejas, ejot gulēt – tas traucē ādai elpot un ir gluži kā siltumnīca sliktajiem mikroorganismiem, kas uz tās nonākuši.

Bieži atkārtotās grimases

Seno laiku aristokrātu ģimenēs guvernantes meitenēm esot aizrādījušas: nešķobies, kļūsi krunkaina! Neraugoties uz bagātīgo sejas kopšanas līdzekļu arsenālu, mīmikas grumbas ir aktuāla problēma arī šodien. Bieža smaidīšana, smiešanās, žāvāšanās, acu samiegšana, pieres raukšana un citas daudz atkārtotas sejas muskuļu kustības veicina noteiktu grumbu veidošanos. Piemēram, cilvēkiem, kuriem patīk visus dzērienus sūkt ar salmiņu, ap lūpām ar laiku izveidojas krunciņas, kas plešas kā stari uz visām pusēm.

Acu zonas berzēšana

Tieši ap acīm āda ir visjutīgākā, tāpēc jāmēģina to aizskart pēc iespējas mazāk, lai neveicinātu grumbiņu veidošanos. Daudziem cilvēkiem ir automātisks paradums berzēt acis, kad nāk miegs, kad niezi rada acu sausums, iesnas, alerģija u.c. Lai novērstu sausās acs sindromu, jālieto piemēroti pilieni vai gēli. Strādājot pie datora, katru stundu ieteicams vismaz 5–10 minūšu pārtraukums, kura laikā jāpalūkojas tālumā. Tiem, kuriem vajadzīga redzes korekcija, bet kuri tomēr nelieto brilles, izteikti veidojas grumbas ap acīm un virsdegunē, jo, cenšoties labāk saskatīt, šādi cilvēki samiedz acis, paši to reizēm pat neapzinoties. Kontaktlēcu lietotājiem zem acīm var veidoties maisiņi, ja viņi regulāri nesaudzīgi iestiepj ādu, ieliekot un izņemot lēcas.

Gulēšanas paradumi

No sejas ādas viedokļa vislabāk būtu gulēt uz muguras, taču ne jau visiem tas ļautu justies ērti, turklāt pētījumi liecina, ka, būdams iemidzis, cilvēks nevar apzināti kontrolēt savu ķermeņa pozu. Daudzi guļ uz sāniem vai uz vēdera. Ja spilvens nav ērts un spilvendrāna vienmēr ir no raupja materiāla, kas atstāj nospiedumus sejas ādā, tad ar laiku tas veicina grumbu veidošanos. Ieteicams anatomiski piemērots spilvens un satīna vai zīda spilvendrāna. Miega kvalitāte kopumā ir svarīga skaistumam, tostarp labam sejas ādas izskatam, tāpēc nepieciešams pilnvērtīgs un pietiekami ilgs naktsmiers.

Sauss gaiss

Svarīgs rādītājs, kas ietekmē ādas stāvokli, ir arī relatīvais gaisa mitrums. Tiecoties pēc energoefektivitātes, daudzās ēkās tas ir zemāks par ieteicamajiem 40–50 procentiem. Sauss gaiss pastiprina grumbu veidošanās tendenci, saasinās iekaisumi. Risinājums ir mikroklimata uzlabošana telpās, lietojot speciālas gaisa mitrināšanas ierīces. Un, protams, pašiem jādzer pietiekami daudz ūdens. Veselā ādā ir aptuveni 20% ūdens, bet, ja šis daudzums kļūst mazāks par 10%, ādā pasliktinās vielmaiņa un cieš gan ādas funkcijas, gan izskats.

Ilgstoša auto vadīšana

Sēžot mašīnā pie stūres, viena sejas puse vienmēr ir pakļauta lielākai saules staru ietekmei nekā otra. Profesionāliem autovadītājiem ar āda pret auto logu vērstajā sejas pusē reizēm izskatās ievērojami vecāka. Savulaik internetā tika publiskots kāda šofera fotoportrets, kur šī atšķirība bija tik izteikta, ka cilvēki sākumā domāja, ka tas ir veikls datortriks. Taču tajā patiešām bija redzams reāls 69 gadus vecs autovadītājs, kurš savā profesijā strādājis 28 gadus. Ultravioletie stari, kas atbildīgi par fotonovecošanos, iet cauri pat ietonētam logu stiklam, un, lai ādu no tiem pasargātu, jāatceras lietot saules aizsargkosmētiku.



Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais