Laikraksti vēsta, ka gripa iet mazumā. Gribētos, lai arī par citām slimībām, ko izraisa elpceļu vīrusi, varētu teikt to pašu, jo saslimt nudien nav nekādas vēlēšanās. Tas, kāpēc vienam izdodas palikt vīrusu neskartam, bet citam pietiek nedaudz samērcēt kājas, lai slimība būtu klāt, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Un viens no tiem – par kuru mums visvairāk tiek atgādināts, bet kuru mēs vismazāk ņemam galvā – ir veselīgs dzīvesveids un pasākumi imunitātes stiprināšanai.
Nelāgas apstākļu sagadīšanās dēļ saslimt var arī cilvēks ar veselīgu dzīvesveidu, bet biežāk gan paši esam veicinājuši saaukstēšanās slimības ar saviem aplamajiem ieradumiem.
Jārūpējas visos gadalaikos
Kā zināms, pastāv specifiskā un nespecifiskā imunitāte. Specifiskā imunitāte veidojas attiecībā uz kādu konkrētu slimības izraisītāju, pārslimojot šo slimību vai pret to vakcinējoties. Savukārt nespecifiskā jeb dabiskā imunitāte ir vispārējā organisma aizsargspēja, un tieši par šīs aizsargspējas veicināšanu runā mediķi, kad saka – imunitātes stiprināšana. Par to jādomā ne tikai elpceļu vīrusu lielākās aktivitātes sezonā, bet pastāvīgi. Vasaras un rudens periodā tas ir vieglāk, jo cilvēki kopumā labāk jūtas, saulains laiks un vasaras atpūta sniedz psihoemocionālu pacēlumu, nav tik liels stress, uzturā vairāk pieejami vietējie dārzeņi un augļi. Bet arī ziemā, racionāli veidojot savu ēdienkarti, lielu daļu nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu varam uzņemt ar uzturu. Ja cilvēks katru dienu apēd vismaz puskilogramu dārzeņu un augļu, skābpiena produktus, kvalitatīvu gaļu vai zivis un augstvērtīgas augu eļļas, ja turklāt regulāri dodas svaigā gaisā, vingro, normāli izguļas un neļaujas stresam, tad imunitātes labā viņš ir jau paveicis diezgan daudz. Taču ikdienā šos nosacījumus bieži vien neievērojam un tāpēc organisma aizsargspējas mazinās. Imunitātes krišanās sekas nav tikai saaukstēšanās slimības, bet arī dažādas citas problēmas, tāpat arī hronisku slimību paasināšanās. Savukārt otra galējība ir dažādu alerģiju veidošanās – kad imūnsistēma uz kādiem faktoriem reaģē pārāk vētraini. Lai panāktu imunitātes līdzsvaru, nepieciešams vesels pasākumu komplekss.
Izslimot atbildīgi
Ja tomēr gadās saslimt ar kādu no saaukstēšanās slimībām, nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Ārsti atzīst, ka, uzķerot slimību pašā sākumā, to ir vieglāk izārstēt, bieži vien pietiek ar seniem un pārbaudītiem līdzekļiem: kāju izsildīšanu siltā vanniņā, aveņu un upeņu tēju. Bet nereti šis brīdis tiek palaists garām, jo sākumā liekas – tāds nieks vien ir, nav laika dakterēties, bet pēc tam cilvēks sāk staigāt apkārt slims un galu galā tomēr ņem darbnespējas lapu. Netrūkst cilvēku, kuri apgalvo, ka nevarot atļauties slimot, lieto temperatūru mazinošus un pašsajūtu uzlabojošus preparātus. Tikai jāatceras: ražotāji tos gatavojuši, rēķinoties ar uzskatu, ka cilvēks ir saprātīga būtne, kas izlasīs un arī ievēros medikamentam pievienoto informāciju un ņems to vērā. Tāpēc nevajadzētu, tiklīdz jūtaties labāk, mesties gāzt kalnus, bet tomēr turēties pie mierīga dzīvesveida, līdz atlabstat. Šie līdzekļi var glābt situācijā, kad jāiet uz atbildīgu darba tikšanos, bet iegūto atvieglojuma brīdi nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Ja simptomi pēc zaļu iedarbības beigām atgriežas un saglabājas trīs dienas, jāiet pie ārsta. Vēl viens būtisks aspekts: staigājot apkārt slims, cilvēks var inficēt citus, un viņu vidū var gadīties sirmgalvji, mazi bērni vai hronisku slimību pacienti, kuriem vienkārša elpceļu vīrusu infekcija draud ar nopietnām komplikācijām.
Īpašs palīgs – ehinācija
Izvēloties uztura bagātinātājus, kas palīdz uzturēt organisma aizsargspējas, diezgan daudzi cilvēki meklē tādus, kuru sastāvā ir ehinācijas ekstrakts. Lai gan ehinācijas, sauktas arī par čiekurpuķi, dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu daļa, šis augs nav svešs arī mums, tas aug daudzos Latvijas dārzos. Jau ilgi pirms eiropiešu ierašanās indiāņi lietoja ehināciju, lai pasargātu sevi no saaukstēšanās, arī dažādu ādas slimību un ievainojumu ārstēšanai. Šādi produkti, kuru lietošanā cilvēce uzkrājusi gadu simtiem un pat gadu tūkstošiem ilgu pieredzi, lietotājiem bieži šķiet arī drošāki par jaunatklātiem, jo var cerēt, ka pēkšņi neatklāsies kādi negaidīti blakusefekti.
Ehinācijas sula satur aktīvās vielas, kas paaugstina organisma nespecifiskās aizsargspējas: palielina leikocītu – granulocītu skaitu un paaugstina to spēju iznīcināt organismā iekļuvušos mikrobus.w un vieglākā formā. Pētījumu dati liecina, ka ehinācijas ekstraktam piemīt imunitāti veicinoša darbība, tāpēc tiek ražots daudz uztura bagātinātāju ar ehināciju. Kādā pētījumā arī konstatēts, ka cilvēki, kuri lietojuši ehinācijas produktus, ziemas periodā retāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, turklāt tās norit vieglākā formā un slimošanas laiks ir īsāks.
Profilaktiski lietot ehinācejas produktus var arī gadījumos, kad paredzama krasa apstākļu maiņa, piemēram, ceļojums uz kādu valsti ar stipri atšķirīgu klimatu, jo jebkura šāda pārmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt organisma imunitāti: ja imūnsistēma nepagūst adaptēties jaunajos apstākļos, jūtami palielinās risks saslimt ar dažādām slimībām.
Kas organismam vajadzīgs ikdienā:
• Veselīgs, vitamīniem un olbaltumvielām bagāts uzturs (tieši no olbaltumvielām organismā veidojas antivielas – vielas, kas pazīst svešos antigēnus)
• Antioksidanti, piemēram, C vitamīns, E vitamīns, betakarotīni – vielas, kas palīdz aizsargāt organisma šūnas pret brīvo radikāļu izraisītajiem bojājumiem. (Pastiprinātu brīvo radikāļu rašanos veicina vides piesārņojums, smēķēšana, pārlieka alkohola lietošana u.c.)
• Vielas, kas nepieciešamas vispusīgam organisma funkciju atbalstam, jo imūnajās reakcijās iesaistītas daudzas šūnas un orgāni (leikocīti, endokrīnā sistēma, aknas, ādas šūnas, centrālā nervu sistēma)
• Fiziski aktīvs dzīvesveids, svaigs gaiss, laikus uzsākta norūdīšanās
• Psihohigiēna – labs, možs garastāvoklis, pietiekami ilgs miegs, racionāls dienas režīms, optimistisks noskaņojums (statistika rāda, ka depresīvi cilvēki slimo biežāk)
• Elementārā higiēna: roku mazgāšana, telpu vēdināšana un uzkopšana
• Pareiza rīcība situācijā, kad tomēr gadījies saslimt ar elpceļu vīrusu infekcijām: palikt mājās, izvairīties inficēt citus, ievērot mierīgu režīmu, lietot daudz šķidruma, bez ārsta ziņas nelietot zāles