Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas – taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību.
To lieto sportisti, biznesmeņi, cilvēki gados un ikviens, kam nepieciešams papildu enerģijas lādiņš. Pētījumi liecina, ka sirds muskulim ir ļoti liela vajadzība pēc koenzīma Q10, šī viela spēj uzlabot sirdsdarbību un palīdzēt pacientiem ar sirds slimībām.
Izvēloties koenzīma Q10 produktus, jāpārliecinās, ka tiem ir dokumentācija, kas apliecina zinātnisko pamatotību, un ka efekts pierādīts klīniskā pētījumā ar cilvēku piedalīšanos.
Qsymbio pētījums
Nejaušinātā placebo kontrolētā starptautiskā koenzīma Q10 pētījumā dāņu kardiologa un zinātnieka Dr. Svenda Oges Mortensena vadībā iesaistījās 420 pacientu ar hronisku sirds mazspēju. Katrs no viņiem izgāja divus gadus ilgu kursu, kur līdztekus dažādiem sirds mazspējas ārstēšanas medikamentiem lietoja arī koenzīmu Q10 vai attiecīgi placebo – neaktīvu vielu. Pēc kursa tajā pacientu grupā, kas lietoja koenzīmu Q10, bija par 43% mazāk ar sirds slimībām saistītu nāves gadījumu, salīdzinot ar placebo grupu. Q10 grupā bija arī mazāk ar sirds veselību saistītu komplikāciju, ieskaitot nonākšanu slimnīcā sirds mazspējas dēļ. Dr. Mortensens secina, ka koenzīms Q10 ir būtisks papildlīdzeklis kombinācijā ar tradicionālajām sirds mazspējas ārstēšanas metodēm, turklāt neizraisa blaknes.
Pētījums par senioriem
Q10 demonstrēja savu potenciālu arī zviedru KiSel10 pētījumā, ko veica zviedru kardiologu un citu ārstu grupa.
Pētījumā piedalījās 443 praktiski veseli seniori. Viņiem nejaušas izvēles kārtībā ik dienu nozīmēja 200 mg koenzīma Q10 un 200 µg organiskā selēna preparāta uz rauga bāzes vai kapsulas un tabletes ar placebo. Dalībnieku vidū, kuri lietoja Q10 un selēnu, mirstības rādītāji no sirds un asinsvadu slimībām bija par 54% zemāki nekā placebo grupā, retāk nācās ārstēties slimnīcā, uzlabojās pašsajūta.
Sirds mazspēja:
• Sirds mazspēja ir samazināta sirds muskuļa spēja sūknēt asinis.
• Akūta sirds mazspēja rodas pēkšņi, piemēram, ja cilvēkam ir plašs miokarda infarkts, kad strauji iet bojā muskuļšūnas, kas nodrošina sirds darbu. Šajā gadījumā novēro asinsspiediena krišanos (šoku) vai/un asins sastrēgumu plaušās, kas rada izteiktu elpas trūkumu.
• Hroniska sirds mazspēja parasti attīstās pakāpeniski. Cilvēks jūtas noguris, spēj veikt mazāku slodzi nekā iepriekš, ar laiku attīstās kāju tūska, aizdusa, sirdsklauves.
• Nosliece uz hronisku sirds mazspēju ir pacientiem, kuri jau pārcietuši miokarda infarktu; kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, metabolais sindroms – cukura diabēts/prediabēts, aptaukošanās, paaugstināts holesterīna saturs asinīs; mazkustīgiem cilvēkiem, smēķētājiem u.c.
• Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanu nozīmē katram pacientam individuāli. Pēdējā laikā papildus bāzes terapijai bieži lieto arī koenzīmu Q10.
