21. gadsimtā cilvēku dzīves ilgums pagarinās, bet veselu nodzīvotu gadu daudzums samazinās, jo arvien agrīnāk attīstās dažādas hroniskas slimības. Pirms 50 gadiem bija ievērojami mazāka saslimstība ar cukura diabētu, kardiovaskulārām un onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos. Un arī biežākie nāves cēloņi pat vēl pirms 25 gadiem bija pavisam citi.
Arī medikamentozā terapija un ārstēšana ir krasi izmainījusies. Kas tieši ir mainījies, kādi mūsdienās ir biežākie nāves cēloņi un – kā uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt veselīgi nodzīvotos gadus, Neatkarīgajai skaidro Veselības centra 4 (VC 4), Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe, preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente Dr. med. Jana Janovska.
21. gadsimta pandēmija
«Ja vēl deviņdesmito gadu vidū, precīzāk, 1994. gadā, dominēja antibakteriālā terapija, tad jau 2014. gadā pacientiem visbiežāk izrakstītie medikamenti bija antidepresanti un kardiovaskulāro slimību koriģējošie preparāti (statīni, antihipertenzīvie līdzekļi), – par to liecina Centers For Desease Control and Prevention mājaslapā (cdc.gov/nchs) atrodamā informācija,» stāsta Dr. Jana Janovska. «Deviņdesmitajos gados biežākie nāves cēloņi bija bakteriālās infekcijas izraisītas un neārstētas slimības, tuberkuloze, kuņģa vēzis un tikai pēc tam kardiovaskulārās slimības un insults. Tad tagad 21. gadsimta pandēmija ir aptaukošanās ar visām no tā izrietošajām sekām – sirdsasinsvadu slimībām, infarktu, cukura diabētu. Pirms 20–30 gadiem nebija iespējas ēst nenormēti, nebija junk food, nebija saldo gāzēto dzērienu (fanta, cola, sprite). Bija jau, protams, arī buržuji, kuri slimoja ar podagru un dzēra vīnu, bet tie bija atsevišķi cilvēki,» stāsta Dr. Jana Janovska, piebilstot, ka mūsdienās biežāko nāves cēloņu topā kardiovaskulārajām slimībām seko ļaundabīgas onkoloģiskas slimības, neiekaisīgas plaušu slimības – hroniski obstruktīva plaušu slimība (HOPS), bronhiālā astma, emfizēma, cerebrovaskulārās slimības un nelaimes gadījumi (autoavārijas).
«Es to traktēju tā: lai arī 21. gadsimtā dzīves ilgums ir pagarinājies, dzīves kvalitāte un nodzīvoto veselu dzīves gadu skaits ir samazinājies. Jā, mēs dzīvojam līdz 70–80 gadiem, bet ar hroniskām slimībām sākam slimot jau 40–45 gadu vecumā.»
Pārtika, dzīvesveids, ģenētika
Pie visa vainīga pārtika? Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente Dr. Jana Janovska uzskata: arī dzīvesveids, ģenētika un epiģenētika. «Bet labā ziņa ir tā, ka mēs varam ģenētiski predisponēt konkrētu slimību attīstību risku, kas ir ģenētiski iekodēts, un tad ar ārējiem līdzekļiem (pārtiku, dzīvesveida maiņu, stresa kontroli) to apturēt, tādā veidā uzlabojot savas dzīves kvalitāti.»
Viņa skaidro: preventīvās medicīnas pamatprincips ir personalizētā medicīna – individuāla pieeja katram pacientam, ģenētisko testu veikšana, riska faktoru analīze un pacienta novērošana ilgtermiņā. «Preventīvās medicīnas mērķis ir optimizēt veselības stāvokli kā apmierinošu jebkurā vecuma grupā, bet – pirms slimības attīstības tās diagnostiku un terapiju. Lai cilvēks ne tikai trīsdesmit, bet arī piecdesmit gadu vecumā ir fiziski un psiholoģiski aktīvs, ar spēju koncentrēties un ar labu atmiņu, vesels un ar dzīvi apmierināts. Šis ir principiāli atšķirīgs medicīnas koncepts, kas paildzina dzīves ilgumu un tās kvalitāti,» apgalvo Dr. Jana Janovska.
Vienīgie Baltijā
«Visiem cilvēkiem ir vienāds gēnu daudzums, bet katrs no mums ģenētiski ir unikāls, jo mūsu individualitāte balstās uz gēnu dažādību. Vissvarīgākais no tiem ir SNPs (Single Nucleotide polymorphysms), kas persistē un izmainās definētā pozīcijā gēnā. Šīs izmaiņas var ietekmēt proteīnu funkciju, kas cilvēka veselībai ir ļoti nepieciešami. SNPs gēnu izmaiņas nav fatālas, bet ietekmē cilvēka pašsajūtu un paaugstina dažādu saslimšanu attīstību risku,» skaidro preventīvās medicīnas speciāliste. Viņa uzsver: Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnika un Capital Clinic Riga ir kļuvušas par pirmām medicīnas iestādēm Baltijā, kur veic īpašas ģenētiskās analīzes, izvērtējot DNS gēnu mutācijas, slimību attīstības riska faktoru novērtēšanai un prevencijai. Un, lai arī ģenētiskos testus, ar kuru palīdzību iespējams izvērtēt DNS šūnas, preventīvā nolūkā pasaulē ļoti plaši pielieto jau vairāk nekā 20 gadu, Dr. Jana Janovska šobrīd ir vienīgā, kas šīs analīzes veic – viņa šīs zināšanas vairāku gadu garumā apguvusi Parīzē un sertificējusies Luksemburgā.
Nākotnes skatījums
Ar ģenētisko testu palīdzību ļoti agrīni var tikt diagnosticētas izmaiņas gēnos un riska faktori attiecīgo slimību attīstībai. Un preventīvās medicīnas mērķis ir sniegt profilaktiskus ieteikumus (dzīvesveida korekcija, ieteicamie medikamenti, vitamīni, mikroelementi, pārtikas produkti, vēlamie papildu izmeklējumi utt.), lai pasargātu noteikto gēnu no mutācijām. Ģenētiskos testus iespējams veikt arī bērniem jau no dzimšanas. Turklāt pieaugušiem iespējams izvēlēties dažādas testa paketes – atbilstoši vēlmēm, simptomiem, analīžu rezultātiem, finansiālām iespējām un ģenētiskajiem riska faktoriem. Viņasprāt, īpaši svarīgi tās būtu veikt pacientiem, kuri atrodas kādā no riska grupām: ja ģimenē kādam bijusi jebkāda onkoloģiska saslimšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, sirds infarkts, galvas smadzeņu insults, migrēnas, autoimūnās un psihiatriskās saslimšanas. Daktere īpaši grib izcelt pacientus, kuri cieš no garastāvokļa maiņām, ir depresīvā stāvoklī – izanalizējot ģenētiskā testa rezultātus, to visu iespējams piekoriģēt, lai nebūtu jālieto antidepresanti, kas var ietekmēt smadzeņu darbību.
«Ģenētiskie testi ir nākotnes skatījums – ar mērķi visu savu turpmāko dzīvi preventīvi kontrolēt organisma novecošanās procesu, izvairīties no riska faktoriem un precīzi izvēlēties sev piemērotāko profilakses veidu,» norāda Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente.
BIEŽĀKIE NĀVES CĒLOŅI
1990.
1. Pneimonija vai cita akūta pulmonoloģiska slimība
2. Tuberkuloze
3. Gastrointestinālās slimības
4. Kardiovaskulārās slimības
5. Cerebrovaskulārās slimības
2010.
1. Kardiovaskulārās slimības
2. Ļaundabīgas onkoloģiskas slimības
3. Neiekaisīgas plaušu slimības –hroniski obstruktīva plaušu slimība (HOPS), bronhiālā astma, emfizēma
4. Cerebrovaskulārās slimības
5. Nelaimes gadījumi
KĀ NOTIEK ĢENĒTISKO TESTU VEIKŠANA
• Konsultācijā pie preventīvās medicīnas ārsta tiek izvērtēta pacienta anamnēze, riska grupas.
• Testēšanas materiāls ir siekalas. 30 minūšu pirms testa nodošanas pacients nedrīkst ēst un smēķēt.
• Biomateriāls tiek aizsūtīts uz Eiropas laboratoriju (Luksemburgā), kur mēneša laikā tiek dota atbilde par iespējamām slimībām un riska faktoriem dzīves laikā.
• Atkārtotā vizītē preventīvās medicīnas ārsts izskaidro analīžu rezultātus, nepieciešamo profilaksi.
• Nepieciešamības gadījumā nozīmē terapiju.
• Cena: EUR 675–1500 (atkarībā no izvēlētā testa sarežģītības).
• Ģenētiskās analīzes nav jāveic atkārtoti – tās veic vienreiz dzīvē, jo cilvēka DNS dzīves laikā nemainās.