VESELĪBA: Nezaudēt modrību ziemas otrajā pusē

Ziemas prieku cienītāji meklē, kur vēl varētu aizceļot paslēpot, pavasara gaidītāji liek vāzēs narcises un hiacintes. Te snieg, te līst, te piesalst, te atkūst, laika ziņas sola arvien jaunas dabas kaprīzes, un tieši šis ir brīdis, kad cilvēks var viegli kļūt par upuri kādai elpceļu vīrusu infekcijai.

Kad ziemas lielākā daļa jau aiz muguras, kļūstam arī nepacietīgāki. Šķiet: ja līdz šim neesmu saaukstējies, tad šosezon esmu izsprucis cauri sveikā. Savukārt tie, kuriem saaukstēšanās nav gājusi secen, nereti domā – esmu gana izslimojies un kļuvis imūns. Bet elpceļu vīrusi ir ļoti daudzveidīgi un izslimošana ar viena izraisīto slimību negarantē, ka nākamreiz neuzbruks cits. Ziemas otro pusi tradicionāli uzskata par kritisku periodu arī tāpēc, ka organisms ir krietni iztērējis savas rezerves, tam trūkst vitamīnu un katra saaukstēšanās epizode novājina. Tāpēc rūpes par organisma aizsargspējām ir aktuālas kā vēl nekad.

Klasika – C vitamīns

Tas ir pirmais, par ko iedomājamies saaukstēšanās gadījumā. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu. C vitamīns ir nepieciešams imūnsistēmas šūnām, kuras veido pirmo aizsardzības līniju pret vīrusiem un baktērijām. Tam ir arī citi uzdevumi: C vitamīns sekmē normālu kolagēna veidošanos, kas vajadzīgs asinsvadiem, kauliem, skrimšļiem, zobiem un ādai; veicina normālu nervu sistēmas darbu; uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā, palīdz mazināt nogurumu un nespēku u. c.

C vitamīns atrodams dillēs, mežrožu augļos, upenēs, paprikā, kivi, citrusaugļos, arī citos augļos un ogās, svaigos un skābētos kāpostos u. c. Apstākļos, kad nepieciešams īpaši stiprināt imunitāti, palielinātas fiziskas slodzes laikā, slimojot ar elpceļu vīrusu infekcijām un atveseļošanās periodā, C vitamīns tiek lietots papildus. Izvēloties C vitamīna produktus, ieteicams painteresēties, kāda ir to uzsūkšanās spēja.

Svarīgs mikroelements cinks

Cinks ir iesaistīts daudzos procesos organismā, tas ietilpst vismaz 3000 dažādu cilvēka ķermenī sastopamu olbaltumvielu un vairāk nekā 200 fermentu sastāvā. Cinks ir nepieciešams spēcīgai imunitātei, garšas un ožas asumam, prostatas un zarnu trakta veselībai, normālai smadzeņu darbībai, veselīgam miegam u. c. Ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tiek veicināta balto asinsķermenīšu ražošana un tie spēj efektīvāk cīnīties ar infekcijām. Cinka trūkums saistīts ar paaugstinātu uzņēmību pret slimību izraisītājiem un apgrūtinātu iegūtās imunitātes veidošanos. Cinkam ir nozīme gan slimību profilaksē, gan atlabšanas procesā. Pasaulē iecienīti ir cinku saturoši pretsaaukstēšanās līdzekļi, jo novērots, ka tie palīdz pat uz pusi samazināt slimošanas ilgumu un simptomu smagumu.

Par cinka uzņemšanu jārūpējas katru dienu, jo organisms neveido cinka rezerves. Uzturā cinka avoti ir liellopu gaļa, cūkgaļa, jūras produkti, aknas, diedzēti kviešu graudi, ķirbju sēklas, sezama sēkliņas, ķiploki, zirņi, pētersīļi, brūnie rīsi, sēnes, tumšā šokolāde, Brazīlijas rieksti, pistācijas u. c. Elpceļu vīrusu aktivitātes sezonā var papildus lietot aptiekās nopērkamus produktus, kuri satur cinku. Ātra uzsūkšanās un laba biopieejamība ir cinkam aminoskābju helātu formā.

Citrusu bioflavonoīdi

Bioflavonoīdi ir ūdenī šķīstošu savienojumu grupa, kam savulaik bija dots nosaukums P vitamīns. Burts P ņemts no angļu valodas vārda permeability – caurlaidība, jo tika novērots, ka viela veicina labāku skābekļa un uzturvielu uzsūkšanos caur kapilāru sieniņām. Vēlāk pētnieki atklāja, ka šajā grupā ir aptuveni 4000 savienojumu, kas atrodami dažādos augļos un dārzeņos. Citrusu bioflavonoīdi, kā jau liecina nosaukums, ir sastopami galvenokārt citrusaugļos – citronos, apelsīnos, greipfrūtos, mandarīnos. Pazīstamākie no šīs grupas ir diosmīns, hesperidīns, rutīns, narangīns, tangeretīns, kvercetīns. Šīs vielas tiek raksturotas kā tādas, kas nav vitāli nepieciešamas, taču var nākt par labu veselībai. Bioflavonoīdiem konstatēta spēja sekmēt C vitamīna uzsūkšanos, aizsargāt C vitamīna molekulu no oksidēšanās, tā uzlabojot un paildzinot C vitamīna iedarbību. Viens no pazīstamākajiem šīs grupas pārstāvjiem ir rutīns – dabisks bioflavonoīds, kurš stiprina asinsvadu sieniņas, paaugstinot to izturību un elastīgumu. Tam konstatētas spēcīgas antioksidatīvas īpašības, cita starpā – spēja pasargāt C vitamīnu no oksidēšanās un uzlabojot tā iedarbību. Rutīns sastopams griķos, citrusaugļos, melnajā tējā, ābolu miziņās un vairākos citos produktos, tas tiek iekļauts arī speciālu imunitātes stiprināšanai domātu produktu sastāvā.

Imūnsistēmas ienaidnieki:

• krasas laika apstākļu pārmaiņas;

• zema gaisa temperatūra – sevišķi, ja cilvēks nav norūdījies;

• hronisks miega trūkums;

• mazkustīgs dzīvesveids, nedošanās svaigā gaisā;

• personiskās higiēnas prasību neievērošana;

• nepilnvērtīga pārtika;

• smēķēšana, alkohola pārmērības, narkotiku lietošana;

• stress, nomāktība, garīga pārslodze

Tas ir tavos spēkos:

• Dodies dabā, svaigā gaisā. Staigā, nūjo, skrien vai kā citādi sporto, tikai izvēlies savai fiziskajai sagatavotībai piemērotu slodzi. Tā labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; paātrina un padziļina elpošanu, uzlabo plaušu ventilāciju, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem. Tas viss var kļūt par daļu no norūdīšanās procesa, kas ir pakāpenisks, sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš. Šajā gadalaikā vēlams arī izmantot katru iespēju, lai izietu gaismā un saulītē, kas stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru un veicina pašatveseļošanos. Nav jāatsakās arī no sporta kluba apmeklējumiem, tikai nedrīkst uzkraut ķermenim pārmērīgi lielu slodzi, kas imunitātei nenāk par labu.

• Nesteidzies nomest silto apģērbu. Tāpat kā vasaras beigās nav ieteicams tūlīt sākt tuntuļoties, tā ziemas beigās jāpārvar vēlme pāragri sākt staigāt plānās drēbēs. Vislabāk ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko varētu novilkt un uzvilkt atpakaļ. Apģērbam jābūt pietiekami brīvam, lai starp ķermeni un drēbēm paliktu neliels gaisa slānītis. Apavi nedrīkst spiest, un ir jāseko, lai tie nebūtu mitri.

•Vīrusu sezonā neaizraujies ar lielveikalu ķemmēšanu. Pavisam bez iepirkšanās iztikt laikam gan nevarēs, taču jācenšas savu uzturēšanos slēgtās tirdzniecības centru telpās samazināt līdz minimumam un vispār pēc iespējas mazāk iet uz vietām, kur apgrozās daudz ļaužu, jo sevišķi nav ieteicams vest turp bērnus. Pēc atgriešanās mājās vienmēr kārtīgi jānomazgā rokas.

• Uzkop un vēdini telpas. Liela nozīme ir telpu mitrajai uzkopšanai – grīdu mazgāšanai, putekļu slaucīšanai. Ja gaiss mājoklī vai darbavietā ir sauss, to var mitrināt ar speciālām ierīcēm vai vienkārši nolikt sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni. Ik pa brīdim jāatver logs, jo slimību izraisītājiem patīk sastāvējies gaiss.

• Uzturi labas attiecības ar citiem. Pētnieki atklājuši, ka pretošanās spēju infekcijām veicina arī daudzveidīgi sociālie kontakti, plašs draugu un paziņu loks. Vientuļnieki slimo biežāk – iespējams, tas ir tāpēc, ka viņiem raksturīgs augstāks stresa līmenis, kas negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Imunitātei nāk par labu arī pieskārieni un apskāvieni – neaizmirsīsim samīļot sev tuvos cilvēkus.

• Ēd mēreni un pārdomāti. Pētnieki pieļauj varbūtību, ka pat neliels liekais svars sekmē kādas imunitāti nomācošas vielas izdalīšanos organismā. Ēdienkartē ir vērts iekļaut ķiplokus, sīpolus, puravus, ingveru, dzērvenes, medu, citrusaugļus, zāļu tējas un citus «pretsaaukstēšanās» produktus. Koncentrēts fermentu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, hlorofila un šķiedrvielu avots ir diedzēti graudi, sēkliņas un dīgsti.