VESELĪBA: Skūpstīties: neprātīgi un prātīgi

Statistikai sakāms savs vārds arī par skūpstīšanos: aprēķināts, ka vidēji cilvēks skūpstoties pavada divas nedēļas no savas dzīves. Skūpstīšanās kļuvusi par zinātnes uzmanības objektu kopš 19. gadsimta, un šo pētniecības nozari sauc par filematoloģiju. Ar skūpstu var paust maigumu, sirsnību, kaislību, tikšanās prieku, apsveikumu, mierinājumu, draudzīgu atbalstu un cieņu, ar to var pat apzīmogot vienošanos. No veselības viedokļa tam ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti.

Iespējams, ka skūpstīšanās pirmsākumi meklējami Indijā, kur vēdiskajos tekstos par to runāts jau pirms pusotra gadu tūkstoša. Tieši tur šo paradumu esot apguvuši un tālāk pasaulē izplatījuši Maķedonijas Aleksandra vadītie iekarotāji. Evolūcijas teorijas piekritēji gan sliecas uzskatīt, ka tas nāk no dzīvnieku pasaules, jo bučojas arī pērtiķi, turklāt skūpstam pielīdzināmas darbības novēro žurkām, suņiem, kaķiem, putniem, arī bitēm un citiem kukaiņiem.

Prasa spēku

Skūpstā koordinēti iesaistās 146 muskuļi – visaktīvākie ir 34 sejas muskuļi, jo sevišķi tie, kas atrodas ap muti, bet piedalās arī 112 citi muskuļi, un tas prasa zināmu spēku. Lai gan skūpstīšanās nepadara ķermeni vingrāku un lokanāku, tās relaksējošais efekts pielīdzināms ar jogas vingrinājumu un meditācijas palīdzību iegūtajam. To apliecina amerikāņu pētījums, kurā iesaistījās vairāk nekā 50 cilvēku, uz sešām nedēļām padarot par galveno nodarbi skūpstīšanos ar dzīvesbiedru. Viņiem vajadzēja skūpstīties biežāk un ilgāk nekā parasti, par ko pētījuma laikā tika atgādināts ar elektroniskā pasta starpniecību. Rezultātā šiem cilvēkiem, salīdzinot ar kontrolgrupu, kuras dalībnieki neskūpstījās, jūtami samazinājās stresa līmenis, kas tika mērīts ar īpašas metodikas palīdzību. Viņi arī pauda lielāku apmierinātību ar apkārtējiem sev nozīmīgajiem cilvēkiem nekā kontrolgrupas dalībnieki. Savukārt citi pētnieki aprēķinājuši, ka vīri, kuri ik rītu noskūpsta savas sievas, caurmērā dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā tie, kuri iztiek bez šīs maiguma izpausmes.

Vienkārši, bet sarežģīti

Dienišķā buča daudziem ir pašsaprotama, bet antropologi un fiziologi atklājuši, ka skūpstoties darbojas komplicēti mehānismi. Lūpās ir daudz nervu šūnu, kuras kairinot tiek stimulēta klejotājnerva aktivitāte visā ķermenī, skūpstīšanās palīdz tikt galā ar nomāktību un labāk atslābināties. Iespējams, ka evolūcijas gaitā ir attīstījusies tāda kārtība, ka skūpstīšanās secīgi smadzenēs ieslēdz vairākas sistēmas: vispirms to, kas atbildīga par dzimumdziņu un kas liek meklēt potenciālos partnerus, pēc tam to, kas liek fokusēties uz vienu no viņiem, lai veidotu pastāvīgas attiecības, un visbeidzot to, kas palīdz šo partneri paciest pietiekami ilgi, lai kopā ar viņu izaudzinātu pēcnācējus.

Pirmais reti ir īstais

Tātad skūpsts ir savdabīgs tests. Visuresošā statistika spēj pavēstīt arī to, ka sieviete skūpstās vidēji ar 15 vīriešiem, pirms atrod īsto. Daudzi cilvēki ir piedzīvojuši situāciju, kad ar kādu partneri it kā iezīmējas cerīgas romantiskas attiecības, bet pēc pirmā skūpsta visa jūtu ķīmija pagaist, – to nokauj nesvaiga elpa, bojāti zobi, nepatīkama garša mutē, neprasme skūpstīties vai arī vienkārši sajūta, ka šis partneris nav īstais. Sievietēm šajā jautājumā ir mazliet augstākas prasības nekā vīriešiem: kādas aptaujas rezultāti rāda, ka pēc pirmā skūpsta attiecības vismaz reizi mūžā pārtraukuši 59% vīriešu un 66% sieviešu. Toties, kad īstais atrasts, skūpstīšanās reizēm pat pārtop sporta veidā, lai sasniegtu rekordus. Ilgākais skūpsts reģistrēts 2013. gadā, kad Valentīna dienā kāds pāris Taizemē skūpstījies 58 stundas, 35 minūtes un 58 sekundes.

Nehigiēniski un nepiedienīgi?

Aprēķināts, ka aptuveni desmit procentiem cilvēku skūpstīšnās nav pieņemama dažādu reliģisku, ētisku un arī higiēnisku apsvērumu dēļ. Arī senā un ne tik senā vēsturē ir bijuši mēģinājumi skūpstīšanos aizliegt vai ierobežot. 1439. gadā Anglijā karalis Henrijs VI izdevis aizliegumu skūpstīties, lai ierobežotu slimību izplatīšanos. 16. gadsimtā Neapolē par skūpstīšanos publiskā vietā esot pat draudējis nāvessods. Savukārt Holivudā 1930. gadā cenzūra noteikusi, ka filmās skūpsta ainas nedrīkst turpināties ilgāk par trim sekundēm un nav pieļaujama skūpstīšanās guļus stāvoklī.

Priekšstats par piedienīgo un nepiedienīgo mēdz būt subjektīvs, bet, ja ir runa par infekciju profilaksi, tad piesardzība nav gluži bez pamata, piemēram, skūpstot mazuļus. Pagājušajā gadsimtā mātēm tika mācīts skaitīklītis: slimība draud bērnam tam, ko uz lūpām noskūpstām. Mutes dobumā var mājot visdažādāko infekcijas slimību izraisītāji, bet plaši pētījumi bērnu zobārstniecībā, kas veikti ASV, rāda, ka tieši no mātes siekalām bērni visbiežāk saņem baktērijas mutans streptococci, kuras rada zobu kariesu. Pirmsskolas vecuma bērni, kuriem mutes dobumā ir augsts šo baktēriju īpatsvars, cieš no kariesa biežāk nekā citi. Tādēļ, apmīļojot mazuli, jāatturas no slapjām bučām, tāpat mammai nevajadzētu apsūkāt bērna knupīti vai nogaršot dzērienu no viņa pudelītes, mazajam ir nepieciešams arī savs individuāls ēdiena trauku un galda piederumu komplekts. Iespējams, ka ir lietderīgi iztīrīt zobus, pirms ļauties vēlmei sabučot bērniņu. Neapšaubāmi mazajam ir vajadzīgi māmiņas skūpsti līdz ar mīļumu un rūpēm, ko tie pauž. Bērns, kuram trūkst fiziska kontakta ar māti, neaug tik vesels un laimīgs kā tas, kurš tiek regulāri samīļots, tā stimulējot viņa attīstību.

Vairākums griežas pa labi

Skūpstoties cilvēki automātiski pagriež galvu uz vienu pusi, jo citādi taču deguns nevarētu elpot. Arī šis aspekts, izrādās, ir piesaistījis pētnieku uzmanību, un viņi noskaidrojuši, ka aptuveni 80% cilvēku skūpstoties pagriež galvu pa labi. Zinātnieki domā, ka to nosaka instinkts, kas cilvēkam veidojas jau mātes miesās. Ir veikts arī eksperiments, kura dalībniekiem lūdza noskūpstīt lelli cilvēka augumā, turklāt lelles galva reizēm tika pagriezta pa labi, reizēm – pa kreisi. Neatkarīgi no tā lielākā daļa pētījuma dalībnieku grieza galvu pa labi un nespēja ātri pielāgoties mainīgajai situācijai. Savukārt tie, kuri parasti skūpstoties griež galvu pa kreisi, uz partnera galvas pozīcijas maiņu reaģēja elastīgāk. Interesanti, ka tas, uz kuru pusi cilvēks griež galvu skūpsta laikā, nav saistīts ar viņa piederību labročiem vai kreiļiem.

Skūpsti spēj mazināt alerģiju

Reiz veikts arī šāds savdabīgs pētījums: 60 cilvēku, kuriem bija alerģiskas iesnas vai atopiskais dermatīts, un 30 cilvēku, kuriem nekādu alerģiju nebija, katrs pavadīja pusstundu atsevišķā telpā, skūpstoties ar savu dzīvesbiedru romantiskas mūzikas pavadībā. Nākamajā eksperimenta posmā viņi tādos pašos apstākļos pavadīja tikpat ilgu laiku, taču bez skūpstīšanās, vienkārši apskāvušies. Pirms katra eksperimenta posma tika veikti testi, lai izvērtētu iekaisuma reakcijas pret dažādiem alerģiju izraisošiem faktoriem. Tiem, kuri nebija alerģiski, nekādas pārmaiņas netika novērotas, savukārt pārējiem pēc skūpstīšanās mazinājās atsevišķas ādas un elpceļu alerģiskās reakcijas. Vienkārša apskaušanās situāciju nepadarīja ne labāku, ne sliktāku.