VESELĪBA: Noturēties veselam līdz pavasarim

Laikā, kad aktīvi ir dažādi elpceļu vīrusi, cilvēki iespēju robežās cenšas mazināt inficēšanās risku un stiprināt organisma aizsargspējas. Biežāka un rūpīgāka telpu uzkopšana, vēdināšana, izvairīšanās no masu pasākumiem – tas viss dod zināmu efektu. Grūtāk ir ievērot tādus veselīga dzīvesveida nosacījumus kā pietiekama fiziskā slodze, racionāls dienas režīms, pietiekami ilgs naktsmiers, uzturēšanās svaigā gaisā, norūdīšanās – tos pūlas īstenot nopietni motivēti veselīga dzīvesveida piekritēji.

Daudzi lieto arī aptiekās nopērkamos dabas vielu preparātus imunitātes stiprināšanai, meklē vitamīniem bagātu uzturu, uzņem daudz šķidruma. Tomēr imunitāte ir kā vienādojums ar daudziem nezināmajiem, ko pētnieki turpina analizēt. Laiku pa laikam rodas arī jauni vai tiek celti saulītē seni praktiski ieteikumi par to, ko vēl varētu darīt organisma aizsargspēju stiprināšanai.

Labās baktērijas

Probiotiķi – labās baktērijas vajadzīgas pilnvērtīgai zarnu trakta darbībai, bet tieši zarnu trakts lielā mērā nosaka to, kādas būs organisma pretošanās spējas slimību izraisītājiem. Regulāra probiotiķu lietošana palīdz vairot baltos asinsķermenīšus, kuri rūpējas par organisma sargāšanu no infekcijām. Ikdienā probiotiķus var uzņemt, ēdot jogurtu, dzerot kefīru un lietojot citus skābpiena produktus, kuros ir labās baktērijas, bet vīrusu maksimālās aktivitātes sezonā var lietot aptiekās nopērkamos probiotiķu preparātus. Par noderīgu atzīst arī tējas sēnes uzlējumu, skābētus kāpostus un citus raudzētus produktus.

Zivju eļļa

Kopš seniem laikiem zināms, ka zivju eļļa stiprina organisma spēju pretoties infekciju izraisītājiem un citiem nelabvēlīgiem vides faktoriem. Zivju eļļa ir dabisks līdzeklis, kas palīdz nodrošināt organismā pietiekamu A un D vitamīna līmeni. D vitamīnu galvenokārt saistām ar kalcija vielmaiņu un kaulu sistēmas veselību, bet pētījumos konstatēts, ka cilvēkiem, kuri mēdz smagi slimot ar elpceļu vīrusu infekcijām, D vitamīna līmenis organismā ir pazemināts. A vitamīns ir vajadzīgs imunitātes veidošanai, redzes attīstībai un daudzām citām organisma norisēm. Zivju eļļā šie vitamīni ir dabiskā taukos šķīstošā formā, kas ļauj organismam tos labāk uzņemt. Daudz stāstīts arī par zivju eļļā esošo omega3 neaizstājamo taukskābju lomu, galvenokārt saistībā ar sirds un asinsvadu veselību, bet līdztekus arī minēts, ka pietiekama šo taukskābju uzņemšana palīdz tikt galā ar iekaisumiem, kas ir būtiski arī saaukstēšanās gadījumā. Pēdējos gados izteikta arī doma, ka omega3 taukskābes pašas par sevi spēj aktivēt imūnsistēmas šūnas, kuras cīnās ar slimību izraisītājiem, veicināt to vairošanos un uzlabot šo šūnu savstarpējo informācijas apmaiņu.

Masāža un fizisks kontakts

Regulāra 20 minūšu ilga, vidēji intensīva norīvēšanās ar masāžas suku vai rupja auduma dvieli pazemina stresa hormona kortizola līmeni organismā, un imūnsistēma darbojas efektīvāk. Stress ir viens no imunitātes lielākajiem ienaidniekiem. Ja ir tāda iespēja, var izmantot profesionālu masieru pakalpojumus, bet pētnieki secinājuši, ka imunitātei nāk par labu arī vienkārši pieskārieni un apskāvieni – tātad neaizmirsīsim samīļot tuvos cilvēkus.

Iespējams, ka imūnsistēmu stiprina arī regulārs sekss. Cilvēkiem, kuriem tas ir vienu divas reizes nedēļā, biežāk nekā citiem tiek konstatēts optimāls imūnglobulīna A līmenis – šī viela ir būtisks gļotādu imūnaizsardzības faktors, tā atrodama siekalās, deguna gļotās, bronhos, gremošanas sistēmā, ģenitāliju apvidū.

Mērenība uzturā

Ja cilvēks samazina uzņemto kaloriju daudzumu par 10%, tas jūtami nāk par labu imunitātei. Pētnieki pieļauj varbūtību, ka pat neliels liekais svars sekmē kādas imunitāti nomācošas vielas izdalīšanos organismā. Ikreiz, kad uznāk kāre pēc našķiem, var izkošļāt košļeni bez cukura, bet savu iecienīto latte kafiju der nomainīt pret zaļo tēju, tā samazinot kaloriju patēriņu un piedevām uzņemot arī vērtīgus antioksidantus – katehīnus, ar ko bagāta zaļā tēja. Kad neizturami sagribas saldumus, labāk doties nelielā pastaigā, kaut vai apkārt mājai. Cilvēki, kuri mēģina atbrīvoties no liekā svara, zina, ka tas ir grūti, bet varbūt organisma pretestības spēju stiprināšana varētu kalpot kā papildu motīvs. Vēl ir vērts iekļaut uzturā ķiplokus, sīpolus, puravus, ingveru, dzērvenes, medu, citrusaugļus, zāļu tējas un citus tradicionālos «pretsaaukstēšanās» produktus. Arī balto šampinjonu lietošana uzturā esot lietderīga, jo tā veicinot organismā tādu olbaltumvielu produkciju, kam piemīt pretvīrusu darbība un kas var iznīcināt vai deaktivizēt slimību izraisītājus.

Draugi un kaimiņi

Pārsteidzošs fakts: jo daudzveidīgāki ir cilvēka sociālie kontakti, jo vairāk draugu un kaimiņu, ar kuriem viņš uztur attiecības, jo lielāka ir pretošanās spēja infekcijas slimībām. Savukārt vientuļnieki slimo biežāk, lai gan varētu domāt, ka, neejot sabiedrībā, viņiem ir mazāk iespēju inficēties. Iespējams, tas tāpēc, ka vientuļniekiem ir augstāks stresa līmenis, kas kopumā negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Nav gan aprēķināts, cik draugu un paziņu vajadzētu, lai varētu dzīvot bez saaukstēšanās, bet katrā ziņā vientuļniekiem ieteicams nodibināt kaut vai vienu jaunu pazīšanos ik mēnesi – pagalmā, veikalā, bibliotēkā vai citur, vārdu sakot, nav svarīgi, kādos apstākļos.

Tvaika duša

Tvaiks ir dabisks elpceļu paplašinātājs, kas palīdz atbrīvot aizliktās deguna ejas, sašķidrināt krēpas un sekmēt to izvadīšanu. Lai veiktu šo procedūru, pirms iešanas dušā kādu brīdi tecina karsto ūdeni. Kad visapkārt ceļas tvaiks un vannasistabas spogulis ir norasojis, noregulē savu parasto mazgāšanās temperatūru un iet dušā, ieelpojot tvaikus. Var pievienot ūdenim arī dažus pilienus eikalipta, Austrālijas tējas koka vai citas ēteriskās eļļas, kam piemīt pretmikrobu iedarbība. Šai procedūrai neder dušas sporta klubā, pirtī vai citā publiskā iestādījumā, jo tur koncentrējas daudz dažādu mikrobu.

Meža terapija

Staigāšana pa mežu pieder pie veselības uzturēšanas – mums tas nav nekas jauns. Pēdējā laikā šo metodi aktualizējuši japāņu zinātnieki, norādot, ka tas ir efektīvs veids, kā relaksēties un stiprināt imunitāti. Viņi konstatējuši, ka pēc sešu stundu pārgājieniem pa mežu divas dienas pēc kārtas labvēlīgais efekts jūtams vēl veselu mēnesi. Ja nevar atvēlēt tik daudz laika, var censties pēc iespējas katru dienu iziet dabā, kaut vai pilsētas parkā.

Fiziskās un garīgās aktivitātes

Runājot par slimību profilaksi, fiziskās aktivitātes tiek piesauktas arī tad, kad tām šķietami nav tiešas saistības ar konkrētajām kaitēm. Patiesībā organismā saistīts ir viss, un statistika liecina, ka cilvēkiem, kuri regulāri vingro, ir par 33% mazāk darbnespējas dienu nekā tiem, kuri nevingro, turklāt saaukstēšanās simptomi nav tik smagi. Tikai jāatceras: ja esi jau saslimis, tad gan nevingro.

Kalifornijas universitātes pētnieki konstatējuši, ka arī smadzeņu nodarbināšana, piemēram, bridža spēle, var stimulēt imunitāti, jo imūnsistēmai ir saistība ar tām smadzeņu daļām, kas atbildīgas par plānošanu, atmiņu, iniciatīvu, spriešanu un abstrakto domāšanu.