Ar Veselības ministrijas (VM) rosinātajām izmaiņām skolu ēdināšanā, liedzot mācību iestādēs tirgot virkni produktu, nav mierā ne tikai skolu kafejnīcu īpašnieki, bet arī skolēni, kā arī daļa vecāku. Kamēr skolu ēdinātāji uzskata, ka izmaiņas noteikumos nav pārdomātas, skolēni pauž neizpratni un neapmierinātību, ka skolas kafejnīcā vairs netirgo konfektes, limonādes, smalkmaizītes.
Ja VM rosināto izmaiņu pamatā ir rūpes par mūsu bērnu veselību, tad par ko šeit tiek lauzti šķēpi? Atbildība par bērnu veselību jāuzņemas ministrijai, skolai vai tomēr vecākiem? Un kas tad bērnam būtu jāēd? Savs viedoklis šajā jautājumā ir gan pieredzējušajam makrobiotikas speciālistam Robertam Lācītim, gan diētas ārstei Lolitai Neimanei.
Resnāki, tizlāki, trulāki
«Par ēdināšanu izglītības iestādēs vajadzētu celt daudz lielāku troksni nekā par iebraucējiem no citām valstīm!» uzsver Roberts Lācītis, kurš uzskata, ka savulaik kafejnīcas skolās atvērtas tāpēc, ka kādam tas bijis izdevīgi, jo tas ir ļoti labs bizness. «Bērni no tāda ēdiena, kas kafejnīcā var stāvēt divus trīs gadus un nesamaitāties, kļūst arvien resnāki, tizlāki un trulāki, bet – ne jau bērni ir jātiesā. Ir jāaizvāc ražotāji, kas tādu ēdienu tirgo, kas taisa bulciņas no nekvalitatīviem miltiem, transtaukiem un nežēlīgi daudz cukura. Jo taisa, lai uztaisītu lēti, nevis lai būtu veselīgi. Un bērns to ēd, jo viņam gribas ēst, bet – visi šie produkti cilvēka organismā izraisa vājumu un slimības. Tie ir iņ jeb izejošās enerģijas produkti, un tāpēc bērni kļūst resni.»
Roberts Lācītis atceras savus skolas gadus – kāds mājās paēda brokastis, kāds nepaēda, bet līdz pusdienām skolā nekas ēdams nebija pieejams. Un visi ēda pusdienas. Arī pēc pusdienām nebija smalkmaizītes, nebija konfektes, pat ābola un burkāna nebija. Un pēcpusdienā vai vakarā, aizejot mājās, bija kārtīgs mājās gatavots ēdiens. «Visi ne tikai izdzīvoja, bet visiem ļoti labi strādāja prāts, un visiem bija laba veselība. Jā, iespējams, ir daudzas skolas, kur gatavo labu ēdienu, bet – mums nav vienotas institūcijas, kas nodarbotos ar bērnu uzturu,» uzskata makrobiotikas speciālists.
20 g cukura, ne vairāk
«Protams, vecākiem vieglāk ir kritizēt un nejēgā bļaut, ko tie ministri atkal ir izdomājuši. Tāda sajūta, ka bērns pieder valstij. Varbūt Ziemeļkorejā tas tā ir, bet pie mums, Latvijā, vispirms vecāki ir atbildīgi par sava bērna veselību,» uzskata dietoloģe Lolita Neimane. «Un nevajag piesaukt: kad mēs augām, mēs drīkstējām ēst bulciņas... Mēs dzīvojām pilnīgi citā laikā. Mani bērni skolā vairs neiet, bet, ja salīdzinām, cik kādreiz bērni bija fiziski aktīvi un kādi viņi ir tagad, gadžetizācijas laikmetā – visi sēž telefonos, datoros. Nesen biju iegājusi pasta nodaļā – meitenīte, apmēram astoņi gadi, atnākusi līdzi mammai, sēž un spēlē spēlītes tā, ka džinkst gar ausīm. Atceros, ka agrāk, ja bērns kaut kur tika paņemts līdzi, viņš taču mierā nevarēja nosēdēt, visu izložņāja. Un tas bija normāli. Tāpat kā ir normāli, ka Veselības ministrija bērnu veselības problēmu no viena gala ir sākusi šķetināt,» uzskata Lolita Neimane. Viņa neatbalsta vecāku vaimanas, ka tukšo plauktu dēļ bērni tagad paliek neēduši. «Vienmēr būs kāds, kuram nepatiks pārmaiņas, bet šajā gadījumā tā ir nevēlēšanās padomāt. Es varbūt neesmu iedziļinājusies visos atļautajos gramos, bet ir runa par vienkāršo bulciņu, kuru cep no vislētākajām izejvielām. Plus vēl cukurs, ko dienā drīkst uzņemt ne vairāk, ne mazāk kā 20 gramus. Nu labi, varbūt bulciņa nav lielākais cukura avots, bet skolas bufetēs tirgoja arī saldās limonādes. Cukurūdens ir vajadzīgs sportistam, ja viņš skrien maratonu, jo viņam vajag ātru enerģiju. Bērnam, kurš visu dienu sēž kā ķipis, to nevajag, viņš to nepatērē. Tāpēc resnu bērnu īpatsvars dramatiski pieaug.»
Lolita Neimane apgalvo, ka VM Uztura padomē ir runāts par akcīzes nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, bet ražotāji kā siena ir pret! «Bet padomājiet paši: puslitrā Fantas, Colas, kvasa un pat alvejas dzērienā, kas liekas ekoloģisks, ir plus mīnus 50 grami cukura! Tad varbūt rakstām uz šīm pudelēm: pa divām ēdamkarotēm trīs reizes dienā, jo 50 grami ir divarpus dienu deva!»
16 gadi, 108 kilogrami
Dietoloģe uzskata, ka primāri tieši vecākiem vajadzētu padomāt, ko bērns ēd, dzer. «Nav jau tā, ka visi bērni nāk no skolas astoņos vakarā un tad nu ir badā, jo, redziet, skolā pat bulciņas vairs nevar nopirkt. Pie manis bija atnākusi viena meitene, kura 16 gados sver 108 kilogramus. Viņa nāk no skolas mājās četros, un, ja skolas bufete neapmierina, tad taču var no rīta mājās paēst brokastis, līdzi paņemt, piemēram, pilngraudu maizi ar siera šķēli, kādu ābolu vai burkānu, un tad jau pēc skolas atkal var paēst normālu mājas ēdienu. Protams, kādam par to ir jādomā. Lai gan – 16 gados jau meitene pati var sev kaut ko pagatavot,» uzskata Lolita Neimane.
Arī Roberts Lācītis piekrīt, ka primāri atbildība par bērnu veselību jāuzņemas vecākiem. «Ja bērns neēd, vainīgi ir vecāki. Ja bērns ēd, vainīgi ir vecāki. Arī pie tā, ko bērns ēd, vainīgi ir vecāki. Ne mums vairs ir tradīcijas, ka ēdam visi pie viena galda – jo katrs sēž pie sava datora. Ne arī vecākiem vairs ir laiks gatavot. Bet bērnam vajag ēst! Iedodiet viņam kaut ko brokastīs, iedodiet kaut ko līdzi uz skolu, ja domājat, ka, paēdis pusdienas, līdz stundu beigām nevarēs izturēt,» iesaka makrobiotikas speciālists. Viņš gan norāda: ja dodat maizi, tad – bez rauga. Uz maizītes – to, kas bērnam vislabāk garšo. «Varbūt kādam garšo auzu pārslu putra, varbūt kāds ēdīs tikai ābolu, bet varbūt kādam līdzi vajag arī kādu gaļiņu. Lūdzu! Lai ēd bērni! Bet – vispirms bērns ir labi jāpabaro mājās, brokastīs. Viņam galvai ir jāstrādā stundās, nevis vēderam. Tad skolā viņš paēdīs pusdienas un tad jau vakariņas atkal varēs ēst mājās,» uzskata Roberts Lācītis. Viņš saka: var jau bērns apēst arī no mājas līdzi paņemtu pašu ceptu bulciņu ar ievārījumu, labāk gan kārtainās mīklas, vai biezpiena vai burkānu plācenīšus – kas nu kuram garšo. Kviešu miltus gan bērnu pārtikā nevajadzētu izmantot – tie ne tikai ir slikti visām asinsgrupām, bet ir vēl arī kaitīgi, jo tiek balināti, lai būtu gaišāki. Par to šodien ir jādomā.
Lai bērni skrien, lec, peld
Ne tikai par ēšanu, bet arī par fiziskām aktivitātēm būtu vairāk jādomā, jārunā, uzskata makrobiotikas speciālists. Viņaprāt, stundu sarakstā vajadzētu vairāk sporta nodarbību. «Lai bērni iet, skrien, lec, lokās, peld, cīnās, slēpo. Ja strādās muskuļi, kas izdzenā asinis pa visu ķermeni, strādās arī smadzenes. Līdz ar to, ja bērns arī apēdīs to bulciņu, nekas traks nenotiks – sporta stundā viņš to izskries,» apgalvo Roberts Lācītis. Viņš ir pārliecināts: ja bērns aktīvi sportos, viņam nemaz negribēsies ēst smalkmaizītes, bet gan kārtīgu ēdienu. «Bulciņas gribas tad, kad uznāk atkarība: kad neko citu negribas, kā tikai apēst kaut ko saldu. Manā skolas laikā viss bija vienkārši: patika vai nepatika, bet visi sportoja. Līdz ar to visiem bija laba veselība, bija labas prāta spējas, lielāka kreativitāte un viss, kas ar to saistīts. Kas notiek šodien? Bērni nekustas. Ja mūsu bērni nevingros, ja viņi nekustēsies, viņi neaugs garumā, bet platumā.»
Roberts Lācītis ievērojis savādu tendenci: ja kādreiz aprunāja tos, kuri ir resni, tad tagad tievajiem jautā, vai tikai viņi nav slimi – varbūt vajag aiziet pie ārsta, varbūt vajag vairāk ēst... «Es neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu: tu esi resns, tu esi slims. Katrā ziņā, vecākiem ir jāstrādā kopā ar bērniem un ir jāmāca viņiem viss iespējamais.»
Vairs neko negrib
«Ja cilvēks nekustas, viņš mirst, ļoti ātri mirst – jo ķermenī viss apstājas. Ja cilvēks kustas, viņš var kustēties līdz pat 90–100 gadiem,» skaidro Roberts Lācītis, norādot, ar ko draud mazkustīgums: jauniem puišiem pubertātes periodā neattīstīsies spermatozoīdi, bet meitenēm olšūnas kļūs arvien švakākas. «Un rezultātā mēs lēnām iznīksim, mums nebūs turpinājuma. Vai uz to mēs ejam?!» viņš jautā.
Bet Lolita Neimane brīnās, kā cilvēki nesaprot, ka visu nelaimju cēlonis ir nepareizs uzturs. «Protams, vieglāk jau ir vainu novelt uz hormoniem gaļā, uz ģenētiski modificēto pārtiku un pesticīdiem – ka tie padara mūs resnus. Tāpēc – neņemiet nost bērniem bulciņas! Nu, nav jau noslēpums, ka vecāki paši, atnākot no darba, uzvāra paciņu zupu, pelmeņus vai sardeles. Un kritizē tos, kuri vismaz no viena gala grib sākt kaut ko mainīt.».
7 ieteikumi bērnu uzturam
Iesaka Roberts LĀCĪTIS, makrobiotikas speciālists
1. Noteikti iedodiet bērnam kaut ko brokastīs – lai garša ir saldeni skāba. Vairāk salda nekā skābena – lai ir enerģija, lai viss cirkulē. Pat ja viņš no rīta apēdīs to bulku, nekas slikts nenotiks; sliktāk būs, ja viņš to ēdīs vakarā, naktī.
2. Pirms brokastīm iedodiet omega3 – vai kapsulās, vai košļājamās tabletēs, vai zivju eļļu šķidrā veidā. Tas ir vajadzīgs, un to nevar dabūt nekā citādi.
3. Nedodiet bērniem čipsus! Tas ir sliktākais, ko savam bērnam varat nodarīt! Protams, ja kādreiz svētkos viņi tos apēdīs, nekas. Vai dieniņ, lielie jau dara tāpat! Arī burgers reizi mēnesī nekādu skādi nenodarīs. Bet – iemāciet bērnam pašam to uztaisīt! No svaiga zaļumiņa un no tādas gaļas, ko var ēst, nevis no dzīvi samaltiem cāļiem vai beigtiem zirgiem.
4. Iemāciet bērnam uztaisīt suši – to lai ēd, nekādu problēmu! Ja pašiem nav laika mācīt, aizsūtiet uz kulinārijas pulciņu. Bērniem patīk gatavot, viņi grib to darīt.
5. Neļaujiet bērniem dzert gāzētus saldinātus dzērienus, jo, tos lietojot, var iekulties ļoti lielās nepatikšanās – ar aizkuņģa dziedzeri, ar kuņģa zarnu traktu un daudz ko citu.
6. Bērniem nevajag ne kafiju, ne tēju, ne suliņas, ne morsiņus! Tikai tīru ūdeni – no avota, no akas. To bērna organisms pazīst vislabāk, un tas dod enerģiju ilgam laika posmam.
7. Enerģijas dzērieni vispār būtu jāaizliedz ar likumu, jo no tiem var apstāties sirds! Un tas nav nekāds joks. Ja jaunietis, iedzēris enerģijas dzērienu, vēl uzpīpē, tad ir laime pilnībā – nākamā stunda viņam izkrīt no prāta, jo smadzenes nestrādā.