Tie, kuriem uzkrājušies lieki kilogrami, no pieredzes zina, ka atbrīvoties no tauku balasta ir ļoti grūti, turklāt sievietēm tas izdodas vēl sliktāk nekā vīriešiem. Vainota tiek piederība «vājajam dzimumam», gribasspēka trūkums, nespēja konsekventi virzīties uz mērķi, pat melošana citiem un sev. Jo kā tas var būt, ka vīrietis, izpildot visus tos pašus vingrošanas un uztura ieteikumus, drīz vien kļūst tievāks, bet sieviete tā arī nesasniedz daudzmaz vērā ņemamu rezultātu? Diemžēl tā notiek, un tas ir zinātniski pierādīts.
Parasti labas apņemšanās, kas saistītas ar dzīvesveida pārmaiņām, ir īstenojamas sekmīgāk, ja cilvēku atbalsta ģimene un viņam ir kāds kompanjons, ar kuru kopā darboties. Salīdzinot iespaidus, viņi viens otru motivē un starp abiem valda veselīgs sacensības gars. Tātad šķiet ideāli, ja sieva un vīrs nolemj uzsākt tievēšanu kopā: viņi var vienoties, ka neturēs mājās produktus, no kuriem nolemts atteikties, abi vingros, ies uz sporta zāli un baseinu. Bet pēc kāda laika sieva secina, ka svaru bultiņa praktiski stāv uz vietas, kamēr vīram jau ir par kādu kilogramu mazāk. Tas nerosina aktivitātes turpināt, drīzāk gribas sev par mierinājumu apēst kaut ko garšīgu. Uztura speciālisti ievērojuši arī tādu tendenci, ka sievietes, nodibinot pastāvīgas attiecības, strauji pieņemas svarā, jo sāk ēst to pašu un tikpat daudz, cik dzīvesbiedrs, kaut arī līdz tam iztikušas ar mazumiņu.
Ēšanas īpatnības
Sievietēm biežāk nekā vīriešiem raksturīga ēšana nevis, lai remdētu izsalkumu, bet tāpēc, lai labāk justos vai nomierinātos. Tiek «apēsts» stress, nervozitāte, aizvainojums, vilšanās, vientulības izjūta un citas negācijas, turklāt šādos gadījumos sievietes parasti izvēlas saldus, treknus, asus un sāļus ēdienus, nevis vieglus un veselīgus. Kaut ko garšīgu gribas apēst ne tikai aiz bēdām, bet arī aiz priekiem un nereti vienkārši aiz garlaicības. Līdz ar to ir grūtāk turēties pie pareiza uztura principiem un normalizēt ķermeņa masu.
Kādā pētījumā noskaidrota vēl viena interesanta atšķirība starp abiem dzimumiem – sievietēm ir grūtāk atturēties no kārdinājuma. Pētījuma dalībniecēm, kuras atzina, ka nav izsalkušas, lūdza nogaršot, pasmaržot un aplūkot picu, kanēļmaizīti un šokolādes kūku. Viņām tika reģistrēta to smadzeņu zonu aktivitāte, kas regulē ēšanas instinktu. Savukārt vīriešiem tādu nenovēroja.
Arī pēc fiziskām aktivitātēm sievietes un vīrieša organisms uzvedas atšķirīgi: sieviete parasti jūt lielāku izsalkumu, jo paaugstinās bada hormona grelīna līmenis, kamēr sāta hormona leptīna līmenis pazeminās, līdz ar to ir tendence ēst vairāk. Tautā turklāt valda uzskats, ka pēc vingrošanas vai citas fiziskas slodzes sātīga maltīte ir pelnīta. Šāda pieeja apgrūtina svara zaudēšanu, bet reizēm ķermeņa masa pat pieaug. Cilvēkiem arī piemīt tieksme par augstu novērtēt savas fiziskās slodzes intensitāti, bet par zemu – uzņemto kaloriju daudzumu, tas sakāms par abiem dzimumiem.
Sievišķo hormonu svārstības
Reproduktīvā vecuma sievietēm mēdz būt vairāk vai mazāk izteikta šķidruma aizture organismā atkarībā no menstruālā cikla fāzes. To nosaka dabiskās sievišķo dzimumhormonu – estrogēna un progesterona līmeņa izmaiņas. Cikla otrajā pusē šķidruma aizture var būt diezgan jūtama, tāpēc, neraugoties uz vingrošanu un mērenību uzturā, svari ilgāku laiku rāda vienu un to pašu; tas sagādā vilšanos un gribas atmest iesāktajam ar roku. Lai tā nenotiktu, uzsākot tievēšanu, sievietei vajadzētu šo faktu zināt. Speciālisti arī norāda, ka svars nav vienīgais absolūtais tievēšanas progresa rādītājs. Daži pat iesaka svarus izmest, lai nejauktu sev galvu, citi aicina svērties regulāri un nekrist panikā, bet censties izprast, kāda ir saistība starp svaru rādījumu un norisēm organismā, vēl citi uzskata, ka labāk mērīt vidukļa apkārtmēru. Pavisam labi, ja var doties pie uztura speciālistiem, kuri ne vien konsultē par vēlamo uzturu, bet arī nosaka ķermeņa taukaudu procentuālo attiecību pret citiem audiem, veicot īpašus mērījumus.
Mazāka muskuļu masa
Vīriešiem ir lielāka muskuļu masa nekā sievietēm. Tieši muskuļi ir tie, kas tērē kalorijas, tāpēc vīrietim, pat tādam, kuram ir liekais svars, jau no dabas dota intensīvāka vielmaiņa. Arī miera stāvoklī viņš patērē vairāk kaloriju nekā sieviete. Aprēķināts, ka sievietei caurmērā vajadzīga par 20% lielāka slodze nekā vīrietim, lai zaudētu to pašu svara daudzumu. Vīrietim turklāt ir lielāka sirds un plaušas, asinīs cirkulē vairāk hemoglobīna, kas nes audiem skābekli, kas ir būtiski fiziskas slodzes laikā. Nereti vīrietim, lai zaudētu lieko svaru, pietiek vienkārši ar vingrošanu, kamēr sievietei parasti nākas arī mainīt uztura paradumus.
Mazāk testosterona
Arī sievietes organismā ir zināms daudzums vīrišķā dzimumhormona testosterona, kas veicina muskuļu augšanu. Vīriešiem tā ir 7 – 8 reizes vairāk, tāpēc viņi var labāk attīstīt muskuļus, kas savukārt nodrošina intensīvāku vielmaiņu. Sievietes parasti neizvēlas fiziskās nodarbības, kas vērstas uz muskuļu attīstīšanu, jo uzskata tās par nesievišķīgām vai baidās, ka varētu pārvērsties par robustiem muskuļu kalniem. Eksperti par lietderīgu sievietēm atzīst svarcelšanu, jo tā uz laiku paaugstina testosterona līmeni, kas palīdz sadedzināt vairāk tauku. Viszemākais testosterona līmenis ir vecākām dāmām pēc menopauzes iestāšanās. Tieši viņām, nevis divdesmitgadīgiem puišiem būtu jācilā hanteles – norāda daži fitnesa treneri. Kļūšana par muskuļu kalnu nedraud, jo tam testosterona nepietiktu.
Tauku uzkrāšanas īpatnības
Sievietes organismam raksturīgi zemādas tauku uzkrājumi, kas veidojas galvenokārt uz gurniem, apakšstilbiem un augšstilbiem, kamēr vīriešiem raksturīga tauku nogulsnēšanās uz vēdera, ap iekšējiem orgāniem. Lai gan vēdera tauki tiek vainoti pie daudzām veselības problēmām, tos ir salīdzinoši vieglāk zaudēt. Savukārt zemādas taukus zaudēt ir grūtāk. Pastāv uzskats, ka evolūcijas gaitā sievietes organisms attīstījis enerģijas taupīšanas sistēmu, lai arī deficīta apstākļos varētu iznēsāt bērnus; sievietei reproduktīvā funkcija prasa daudz vairāk resursu nekā vīrietim.
Arī tauku zaudēšana sievietei notiek pēc cita scenārija nekā vīrietim – vispirms mazinās uzkrājumi ķermeņa augšdaļā, bet lejasdaļā tie ir noturīgāki, vienīgi grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā organisms tos atdod labprātāk, jo taukos ir vielas, kas vajadzīgas bērna attīstībai.
Vēl viena teorija par to, kāpēc tik grūti atbrīvoties no zemādas taukiem sievietēm raksturīgajās problēmzonās, vēsta, ka, atrazdamies organisma perifērijā, kur ir zemāka audu temperatūra, šie izgulsnējumi tiek it kā izslēgti no vielmaiņas aprites.
Nosliece uz galējībām
Sievietes biežāk nekā vīrieši ķeras pie tādiem pasākumiem kā badošanās, sulu kūre, ēdienreižu izlaišana vai dažādas stingri ierobežojošas nesabalansētas diētas. Viņas vēlas ātrāk sasniegt rezultātu un redzēt, ka svars patiešām krītas. Taču šādu ēšanas režīmu var izturēt tikai neilgu laiku, bet pēc tam seko atgriešanās pie vecajiem paradumiem, turklāt badinātais organisms mēdz ieslēgt taupības režīmu un tāpēc aktīvāk veido rezerves, no kurām atkal jātiek vaļā.