VESELĪBA: Argumenti par labu brokastīm

© Publicitātes foto

Ko darīt, ja gribi notievēt? Vispirms sāc ēst brokastis. Ko darīt, ja gribi pieņemties svarā? Vispirms sāc ēst brokastis. Ko darīt, ja vēlies no rīta justies možs un gribi, lai galva strādā? Nu taču – sāc ēst brokastis! Ar to, protams, nepietiek, vajadzīgi vēl arī citi pasākumi, taču šis ir ļoti labs pirmais solis vēlamajā virzienā.

Daudzviet pasaulē tieši brokastis uzskata par galveno ēdienreizi. Neraugoties uz viedokļu daudzveidību pašu uztura speciālistu vidū, šī nostādne joprojām ir aktuāla. Patiesībā – arī vienkārša un saprotama. Ja pieņem, ka cilvēks dienā ietur trīs maltītes, tad brokastīs ieteicams patērēt aptuveni 30% no kopējā diennakts kaloriju daudzuma.

Brokastu neēdāju argumenti: nav laika, nav ēstgribas, nervozēju pirms darba. Dažs saka: cenšos ēst mazāk un no brokastīm atteikties man ir visvieglāk – tā es ietaupu kalorijas. Uztura speciālisti lielākoties tomēr apšauba šādu «ietaupījumu», jo viņu vērojumi liecina, ka, neēdot brokastis, ir daudz grūtāk atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.

Enerģija dienas sākumam

No rīta pamostoties, cukura līmenis asinīs parasti ir nokrities savā viszemākajā punktā, cilvēks jūtas samiegojies un nav labā formā, tāpēc nepieciešams uzņemt enerģiju. Tiem, kuri neēd brokastis, ir grūtāk koncentrēties, sakopot savu uzmanību darāmajam, pieklibo informācijas apstrādes procesi, grūtāk paturēt prātā visu vajadzīgo. Nepaēdušiem skolēniem sliktāk veicas mācībās.

Ja mājās nav ieturētas brokastis, pēc kāda laika izsalkums liek sevi manīt, un cilvēks nopērk kādu smalkmaizīti, kūciņu, sauju cepumu vai ko citu ne sevišķi veselīgu, toties ātri apēdamu. Arī tradicionālā baltmaize ar desu nav labs variants, tā tiek minēta kā tipisks «tukšo kaloriju» piemērs. Ja brokastīs ir veselīgs ēdiens, kurā pārstāvēti ogļhidrāti, tostarp šķiedrvielas, kā arī olbaltumvielas, tad cukura un insulīna līmenis asinīs dienas gaitā turas stabilāks, cilvēks var netraucēti nostrādāt līdz pusdienlaikam, nejūtot izsalkumu vai spēku apsīkumu, kas liek tukšot kafijas tases, meklēt enerģijas dzērienus un saldumus. Ieteicami brokastu ēdieni ir pilngraudu putras un brokastu pārslas, pilngraudu maize, rupjmaize, dažādi olu ēdieni, biezpiens, nedaudz gaļas vai zivs, vēlams apēst kādu svaigu augli vai dārzeni, noderēs arī nesaldināts jogurts. Ja nav daudz laika, var, piemēram, ātri sakult vienu olu ar pienu, pievienot nedaudz zaļumu un tomātu gabaliņu un ielikt mikroviļņu krāsnī uz 20 sekundēm. Ātrām brokastīm var izvēlēties arī grieķu jogurtu, kam pievieno linsēklas, nedaudz medus u.c.

Labākas izredzes notievēt

Ja nepieciešams novājēt, tad atteikšanās no brokastīm ir pati sliktākā ideja. Tiem, kuri ignorē brokastis, dienas gaitā ir tieksme ēst vairāk nekā vajadzētu, jo, laikus nesaņemot enerģiju pēc aizvadītās nakts, organisms sāk reaģēt tā, it kā būtu badā – uzņemt vairāk kaloriju un pārvērst tās tauku rezervēs. Brokastošana arī palīdz dienas gaitā izvairīties no pārēšanās. Tiem, kuri no rīta nav paēduši, ir grūti atturēties no nekontrolētas izēšanās vakarā, viņiem ir lielāka nosliece uz mazkustīgumu un aptaukošanos. Aprēķināts, ka brokastu neēdājiem vielmaiņas ātrums ir par pieciem procentiem mazāks par normu, kas nozīmē aptuveni četrus kilogramus liekā svara gadā. Olbaltumvielu un šķiedrvielu produkti, kas apēsti brokastīs, liek vielmaiņai strādāt aktīvāk. Arī pētījumos par svara zaudēšanu konstatēts, ka tie, kuriem galvenā ēdienreize ir brokastis, tiek no liekajiem kilogramiem vaļā labāk nekā tie, kuri galveno kaloriju daudzumu uzņem pēcpusdienā, pat ja kopējais dienas kaloriju patēriņš abiem ir vienāds. Izpētīts arī, ka brokastu ēdājus retāk piemeklē ēšanas traucējumi, viņi ir apmierinātāki ar savu figūru.

Sirdij draudzīga ēdienreize

Cilvēkiem, kuri ēd brokastis, mēdz būt arī zemāks holesterīna līmenis asinīs, mazāks vidukļa apkārtmērs un normālāks asinsspiediens, līdz ar to arī zemāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā tiem, kuri brokastis ignorē. Saistība starp brokastu ēšanu un sirds veselību nav tieša, bet, tā kā brokastis un vispār regulāras ēdienreizes ir viens no priekšnoteikumiem metabolā sindroma profilaksei un cīņai ar lieko svaru, tas nāk par labu gan sirdij, gan organismam kopumā.

Atbalsts imunitātei

Pētījumā Nīderlandē tika salīdzināti imunitātes rādītāji divās vīriešu grupās. Vienas grupas dalībnieki katru rītu ēda brokastis, uzņemot aptuveni 1200 kkal, bet otra grupa brokastis neēda. Cilvēka organismā ir dabīga viela ar pretvīrusu aktivitāti – gamma interferons, kas aktivē imūnsistēmas šūnas. Brokastu ēdājiem gamma interferona līmenis pieauga pat vairākkārt, bet neēdājiem – kritās par 17%.

Veselīgākai ādai

Daudzās pasaules valstīs tradicionāls brokastu ēdiens ir olas. Savulaik uztura speciālistu nopeltas par lielo holesterīna daudzumu, pēc tam reabilitētas, olas ir salīdzinoši mazkaloriskas, satur daudzas neaizstājamās aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes, lecitīnu, holīnu, A, B, D, E un K vitamīnu, fosforu, dzelzi, sēru u.c. Īpaši vērtīgs ādas veselībai ir luteīns, kas palīdz saglabāt ādas elastību un pasargāt no brīvo radikāļu iedarbības. Viena ola brokastīs – un luteīna līmenis ceļas par 26%. Citi brokastu ēdieni, kas nāk par labu ādas stāvoklim, ir auzu pārslas, valrieksti, jogurts, dažādi augļi u.c.

Simtgadnieki ēd brokastis

Ilgdzīvotāju pētījumu rezultāti rāda, ka tie, kuri nodzīvojuši līdz 100 gadu vecumam, ēd brokastis katru rītu vai vismaz biežāk tās ēd nekā neēd. Brokastu ēdājiem retāk nekā citiem ir tendence kļūt par smēķētājiem un alkoholiķiem, viņiem labāk izdodas izvairīties gan no infekcijām, gan no dažādām citām slimībām. Tie, kuri brokasto, turpmākajā dienas gaitā retāk jūtas aizkaitināti un paguruši, viņi ir fiziski aktīvāki, spēj saglabāt prāta asumu un darba produktivitāti. Interesanti, ka tādu būtisku uzturvielu trūkums kā folskābe, B grupas vitamīni un dzelzs ir izteiktāks tiem, kuri neēd brokastis.

Paradumu grūti lauzt

Ko darīt, ja, neraugoties uz visiem argumentiem, brokastot tomēr negribas? Sākumā var pamēģināt tīri sadzīvisku pieeju, piemēram, celties agrāk, lai varētu paēst bez steigas, vai arī «nopelnīt» brokastis: vienam palīdz uzmundrinoša vēsa duša vai īsa rīta rosme, citam ēstgriba pamostas pēc pastaigas ar suni, kādam pietiek ar to, ka viņš paveic mājas darbus vai pagatavo maltīti citiem. Var gatavot brokastīs tādus ēdienus, kas šķiet īpaši gardi, smaržīgi un kārdinoši, vai iepriekšējā dienā kopā ar bērniem izdomāt, ko viņi vēlētos ēst brokastīs, un varbūt to kopīgi pagatavot, lai no rīta visiem gribētos nogaršot, kas tad tur iznācis. Ja jāceļas patiešām ļoti agri, brokastis var ieturēt vēlāk, bet nevajadzētu no tām atteikties vispār. Ja nu tomēr cilvēks pats ar šo problēmu netiek galā un viņa ēšanas režīms sagājis grīstē, ir vērts doties pie uztura speciālista vai diētas ārsta, lai saņemtu individuālu konsultāciju.



Svarīgākais