Ja pārī vienam no partneriem ir seksuālās veselības problēmas, tad neizbēgami cieš arī otrs un attiecības samezglojas. Parasti sievietes ir vairāk gatavas doties pie ārsta un meklēt risinājumu, bet vīriešiem šķiet grūtāk problēmu atzīt un meklēt palīdzību, bet tas ir nepieciešams, jo runa var būt kā par seksa kvalitāti, tā par slimību, kas prasa ārstēšanu.
Erektilā disfunkcija (ED)
Erektilā disfunkcija jeb impotence ir pastāvīga, vismaz sešus mēnešus ilga nespēja panākt un noturēt pietiekamu erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Tātad – viena vai divas neveiksmes gultā vēl nenozīmē, ka tā ir disfunkcija. Vīrietis nereti izvairās šos jautājumus apspriest, ieraujas sevī, bet partnere jūtas nobažījusies un aizvainota, pārmet sev, ka vairs nespēj vīrieti iekārdināt un uzbudināt kā senāk, domā, ka viņam ir sānsoļi. Speciālisti iesaka sievietei tomēr neatkāpties, jo, pārtraucot savstarpēju fizisku saskarsmi, glāstus, apkampienus, vēl jo vairāk – pārtraucot sarunāties, attiecības iet bojā. Taču nav ieteicams rīkoties arī pārāk uzmācīgi, jo ED gadījumā ne pavedinoša izturēšanās, ne seksīga veļa, ne romantiskas vakariņas sveču gaismā nedos cerēto rezultātu. Nevajag vainot ne sevi, ne partneri, bet mēģināt taktiski atrast veidu, kā viņam ieteikt doties pie ārsta. Tas ir nepieciešams, jo erektilā disfunkcija rada ne tikai jau aprakstītās problēmas, bet tā var būt pirmais simptoms cukura diabētam, hipertonijai, tā bieži saistīta ar testosterona līmeņa pazemināšanos, neiroloģiskām slimībām u.c.
Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH)
Daļai vīriešu jau pēc 30 gadu vecuma var atrast nelielus šīs kaites aizmetņus, bet 80 – 90 gadu vecumā LPH ir ap 90% vīriešu neatkarīgi no tā, ir vai nav sūdzības. Prostata ir palielināta, rodas nepieciešamība bieži urinēt, neatliekama vajadzība urinēt, urinācija naktī, vāja urīna strūkla, grūtības uzsākt urināciju, urīnpūšļa nepilnīgas iztukšošanās sajūta u.c. Vīrietis vēlas atrasties tualetes tuvumā, bieži jūt kaunu un dusmas par nespēju kontrolēt situāciju, viņam ir traucēts miegs, līdz ar to mazinās darbaspējas. Sevišķi kaitinoša parādība ir niktūrija – pamošanās naktī, lai urinētu vienu vai vairākas reizes. Tiesa, dažiem vīriešiem viena šāda pamošanās reize naktī ir fizioloģiska īpatnība, ar kuru viņi sadzīvo kopš jaunības, bet, ja tas sākas pēc 40 gadu vecuma un traucē izgulēties, tad kaut kas tomēr nav kārtībā. No problēmām cieš visas dzīves jomas, arī attiecības ģimenē un darbā. Šīm sūdzībām jāpievērš uzmanība arī tāpēc, ka aiz tām var slēpties arī citas slimības, tai skaitā ļaundabīgas, un ir ļoti svarīgi tās laikus atklāt un sākt ārstēt.
Testosterona deficīta sindroms (TDS)
Par TDS urologi sauc parādību, kas reiz dēvēta par andropauzi. Atšķirībā no sievietes, kurai menopauze ir diezgan straujš process, kas notiek 2 – 3 gadu laikā, vīrietim tas norisinās ļoti pakāpeniski, ar gadiem testosterona līmenis samazinās un 80 gadu vecumā paliek aptuveni 40% no tā līmeņa, kāds bija jaunībā. Ārsti skaidro, ka tas ir fizioloģiski normāli, jo sēklinieku darbība pamazām izsīkst. Tikai retos gadījumos vīrietim tiek nozīmēta hormonu aizstājterapija – ja viņam ir sūdzības par nogurumu, erektilo disfunkciju un analīzēs konstatē zem noteiktas robežas pazeminātu kopējo testosterona līmeni.
Vīrietis ar TDS izturas līdzīgi kā vīrietis ar LPH, un piedevām viņam ir zudusi interese par seksu, viņš kļūst fiziski nespēcīgāks, pieņemas svarā un spēj nobirdināt pa asarai, televīzijā skatoties melodrāmas; viņam raksturīgs depresīvs noskaņojums un slikta pašsajūta.
Bēdīgākais scenārijs: prostatas vēzis
Rūpējoties par vīriešu veselību, jāpatur prātā, ka pasaulē ir arī priekšdziedzera vēzis, kas ir samērā izplatīts, jo sevišķi pēc 50 gadu vecuma, tāpēc visiem 50 – 70 gadus veciem vīriešiem reizi gadā būtu nepieciešama profilaktiska pārbaude pie urologa. Īpaši vērīgiem jābūt tiem vīriešiem, kuriem dzimtā ir bijuši prostatas vēža gadījumi. Asinīs nosaka prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni – ja tas ir paaugstināts, jāveic tālākas pārbaudes. Priekšdziedzeri iztaustot, ārsts var atklāt tajā aizdomīgi cietus mezglus. Tālāk veic biopsiju – paņem izmeklēšanai audu gabaliņu. Ja slimību diagnosticē agrīni, iespējama efektīva ārstēšana. Agrīnajā stadijā simptomu nav, tie parādās tikai tad, kad slimība jau ir izplatījusies. Ārstēšanas metodes izvēli ietekmē analīzes, izmainīto šūnu ļaundabīguma pakāpe, pacienta vecums, blakusslimības u.c.
Labāka asinsrite – labāks sekss
Erekcija rodas, pateicoties tam, ka dzimumloceklim pieplūst asinis. Ja asinsritē ir problēmas, var rasties erekcijas traucējumi. Pētot dažādus no dabas vielām iegūtus līdzekļus, kuri varētu kalpot vīriešu seksuālās apmierinātības paaugstināšanai un erekcijas kvalitātes uzturēšanai, zinātnieku uzmanības lokā nonākusi aminoskābe L-arginīns un Francijā augošo piejūras priežu mizu ekstrakts piknogenols, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – flavonoīdus. Kādā pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā piedalījās 50 vīrieši ar vieglas un vidējas pakāpes erektilo disfunkciju. Viena pētījuma dalībnieku grupa saņēma piknogenola un L-arginīna kompleksu, bet otra – placebo (identiska izskata tabletes, kas satur neaktīvas vielas). Pēc mēneša pirmās grupas vīriešiem kļuva vieglāk sasniegt un uzturēt erekciju, viņi sāka mīlēties divreiz biežāk, šiem vīriešiem normalizējās arī asinsspiediens un holesterīna līmenis. Jau iepriekš bija zināms, ka gan L-arginīns, gan piknogenols palielina slāpekļa oksīda (NO) koncentrāciju organismā. NO atslābina asinsvadus un uzlabo asinsriti. Pētījumos atklājās, ka L – arginīna un piknogenola kombinācija ir ievērojami efektīvāka nekā katrs no šiem komponentiem atsevišķi. Tā labvēlīgi iedarbojas ne tikai uz mazā iegurņa orgāniem, bet uz visu organismu kopumā. Šai dabas vielu kombinācijai nav novērotas blakusparādības, kā arī nevēlama mijiedarbība ar zālēm, kuras lieto slimību ārstēšanai. Šāds produkts ir drošs arī tiem vīriešiem, kuriem ārsts nozīmējis recepšu medikamentus erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Lai sāktu just L-arginīna un piknogenola kombinācijas labvēlīgo efektu, jāsasniedz zināms piesātinājuma līmenis, tāpēc tie jālieto kursa veidā.
Šķēršļi labam seksam:
• Nogurums. Viņš un viņa satiekas pēc garas darbdienas, dodas mājās, lai uzpostos, apmeklē kādu pasākumu un pēc tam vēl ietur sātīgu maltīti, bet, nonākot gultā, seksam vairs neatliek enerģijas. Eksperti iesaka satikties mājās, iebaudīt vieglas uzkodas un nodoties seksa priekiem, bet izklaidēties ārpus mājas var kādu citu dienu.
• Kautrēšanās par trūkumiem savā ārienē. Ja reiz partnerei vīrietis šķiet valdzinošs, neraugoties uz alus vēderiņu vai pliko pakausi, tad der atmest kompleksus un izbaudīt tuvību.
• Pārmērīga gatavošanās. Plānošana, protams, ir vajadzīga, lai atrastu tuvībai piemērotu brīdi un netraucēti to izbaudītu, bet reizēm seksam jānotiek arī spontāni – tas atsvaidzina attiecības un neļauj ieslīgt vienveidībā.
• Pārāk īsa priekšspēle. Bez tās dzimumakts var būt sāpīgs un nesniedz baudījumu.
• Neskatīšanās acīs. Gan intīmās tuvības brīžos, gan arī ikdienā ir būtiski ielūkoties partnerim acīs. Vēl ļaunāk, ja seksa laikā blenž televizorā.
• Humora izjūtas trūkums. Arī seksa laikā ir veselīgi pasmieties, jo sevišķi, ja gadās kāds neliels misēklis un viss nenotiek tik skaisti kā filmās. Piemēram, partneres garie mati pakļūst partnerim zem elkoņa. Ja tādas lietas pārdzīvo un par tām satraucas, tad zūd noskaņojums.