VESELĪBA: Netraucētai ziemas baudīšanai – imunitāte

© Publicitātes foto

Labas veselības vēlējumus gadumijā esam saņēmuši pārpārēm. Vēlējumi, protams, neiedod veselību, taču var mūs noskaņot pozitīvi un iedvesmot kaut ko darīt tās labā. Piemēram, censties iztikt bez saaukstēšanās, nemaz nerunājot par gripu, kuras uzvaras gājiens šoziem vēl nav sācies, bet ko epidemiologi prognozē mēneša beigās. Un tas nozīmē, ka nevajadzētu aizmirst par organisma aizsargspējām – par imunitāti.

Ir tik daudz padomu par to, ko lietas labā darīt un ko – nedarīt, kādus produktus lietot un kādus nelietot. Tos sniedz gan mediķi, gan tautas metožu piekritēji, daži ieteikumi šķiet pārāk eksotiski, citi – vienkārši un pašsaprotami. Vieni spēles noteikumi ir situācijā, kad vīrusu aktivitāte vēl nav liela, pavisam citi – kad visapkārt jau daudz saslimušo. Absolūtu aizsardzību no visiem elpceļu vīrusiem negarantē neviena metode, bet jebkurā gadījumā ir vērts papūlēties.

C vitamīnu pazīst ikviens

Iespējams, tas ir vispopulārākais vitamīns. Pirmām kārtām cilvēki iedomājas par to saaukstēšanās gadījumā. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu. C vitamīns ir nepieciešams imūnās sistēmas šūnām, kuras veido pirmo aizsardzības līniju pret vīrusiem un baktērijām, kas izraisa slimības. Tam ir arī citi uzdevumi. C vitamīns sekmē normālu kolagēna veidošanos, kas vajadzīgs asinsvadiem, kauliem, skrimšļiem, zobiem un ādai; veicina normālu nervu sistēmas darbu; uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā, palīdz mazināt nogurumu un nespēku u.c.

C vitamīns atrodams dillēs, mežrožu augļos, upenēs, paprikā, kivi, citrusaugļos, arī citos augļos un ogās, svaigos un skābētos kāpostos u.c. Apstākļos, kad nepieciešams īpaši stiprināt imunitāti, palielinātas fiziskas slodzes laikā, slimojot ar elpceļu vīrusu infekcijām un atveseļošanās periodā C vitamīns tiek lietots papildus. Izvēloties C vitamīna produktus, ieteicams painteresēties, kāda ir to uzsūkšanās spēja.

Vēlams arī cinks

C vitamīna sabiedrotais imunitātes stiprināšanā ir cinks. Tas iesaistīts dažādos procesos organismā, kalpo par katalizatoru daudzās reakcijās šūnu vielmaiņā un cita starpā ir nepieciešams, lai ķermenis varētu veidot un aktivēt imūnsistēmas šūnas. Par cinka uzņemšanu jārūpējas katru dienu, jo organisms neveido cinka rezerves. Uzturā cinka avoti ir liellopu gaļa, cūkgaļa, jūras produkti, aknas, diedzēti kviešu graudi, ķirbju sēklas, sezama sēkliņas, ķiploki, zirņi, pētersīļi, brūnie rīsi, sēnes, tumšā šokolāde, Brazīlijas rieksti, pistācijas u.c. Elpceļu vīrusu aktivitātes sezonā var papildus lietot aptiekās nopērkamus produktus, kuri satur cinku. Ātra uzsūkšanās un laba biopieejmība ir cinkam aminoskābju helātu formā. Atsevišķi pētījumi rāda, ka cinka uzņemšana ne vien stiprina imunitāti, bet arī palīdz ātrāk atlabt no saaukstēšanās.

Ko dod rutīns

Rutīns ir dabīgs bioflavonoīds, kurš stiprina asinsvadu sieniņas, paaugstinot to izturību un elastīgumu. Tam konstatētas spēcīgas antioksidatīvas īpašības, cita starpā – spēja pasargāt C vitamīnu no oksidēšanās un uzlabojot tā iedarbību. Rutīns sastopams griķos, citrusaugļos un vairākos citos produktos, tas tiek iekļauts arī speciālu imunitātes stiprināšanai domātu produktu sastāvā.

Imūnsistēmu vājina:

• kaitīgo vielu uzņemšana smēķējot, lietojot alkoholu, narkotikas u.c.;

• nepilnvērtīgs, vienpusīgs uzturs;

• krasas laika apstākļu maiņas;

• zema gaisa temperatūra – sevišķi, ja cilvēks nav norūdījies;

• pastāvīga neizgulēšanās;

• garīga pārslodze, stress, nomāktība;

• mazkustīgs dzīvesveids;

• personiskās higiēnas prasību neievērošana.

Ieteikumi ikdienai

• Ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Par sliktu nāk gan tuntuļošanās, gan staigāšana pārāk plānās drēbēs. Praktisks ir sīpola stils – ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un uzvilkt atpakaļ. Apģērbi nedrīkst būt pārāk apspīlēti, starp ķermeni un drēbēm jāpaliek nelielam gaisa slānītim. Apavi nedrīkst spiest, un ir jāseko, lai tie nebūtu mitri. Ļoti labi, ja ir arī rezerves zābaku pāris, ko uzvilkt, kamēr pilnīgi izžūst sabristie.

• Īstenot ilgtermiņa norūdīšanās programmu. Norūdīšanās ir pakāpenisks, sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kas jāuzsāk piesardzīgi. No fizioloģijas viedokļa vispareizāk ir to darīt vasarā, turpināt rudenī, ziemā un – visu atlikušo dzīvi. Ja ziemā ir piemēroti apstākļi un cilvēks nav savārdzis pēc slimības, var praktizēt norīvēšanos ar mitru dvieli (sākumā to samērcē viegli siltā ūdenī, ar katru nākamo reizi – arvien aukstākā). Noder arī ūdens procedūras veselības centros, iepriekš konsultējoties ar mediķiem.

• Piekopt mērenas fiziskas aktivitātes. Kustība nāk par labu visam organismam, tomēr – bez pārspīlējumiem. Daži cilvēki cer forsēt organisma stiprināšanu, uzkraujot sev ļoti intensīvu slodzi trenažieru zālē, bet panāk pretēju rezultātu – pārslodze vājina imunitāti, turklāt sporta zālē, kuru apmeklē daudz ļaužu, var būt arī vairāk vīrusu. Labāk izvēlēties nūjošanu, slēpošanu vai slidošanu svaigā gaisā. Tas labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; paātrinās un padziļinās elpošana, uzlabojas plaušu ventilācija un organisma apgāde ar skābekli, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem. Tikai jāizvēlas sev piemērota slodze, lai atgriežoties būtu jūtams patīkams nogurums, nevis nespēks.

• Ja vērojama masveida slimošana – censties izvairīties no kontakta ar slimību izplatītājiem. Pēc iespējas mazāk iet uz publiskiem pasākumiem un vietām, kur apgrozās daudz ļaužu. Pēc atgriešanās mājās kārtīgi nomazgāt rokas. Auduma kabatlakatiņus ieteicams aizstāt ar papīra mutautiņiem, kas pēc lietošanas nekavējoties jāizmet.

• Vēdināt un uzkopt telpas. Pat visaukstākajā laikā ik pa brīdim atvērt logu, jo slimību izraisītājiem patīk sastāvējies gaiss. Liela nozīme ir arī telpu mitrajai uzkopšanai – grīdu mazgāšanai, putekļu slaucīšanai. Ja gaiss ir sauss, to var mitrināt ar speciālām ierīcēm vai vienkārši nolikt sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni.

Papildu līdzekļi aizsargspēju uzlabošanai:

• Karotīte medus. Kā zināms, medū ir dabas dots bioloģiski aktīvu vielu komplekss. Tikai nelieciet to pie karstas tējas. Dabīgs medus ap šo laiku ir kristalizējies, bet tas nemazina medus vērtību.

• Gaisma un saulīte. Gaisma nav medikaments, taču tā stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru, dzīvesprieku un veicina pašatveseļošanos.

• Diedzētas sēkliņas. Diedzēti graudi, sēkliņas un dīgsti ir koncentrēts fermentu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, hlorofila un šķiedrvielu avots. Sēkliņas un dīgstus var iegādāties veikalos vai arī diedzēt mājās.

• Jaukas dabīgas smaržas. Kvalitatīvi dabīgi aromterapijas produkti – ēteriskās eļļas, to maisījumi, izsmidzināmie līdzekļi u.c. spēj labvēlīgi iedarboties uz cilvēku. Pārgurušu un spriedzes nomāktu cilvēku uzmundrinās apelsīnu, citronu un mandarīnu aromāts, bet tam, kuram nepieciešams nomierināties, palīdzēs lavandas smarža.

• Smaids. Sāc smaidīt kaut vai māksloti, tad smadzeņu garoza uztvers mīmikas muskuļu sūtītos signālus un liks pasmaidīt no sirds. Ņem talkā mūziku, mākslu vai vienkārši priecājies par ziemas ainavu.



Veselība

Breika dejotājiem ir izteikts brīdinājums par "breika deju izaugumu", ko izraisa bieža griešanās uz galvas. Ārstu paziņojums seko neparastam gadījumam, kurā kādam dejotājam uz galvas izveidojās konusa formas masa, vēsta “The Independent”.