Kas labāk palicis atmiņā no jaunā gada sagaidīšanas maltītes – skaists galda klājums un garšas baudījums vai smaguma sajūta vēderā? Diezgan daudziem cilvēkiem diemžēl nākas atzīt, ka svētkos atkal pārēdušies.
«Mūsdienu laikmetu raksturojošais slimību kopums Latvijā ir atvilnis, žultsakmeņi un taukainas aknas,» norāda AS Veselības centru apvienība poliklīnikas Pulss 5 gastroentroloģe un uztura speciāliste Irita Roderte. «Katram piektajam sabiedrības loceklim ir vismaz viena no minētajām problēmām. Domājot par šādu slimību cēloņiem, nevilšus gribas to saukt par jaunattīstītas pārtikušas sabiedrības problēmu, kur cilvēki ikdienas steigā apēd par daudz, bet svētkos un brīvdienās regulāri pārēdas. Tas ir tipiski sabiedrībā, kura pareizas ēšanas likumus vēl tikai sāk apgūt.»
Ēšanas paradumu nianses
Viens no galvenajiem kuņģa un zarnu slimību rašanās cēloņiem ir dzīvesveids – uzskata gastroenteroloģe.
«Ēšanas paradumu nianses – ēdiena sastāvs, regularitāte, ēšanas ātrums un mērenība ir faktori, kam ir būtiska ietekme uz gremošanas traucējumu izpausmēm,» norāda I. Roderte. Dzīvesveida korekcija vai pielāgošana slimībai ir viens no faktoriem, kas nosaka, cik veiksmīgi risināsies pacienta problēma. Otrs būtiskākais aspekts vēlamā rezultāta sasniegšanai ir pacienta informētība un izpratne par slimību un tās sekām. Aizbildināšanās ar to, ka trūkst laika gan ēdiena sagatavošanai, gan ēšanai, kā arī tas, ka steigā tiek apēsts pārāk daudz, ir tas, ko daktere ikdienā dzird no saviem pacientiem. Te var būt vainojama gan neizglītotība, gan apzināta izvēle. Ārstes novērojumi liecina, ka gados jaunākiem cilvēkiem ir labāka izpratne par veselīga uztura jautājumiem, turpretī riska grupa ir gados vecāki cilvēki, kuri labprātāk pakļaujas ieradumiem un nevēlas pārmaiņas. Nereti pacientiem sarežģījumi vai slimības saasinājumi rodas, jo nav izprasti slimības cēloņi un sekas, kā arī ir grūti pieņemt, ka lielākais ārstēšanās veiksmes procents ir atkarīgs no pašiem.
Vēdera pūšanās
«Bieži sastopama problēma gastroenterologa pacientiem ir traucējoša vēdera uzpūšanās,» stāsta I. Roderte. «Viens no tās cēloņiem ir barības sagremošanas traucējumi. Nozīme ir arī zarnu mikrofloras balansam. Taču jāizanalizē arī uztura produktu individuāla nepanesība, tādēļ vēdera pūšanās cēloņa noskaidrošana reizēm ir darbietilpīgs process. Paša pacienta veidota dienasgrāmata ar pierakstiem par uzņemto pārtiku ilgākā laika posmā palīdz noskaidrot, vai ir kādi konkrēti produkti, kuri būtu vismaz uz laiku jāizslēdz no ēdienkartes.»
Pusei – funkcionāli traucējumi
Iritas Rodertes pieredze liecina, ka aptuveni pusei pacientu, kuri ar dažādām gremošanas problēmām vēršas pie ārsta pēc palīdzības, sūdzību pamatā ir funkcionāli traucējumi. Izvēles metode, izmeklējot pacientus ar kuņģa un zarnu trakta problēmām, ir endoskopija. Viens no galvenajiem tās uzdevumiem, aplūkojot un izvērtējot barības vada, kuņģa un zarnu iekšējā slāņa stāvokli, ir izslēgt nopietnu patoloģiju, piemēram, čūlu vai audzēju, esamību. Vienlaikus endoskopija palīdz diagnozes precizēšanā.
Nereti gremošanas traucējumi, tādi kā vēdera pastiprināta uzpūšanās, caureja, aizcietējumi vai kamola sajūta kaklā, ir psihosomatiski – fiziskas izpausmes emocionālām problēmām. Tādi bieži vien raksturīgi trauksmainiem un depresīviem pacientiem, kuri mēdz iedomāties ļaunāko un piedēvē sev pašus bēdīgākos scenārijus.
Kad ārsts jāmeklē noteikti
«Skumji ir atzīt, ka ir nopietni slimi pacienti ar strukturālām izmaiņām gremošanas sistēmas orgānos, kuri pie ārstiem vēršas novēloti, jo nepietiekami pievērš uzmanību pašsajūtai,» norāda I. Roderte. «Pie gastroenterologa noteikti jāvēršas, ja ir asiņošanas pazīmes – vemšana ar asinīm vai asins piejaukums vēdera izejai, neprecizēta iemesla mazasinība, progresējošas rīšanas grūtības, ieilgusi vemšana, regulāra slikta dūša, neizskaidrojamas sāpes vēderā, apetītes būtiska samazināšanās, svara zudums, izmaiņas vēdera izejā, sataustāmi veidojumi vēdera dobumā, dzelte. Gan cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, gan arī jaunākiem, kuriem ģimenē ir bijuši onkoloģisku slimību gadījumi, būtu vērts pārbaudīties, atrodot sev kādas par kuņģa un zarnu trakta slimību vēstošas pazīmes.»
Kolorektālais vēzis
Kolorektālais – resnās un taisnās zarnas vēzis ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais kuņģa un zarnu trakta audzējs Eiropā. Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 300 000 jauni kolorektālā vēža gadījumi, kas ir aptuveni puse no visiem kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgajiem audzējiem Eiropā. Prognozes liecina, ka šādu gadījumu izplatība līdz 2020. gadam būs pieaugusi par 12% procentiem.
Iekaisīgas zarnu slimības
Pēdējos gados pieaug saslimstība arī ar iekaisīgām zarnu slimībām. Tās ir autoimūnas slimības, kuru cēloņi līdz šim nav precīzi noskaidroti. Bojājumi skar cilvēka zarnu traktu ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlainais kolīts, gan Krona slimība ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un nereti kļūst par cēloni invaliditātei, jo slimība ir hroniska un grūti ārstējama, turklāt pēdējo gadu laikā arvien biežāk šī diagnoze tiek noteikta gados jauniem pacientiem darbspējas vecumā.
Uzziņai:
• Atvilnis – tas nozīmē, ka kuņģa skābais saturs ik pa laikam iekļūst barības vadā, izraisot dažādus nepatīkamus simptomus: dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula, nepatīkamas atraugas, skābu garšu mutē, žagas u.c. Šie simptomi parasti liek sevi manīt pēc ēšanas, kad kuņģis ir uzpildīts. Tie mēdz izpausties, ieņemot noteiktas pozas – piemēram, noliecoties uz priekšu vai atguļoties. Starp kuņģi un barības vadu atrodas slēdzējmuskulis, kurš rūpējas par to, lai kuņģa saturs nevarētu nokļūt atpakaļ barības vadā. Atvilnis rodas tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ šis muskulis ir vājāks nekā vajadzētu. Lai noteiktu, vai šīs izpausmes patiešām ir saistītas ar atvilni, jāizmeklējas pie ārsta.
• Žultsakmeņu pamatā ir holesterīns. Tas veidojas aknās. Holesterīns ir vajadzīgs, piemēram, hormonu sintēzei, bet, ja tā ir par daudz, tiek veicināta aterosklerozes attīstība un litogēnas (akmeņus radošas) žults veidošanās, kas var novest pie žultsakmeņiem. Vispirms par sastrēgumu žultsceļos liecina tas, ka cilvēks pēc ēšanas jūt smagumu, diskomforta sajūtu labajā paribē, var būt rūgtums mutē. Ja žultsakmeņi rada klīniskas izpausmes, tad cilvēks sūdzas par sāpēm labajā paribē, tās izstaro uz kreiso paribi, labo lāpstiņu, labo plecu, šīs sāpes var norisināties lēkmju veidā, tās bieži sākas naktī, nereti – pēc sātīgām vakariņām. Sāpes mēdz pavadīt slikta dūša, var būt vemšana vai vemšana ar žulti, arī šķidra vēdera izeja, kas liecina par aizkuņģa dziedzera kairinājumu. Jāvēršas pie ārsta.
• Taukainās aknas – kad aknās veidojas vai tiek nogādāts vairāk tauku, nekā vienlaikus iespējams sašķelt, liekie tauki tajās nogulsnējas. Aknas kļūst lielākas un smagākas, un tās tad arī sauc par taukainām aknām jeb aknu steatozi. Ja tauku nogulsnēšanās cēloņus laikus atklāj un novērš, aknas spēj atjaunoties, taču, ja problēmu laikus nepamana, var veidoties akūts aknu iekaisums – steatohepatīts, kam seko aknu fibroze (veidojas rētaudi, un tiek iznīcinātas aknu šūnas) un ciroze (veidojas saistaudi, un pārmaiņas kļūst neatgriezeniskas). Cirozei var būt smagas komplikācijas – iekšēja asiņošana, tūska, pat aknu vēzis.