UZMANĪBU: Mediķu brīdinājums sabiedrībai sakarā auksto laiku

© F64

Mediķi brīdina, ka alkohola lietošana aukstā laikā ir īpaši bīstama, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijā.

Ķermeņa atdzišanu jeb hipotermiju veicina laikapstākļiem nepiemērots apģērbs. Tāpat drauds veselībai ir arī slapjš apģērbs, kas daudzkārt paātrina ķermeņa atdzišanu.

Aukstos laikapstākļos īpaši bīstams ir arī alkohols, kas rada mānīgu siltuma sajūtu - patiesībā, paplašinoties asinsvadiem, cilvēka ķermenis atdziest vēl ātrāk.

Mediķi norāda, ka dienās, kad termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles, cilvēkiem draudīgs ir arī spēcīgs vējš, kā arī ilgstoša atrašanās uz zemes vai ūdenī. Savukārt vecākiem cilvēkiem lielākais bieds ir nespēja pietiekami kustēties.

Ja persona nonākusi situācijā, kurā jāpalīdz pamatīgi nosalušam cilvēkam, jāatceras, ka ir ļoti svarīgi to darīt pareizi. Cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā kādā siltā vietā, ideālā gadījumā - telpās. Nākamais solis - jāatbrīvo ķermenis no mitrā vai slapjā apģērba un tā vietā jāpiedāvā sasildīties ar segu, kādu sausu apģērba gabalu vai folijas segu. Nedrīkst veikt agresīvu sildīšanu - ļaut cilvēkam sēsties ļoti tuvu radiatoriem vai citiem siltuma avotiem. Arī karsta vanna var izraisīt pārmērīgi strauju temperatūras maiņu.

Lai ātrāk atgūtos, cietušajam ieteicams dot siltus, cukurotus dzērienus, taču arī šajā gadījumā alkohols nederēs. Ja nosalušā stāvoklis acīmredzami neuzlabojas vai viņš ir bezsamaņā, nekavējoties pa tālruni 113 jāizsauc mediķi, kā arī jāuzsāk atdzīvināšana.

Apkārtējās vides temperatūrai samazinoties zem nulles grādiem pēc celsija, pieaug arī apsaldējumu risks. Nereti no apsaldējumiem cieš nepasargātās ķermeņa daļas - ausis, deguns, roku un kāju pirksti.

Visbiežāk apsaldējumus izraisa iepriekš minētais alkohols, kuru lietojot, cilvēks nejūt, ka apsaldējas. Bieži pie vainas ir apstākļiem nepiemēroti apavi un cimdu vai cepures nevalkāšana. Pirmās apsaldēšanās pazīmes ir bāla āda, nejūtīgums aukstumam pakļautajās zonās, kā arī sāpes, kas palēnām var kļūt arvien spēcīgākas.

Cilvēkam, kurš guvis apsaldējumu, var palīdzēt, pēc iespējas ātrāk viņu nogādājot siltumā. Tāpat kā pārmērīgas atdzišanas gadījumā, noteikti jānovelk mitrās vai slapjās drēbes, cimdi vai zābaki. Arī šādās situācijās vislabāk palīdz mērena sildīšana, ļaujot ķermenim palēnām atgūties no pārdzīvotā.

Apsaldētās vietas var aptīt ar sausu, tīru apģērba gabalu vai pārsēju, taču nekādā gadījumā tās nevajadzētu likt ūdenī, kā arī jāatturas no cietušās ķermeņa daļas masēšanas vai berzēšanas.

LETA jau vēstīja, ka, pazeminoties gaisa temperatūrai, arvien vairāk cilvēku nonāk slimnīcā ar ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumiem, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati.

 

Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais