Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu.
«Lai cilvēks ikdienā būtu apmierināts ar savu dzirdes aparātu, ir svarīgs komforta līmenis, skaņas kvalitāte un iespēja maksimāli piemērot tehnoloģiskos risinājumus viņa dzīvesstilam,» stāsta ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas dzirdes speciāliste, konsultante Anna Silantjeva. «Ar komforta līmeni saprotam gan lietošanas ērtību – lai cilvēks varētu psiholoģiski pieņemt šo tehnoloģiju un viņam būtu iespējami mazāk apgrūtinājumu ikdienā, gan arī akustisko komfortu, ko nosaka skaņas viņa dzīves telpā un apkārtējā vidē.»
Unikālas tehnoloģijas
«Katram dzirdes aparātu ražotājam ir atšķirīgas tehnoloģijas, un visi cenšas saviem dzirdes palīgierīču modeļiem uzlabot runas uztveres skaidrību, lai cilvēks varētu komfortabli justies gan plašā kongresu zālē, gan savā istabā, skatoties televīziju,» skaidro dzirdes speciāliste. «Mēs sadarbojamies ar Kanādas kompāniju Unitron, kurai ir vairākas unikālas tehnoloģijas, kādu pašlaik nav citiem ražotājiem. Viena no tām ir Skaņas vadītāja (Sound Conductor) tehnoloģija, kas uzlabo runas skaidrību dažādās sarunu vidēs, nodrošinot klausīšanās komfortu un dabīgas skaņas kvalitāti. Tas nozīmē, ka dažādās vidēs tiek mainīta mikrofonu stratēģija. Vēl viena inovācija ir Runas zona-2 (SpeechZone™ 2). Tā automātiski darbojas sarežģītā vidē, piemēram, ja ir ļoti liels troksnis, notiek ceļa remontdarbi un cilvēks grib sarunāties ar savu līdzgaitnieku uz ielas. Fona troksnis tiek samazināts, lai skaņa tiktu uztverta no visiem virzieniem. Atrodoties telpā, skaņa tiek uztverta visapkārt galvaskausam un atsijāta pati būtiskākā informācija. Šī tehnoloģija, kas ir augstākā līmeņa aparātiem, nodrošina pilnvērtīgu abpusēju skaņu uztveri sarunām pūlī un sarunām troksnī. Šajā tehnoloģijā ietvertas arī divas citas inovācijas – skaņas navigācija, kas automātiski identificē vienu no septiņām klausīšanās vidēm – runa klusā vidē, runa troksnī, mūzika utt., un skaņas vadītājs, kas balansē skaņu un tās dabīgo uztveri.»
Var izmēģināt
Izmēģinājuma dzirdes aparāti jau ir ierasta prakse, kas dod cilvēkam iespēju tos lietot zināmu laiku, lai novērtētu, pierastu un varētu labāk spriest par savām vēlmēm. «Pašlaik piedāvājam izmēģināt arī jaunos Flex:upgrade klases dzirdes aparātus ar skaņas navigāciju septiņām dažādām vidēm. Mācību ietvaros divas dienas mēs, dzirdes speciālisti, tos testējām arī paši,» stāsta A. Silantjeva. «Tie bija ieprogrammēti atbilstoši 1.–2. pakāpes sensoneirālajiem traucējumiem, un fona trokšņi tika slāpēti, varējām komfortabli justies gan konferenču zālē, gan, ejot pa trokšņainu ielu, gan koncertuzvedumā. Vidēji spējām šos aparātus lietot 6–7 stundas dienā, un gandrīz vai bija jāatzīst, ka tie rada labāku sajūtu arī cilvēkam, kuram nav dzirdes izmaiņu. Pašlaik 91% cilvēku, kuri ir izmēģinājuši šādus testa aparātus ikdienas vidē, atzīst, ka tas viņiem atvieglojis dzirdes aparāta izvēli. Pat ja klients neizvēlas vidējās klases aparātu, viņš gūst ieskatu, ka dzirdes aparāts patiešām dod uzlabojumu. Aptuveni 82% no tiem, kuri izmēģinājuši šos aparātus, nolemj izvēlēties augstāku tehnisko līmeni, jo viņi redz, ka uzlabojums ir, bet var finansiāli atļauties vislabāko risinājumu un, iespējams, arī darba vide prasa vēl kvalitatīvāku skaņu. Ir ekonomiskās klases, vidējās klases un luksus klases dzirdes aparāti. Ne visiem ekonomiskās klases modeļiem būs maksimāli dabīga skaņa. Ja mērķis ir pēc iespējas kvalitatīvāka skaņas apstrāde, tad ir jāizvēlas jau nākamais tehnoloģiju līmenis. 84% speciālistu, kuri savos dzirdes servisa centros piedāvā šo pakalpojumu, ir apmierināti ar klientiem sniegto servisu, jo cilvēki to ir atzinīgi novērtējuši.»
Katram savas vēlmes un vajadzības
«Jāsaprot, ka viss nekad nebūs simtprocentīgi izcili, jo vienmēr būs kāds, kas nevarēs dzirdes palīglīdzekļus pieņemt psiholoģiski, tāpat arī var būt fizioloģiski traucējumi un citi apstākļi, kas zināmā mērā ierobežo dzirdes palīglīdzekļu izvēli,» norāda dzirdes speciāliste. «Ja cilvēks funkcionāli spēj lietot maza izmēra dzirdes aparātu, to var droši piedāvāt, bet, ja viņam pašam ir grūti šādu aparātu ievietot ausī un izņemt, bet atbalstošā personāla ikdienā nav blakus, tad jāpadomā par vienkāršāku variantu. Adaptācija ir pakāpenisks process, kas prasa vidēji 2–4 nedēļas. Lietošanas ilgumu palielina pakāpeniski, lai neradītu dzirdei pārslodzi. Cilvēki, kuri ir pieraduši pie dzirdes aparāta, lieto to 6–12 stundas, daži pat līdz 20 stundām. Traucējošās skaņas tiek slāpētas, un, ja ir vēlme vēl kaut ko uzlabot, tad jāsazinās ar savu dzirdes speciālistu.
Pašlaik arhitekti, kuri veido dzirdes aparātus, domā par to, kā cilvēks pēc iespējas vienkāršāk un nemanāmāk varētu veikt iestatījumu maiņu. Tas nozīmē, ka pogas un slēdži tiek iedarināti korpusā tā, lai būtu pēc iespējas funkcionālāki. Tiek ņemta vērā pat tāda nianse, ka cilvēki mēdz dažādi novietot pirksta galu uz slēdža, bet tam jādarbojas tik un tā. Kad speciālists prezentē tehnoloģiju, lielākoties cilvēks uztver produkta dizainu, tam raksturīgo tehnoloģisko funkciju attīstību, kā arī pielāgošanas iespējas. Kāds izvēlēsies vienkāršāku risinājumu, citi gribēs maksimālo iespējamo efektu. Ja redze vājāka, varbūt labāk izvēlēties dzirdes aparātu ar automātiskiem režīmiem, kas nav jāpārslēdz. Ja mēdz būt atkārtoti vidusauss iekaisumi ar izdalījumiem no auss, tad piemērotāks būs aizauss aparāts ar individuālo ieliktnīti vai mikrocaurulīti. Aptuveni 30% cilvēku pēc 30 gadu vecuma ir tinīts – trokšņi ausīs. Ja tas ir periodiski vai pastāvīgi, ieteicams sazināties ar ausu, kakla un deguna ārstu vai doties uz kādu no dzirdes centriem, lai veiktu dzirdes pārbaudi, jo tas nozīmē, ka ir jau radušās izmaiņas dzirdes nerva darbībā. Agrīni fiksējot tinītu, to reizēm var arī novērst.»
Dzirdes aparātu izvēle
• No vieglas vājdzirdības pakāpes līdz smagai var lietot gan iekšauss, gan aizauss dzirdes aparātus. Izteikti smagai vājdzirdības pakāpei iekšauss aparātu parasti neizvēlas. Pēdējā laikā gan pieejamas nanotehnoloģijas, kas ļauj izgatavot ļoti precīzas formas iekšauss dzirdes aparātu, tomēr labāks risinājums ir aizauss aparāts.
• Iekšauss aparāti piemēroti cilvēkiem, kuriem nav problēmu ar roku veiklību, jo mazītiņā kanāla daļa, kas izgatavota individuāli, noņemot auss nospiedumu, precīzi jāievieto ausī, jāiemācās nomainīt arī baterijas.
• Visizplatītākie ir aizauss aparāti ar individuālo auss ieliktni, kas precīzi ieguļ ausī, skaņa neiet garām, nav atgriezeniskās saites, izpaliek «mucas efekts», ja aparātu precīzi noregulē.
• Arvien populārāks kļūst atvērtā tipa dzirdes aparāta variants ar mikrocaurulītēm, kam galā kupoliņi, kurus var pielāgot, lai panāktu dabisku skaņu. Šādi aparāti ieteicami augsto frekvenču vājdzirdības gadījumā.
• Vēl viens dzirdes aparātu veids ir atvērtā tipa dzirdes aparāts ar skaļruni ausī, arī tas palīdz nodrošināt dabiskāku skaņu.
• Ja ir vienpusējā vājdzirdība, kad cilvēkam vienā ausī dzirde ir normāla, bet otra auss ir nedzirdīga vai vājdzirdīga, lieto speciālos Cross vai Bicross dzirdes aparātus, kur viena auss palīdz otrai, darbojas bezvadu sistēmā un sūta signālus.
• Latvijas iedzīvotāji līdzekļu un arī izpratnes trūkuma dēļ joprojām mēdz lietot dzirdes aparātu tikai vienā ausī. Liekot vienai ausij darīt divu ausu darbu, pārslodzes dēļ dzirde tajā var pasliktināties. Lietojot divus aparātus, panāk labāku koncentrēšanos, orientāciju telpā.