Par acīm var runāt gan romantiskā, gan gluži pragmatiskā kontekstā. Visvairāk apdziedātas, šķiet, ir zilās un melnās, reizēm daudzinātas arī zaļās, daža vārsma veltīta pat ikdienišķi pelēkajām un brūnajām. Bet, lai kāda būtu acu krāsa, tie ir mūsu redzes orgāni, par kuru veselību jārūpējas. Acis ir gluži kā tādas kaprīzas skaistules, kuras nekavējas izrādīt, ja tām kaut kas nepatīk, lai mēs saprastu, ka jārīkojas, lai acis atkal justos labi. Taču iespējamas arī slēptas problēmas, ko var atklāt tikai ārsta pārbaudē.
Tautā izplatīti ļoti dažādi uzskati par to, kas acīm nāk par labu un kas – par sliktu. Tos nododam no paaudzes paaudzē un pieņemam bez liekas domāšanas. Tikmēr zinātnieki izpētījuši, ka viss nav gluži tā, kā mēs domājam.
Sēdēšana pārāk tuvu televizora ekrānam
Laikam gan grūti atrast ģimeni, kur kāds neaizrādītu citiem, ka nav labi bāzties pārāk tuvu televizora ekrānam, jo tā var neatgriezeniski sabojāt acis. Zinātne to neapstiprina. Sēdēšana tuvu ekrānam pati par sevi nebojā acis, taču tā var liecināt, ka cilvēkam ir nepieciešamas brilles, jo viņš, iespējams, ir tuvredzīgs, tāpēc virzās klāt, lai varētu labāk saskatīt attēlu. Ja televīzijas skatītājs jau valkā brilles, tad, iespējams, tās nenodrošina pietiekamu redzes korekciju un laiks doties uz redzes pārbaudi. Tas gan ir fakts, ka ilgstoša nīkšana pie televizora var nogurdināt acis, un tām vienkārši nepieciešama atpūta. Vairāk būtu jāuztraucas par to, ka šāda nodarbe nav īpaši saturīga, var izraisīt atkarību, turklāt veicina mazkustīgumu, kas ir daudzu mūsdienām tipisku veselības problēmu sākums.
Ilga raudzīšanās monitorā
Skatoties datora monitorā, samazinās acu mirkšķināšanas biežums, tāpēc rodas acu sausums, turklāt acis arī nogurst. Vismazāk acis nogurdina balts ekrāns, uz kura ir melni burti. Savukārt ļoti nogurdinošas acīm ir datorspēles, kam raksturīga strauja žilbinošu krāsu un attēlu maiņa. Bērniem pēc vairākām datorspēlēs pavadītām stundām kļūst sarkanas acis, paplašinās asinsvadi, pēc kāda laika var uznākt arī galvassāpes. Kad acu aparāts ir nogurdināts, grūti skatīties uz tuviem priekšmetiem; ja pēc tam ilgāku laiku lasa, attēls saplūst. Bieži vien acs vairs pati nespēj cīnīties un problēma ir jārisina ar brillēm. Līdzīgas problēmas mēdz rasties arī pieaugušiem cilvēkiem.
Strādājot pie datora, ieteicams ievērot tā dēvēto 20–20–20 likumu: pēc 20 minūšu lūkošanās monitorā vismaz 20 sekunžu jālūkojas uz priekšmetiem, kuri atrodas vismaz 20 soļu attālumā.
Skatīšanās saulē
Skatīšanās uz spožu sauli kaitē acīm – te tautas vērojumi sakrīt ar mediķu atziņām. Saule var izprovocēt ne mazums acu slimību, un ne visas no tām iespējams uzreiz konstatēt – saules staru izraisītās izmaiņas acīs atšķirībā no ādas bojājumiem cilvēks ilgu laiku var vienkārši nejust. Ilgāka raudzīšanās saulē ar neapbruņotu aci var beigties ar nopietnu tīklenes bojājumu. Uzturēšanās saulē bez aizsarglīdzekļiem bieži izraisa acu asarošanu un apsārtumu; var parādīties mokošs paaugstināts jutīgums pret gaismu un sajūta, it kā acis būtu piebērtas ar smiltīm. No tā ir iespējams izvairīties, lietojot piemērotas saulesbrilles.
Lasīšana sliktā apgaismojumā
Nelasi pustumsā, sabeigsi acis – savulaik teica vecmāmiņas saviem mazbērniem, kuri nu jau lielākoties paši kļuvuši par vecvecākiem. Draudi, ka tā cilvēks drīz vien kļūšot akls, neatbilst patiesībai, tomēr nevar noliegt, ka lasīšana sliktā apgaismojumā sagādā acīm lielāku piepūli, tās nogurst, var sākties galvassāpes, bet paliekošu kaitējumu tas nenodara. Pētnieki atgādina, ka cilvēki mēdza lasīt vēl pirms elektriskā apgaismojuma izgudrošanas, viņi to darīja sveču vai eļļas lampu gaismā. Protams, labā apgaismojumā lasīt ir vieglāk.
Vai brilles «izlaiž» acis
Joprojām sastopami cilvēki, kuri maldīgi uzskata, ka labāk ņemt nedaudz vājākas brilles, nekā norādīts acu ārsta izrakstītajā receptē, citādi redze kļūšot vēl sliktāka; jo brilles liekot acīm «izlaisties»: sāc tikai valkāt – tad vajadzēs arvien stiprākas, acis kļūs «atkarīgas» no brillēm. Tas nav tiesa. Ir ļoti svarīgi, lai pacients uzticētos acu ārstam un optometristam un nešaubītos: ja reiz ārsts izrakstījis noteikta stipruma brilles, tad tieši tādas arī jāvalkā. Brilles palīdz visu labāk saskatīt, bet neizmaina pašas acis. Ja redze turpina pasliktināties, tā nav briļļu vaina, bet to nosaka acu izmaiņas, kas attīstās vecuma vai slimības dēļ.
Acu veselība un burkāni
Vēl viena vecmāmiņu gudrība: grauz burkānus un actiņas būs veselas. Patiešām, burkāni satur betakarotīnu, un tas organismā pārveidojas par A vitamīnu, kas ir vajadzīgs acu veselībai. Taču ar burkāniem vien nebūs līdzēts, acīm ir nepieciešamas vēl citas uzturvielas. A vitamīnu var uzņemt ne tikai ar burkāniem, bet arī ēdot dažādus citus oranžas un dzeltenas krāsas dārzeņus, piena produktus, olu dzeltenumus, liellopu aknas. Acu veselībai par labu nāk zaļie lapu dārzeņi, kuros ir luteīns un zeaksantīns, tie atrodami arī olu dzeltenumos, savukārt paprika, citrusaugļi, dilles un upenes bagātas ar C vitamīnu. Treknajās zivīs ir dokozaheksaēnskābe, saulespuķu sēkliņās, kviešu asnu eļļā un mandelēs – E vitamīns, sarkanajā gaļā un putnu gaļā – cinks. Vārdu sakot, acu veselībai nepieciešams daudzveidīgs un vispusīgs uzturs.
Vielas acu veselībai:
• E vitamīns. Taukos šķīstošs antioksidants, aizkavē vecuma makulas deģenerācijas un kataraktas attīstību.
• C vitamīns. Pasargā acis no ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes, aizkavē kataraktas veidošanos.
• Dabiskie karotinoīdi. Luteīns un zeaksantīns ir tikai divi no aptuveni 600 dabiskajiem karotinoīdiem un arī divi no desmit karotinoīdiem, kas cirkulē asinsritē. Tie sastopami acs makulā, kas nodrošina redzes asumu.
• Selēns. Svarīgs antioksidants, palīdz kavēt kataraktas veidošanos.
• Bioflavonoīdi. Kompleksas augu valsts izcelsmes vielas, kam piemīt spēcīga antioksidatīva iedarbība. Sargā acs lēcu, palīdz pret iekaisumu.
• Melleņu ekstrakts. Satur ūdenī šķīstošus augu valsts pigmentus, kam piemīt spēcīga antioksidatīva iedarbība, kalpo kataraktas un vecuma makulas deģenerācijas profilaksei.
• Cinks. Svarīgs acu asinsvadu veselībai, vielmaiņas procesu norisei acīs.
• B grupas vitamīni. B2 vitamīns nozīmīgs kataraktas profilaksei, palīdz pasargāt acs lēcu no fotooksidatīvā stresa u. c. B1, B6 un B3 vitamīns kavē deģeneratīvas izmaiņas acīs.
• A vitamīns. Iesaistīts nakts redzes nodrošināšanā.
• Jods. Antioksidatīva iedarbība.
• Varš. Ietilpst fermenta – superoksīda dismutāzes sastāvā, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus acs lēcā. Vara papildus uzņemšana var mazināt noslieci uz acu iekaisumiem.
• Magnijs un kalcijs. Iesaistīti fotoreceptoru funkciju nodrošināšanā.
• Dzelzs. Tas atrodas olbaltumvielā, ko sauc par feritīnu. Ja organismam ir problēmas feritīna sintēzē, tas saistīts ar agrīnu kataraktas attīstību.
• Hroms. Izpētīts, ka acu lēcās, ko skar katarakta, ir daudz zemāks hroma līmenis nekā normālās.
• Mangāns. Nepieciešams fotoreceptoriem un radzenes šūnām. Svarīga loma tīklenes aizsardzībā pret bojājumiem.