VESELĪBA: K2 vitamīns. Ko tas dod

Starp vairākiem šogad Eiropas Savienībā reģistrētajiem jaunajiem pārtikas produktiem atrodams arī K2 vitamīns jeb menakvinons. Tas liek domāt, ka runa nav par kārtējo modes lietu, kuru drīz vien aizmirsīs. Reģistrācija garantē, ka produkts neapdraud cilvēka veselību un tā lietošana nemaldina patērētāju. Ko nozīmē jaunā pārtika? Šajā kontekstā – tāda, kura Eiropas Savienībā nav tikusi patērēta nozīmīgos daudzumos līdz 1997. gadam.

Menakvinons ir taukos šķīstošs vitamīns, patiesībā – vairāku līdzīgu vielu grupa. Par tā avotiem tiek minēti fermentēti produkti, kuros izmantoti mikroorganismi Bacteroides xylanisolvens, rafinēta tīruma cietsēklītes (Buglossoides arvensis) eļļa un arī K2 vitamīns kapsulās vai citā formā. K2 vitamīnu spēj sintezēt arī baktērijas, kuras mīt cilvēka resnajā zarnā, tāpat ir noskaidrots, ka organisms var daļēji pārvērst K1 vitamīnu par K2 vitamīnu. Vēl joprojām nav līdz galam izdiskutēts, cik K2 vitamīna dienā nepieciešams, pašlaik tiek ieteiktas 180–200 mikrogramu lielas diennakts devas. Daži pētnieki uzskata, ka tās ir nepietiekamas. Pārtikas produktos K2 vitamīns nav atrodams bagātīgos daudzumos. Tas meklējams aknās, nogatavinātos sieros, nedaudz – olās, gaļā, sviestā, kā arī pākšaugos – pupiņās, turku zirņos, lēcās; par līderi menakvinona daudzuma ziņā tiek uzskatīts japāņu tradicionālais ēdiens natto no raudzētām sojas pupiņām.

Civilizācijas ietekme

Uztura vēstures pētnieki secina, ka K2 vitamīna uzņemšana ar pārtiku gājusi mazumā kopš 20. gadsimta sākuma. Vispirms parādījās mākslīgi ražoti cietie tauki – margarīns, kas sāka aizstāt sviestu, turklāt sākumā neviens nekontrolēja transtaukskābju saturu tajā. Arvien lielākus apgriezienus uzņēma lauksaimniecības ķimizācija, mākslīgā mēslojuma un pesticīdu lietošana, kas sekmēja augsnes noplicināšanos, samazinājās dažādu mikroelementu saturs. 40. gados pasaulē daudzviet mainījās arī uztura paradumi, piemēram, ASV sāka darbu Makdonalda ēstuves, parādījās pirmās mikroviļņu krāsnis un attīstījās saldētu pusfabrikātu tirdzniecība. Tas viss sekmēja arī K2 vitamīna satura krišanos patērētajos produktos. Vislielāko kritumu radīja intensificētā lopkopība, kad dzīvnieki vairs netika ganīti brīvā dabā, bet gan turēti lielos nobarošanas kompleksos, saņemot kombinēto barību. Līdz ar to krasi samazinājās K2 vitamīna daudzums piena produktos, olās, gaļā. Arī šobrīd daudzi autori uzsver, ka par menakvinona avotu uzskatāmi tikai tie gaļas un piena produkti, kas iegūti no ganībās barotiem dzīvniekiem. Vēlāk apritē plaši ienāca rafinētie ogļhidrāti, mākslīgie aromatizētāji, krāsvielas un saldinātāji, bet lopkopībā sāka izmantot augšanas hormonus, pieauga arī antibiotiku patēriņš gan mājlopu, gan cilvēku vidū, un tas nodarīja postu labajām zarnu baktērijām, arī tām, kuras atbildīgas par K2 vitamīna sintēzi. Visas šīs izmaiņas devušas savu negatīvo ieguldījumu mūsdienu cilvēku tipisko veselības problēmu – aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību, diabēta, osteoporozes – attīstībā u. c. Te mijiedarbojas vesela virkne kompleksu faktoru, un arī K2 vitamīna trūkumam visā šajā ķēdē ir sava loma.

Ietekme uz kaulu veselību

K2 vitamīns palīdz nogādāt kalciju uz tām ķermeņa daļām, kur tas vajadzīgs, piemēram, kauliem un zobiem, kā arī aizgādāt kalciju projām no vietām, kur tam nav jābūt – artērijām, mīkstajiem audiem u. c. Par to, ka veseliem kauliem nepieciešams kalcijs, ir zināms jau gadu desmitiem. Taču ar laiku zinātnieki atskārta, ka nepietiek vienkārši uzņemt kalciju, bet vēl ir arī jāpanāk, lai tas nonāktu kaulos. Starp kalciju, D vitamīnu un K2 vitamīnu notiek mijiedarbība. Uzņemot D vitamīnu, organisms sāk ražot vairāk olbaltumvielu, kuru uzdevums ir nogādāt kalciju kaulos. Bet, ja trūkst K2 vitamīna, tad šīs olbaltumvielas paliek neaktīvas un neveic savu uzdevumu. Tātad, lietojot D vitamīnu, jārūpējas arī par K2 vitamīna uzņemšanu. Noskaidrots arī, ka pārtikas produkti, kuros ir augsts kalcija saturs, jo sevišķi piena produkti, ir bagāti arī ar K2 vitamīnu. Piedevām svarīga loma ir magnijam, kurš palīdz kalcijam pildīt savus pienākumus. Magnijs un K2 vitamīns viens otru papildina.

Sirds un asinsvadu veselībai

Sirds un asinsvadu problēmas visbiežāk attīstās gadiem ilgi, artērijās notiek aterosklerozes procesi. Ateroskleroze sāk attīstīties jau ļoti agrīnā vecumā – sākumā veidojas tā dēvētās putu šūnas, pēc tam – pirmie lipīdu izgulsnējumi. Pēc 20 gadu vecuma mēdz rasties tā dēvētie starpbojājumi, kam seko ateroma, ko konsistences ziņā var salīdzināt ar putru, bet pēc 30 gadu vecuma veidojas ateroskerotiskās pangas (plāksnītes), kurās notiek dažādas izmaiņas – saistaudu ieaugšana, kalcinācija. Tam var sekot pēkšņs pangas bojājums, tā plīst vai izčūlo, rezultātā notiek trombocītu aktivācija, veidojas trombs, un tad jau ir runa par aterotrombozi – stāvokli, kas var izraisīt nopietnas sirds, smadzeņu vai perifērās asinsrites problēmas. Tromba gabaliņš var atrauties, nonākt dažādos asinsrites baseinos un nosprostot kādu asinsvadu. Asins plūsmas pārtraukumu ar trombu medicīnā sauc par infarktu.

Pierādīts, ka asinsvadu kalcinācijai pretdarbojas olbaltumviela, kas starptautiski pazīstama ar nosaukumu matrix gla protein (MGP). Tā ir viena no t. s. K2 vitamīna atkarīgajām olbaltumvielām. Veselos artēriju audos konstatē simtreiz vairāk K2 vitamīna nekā pārkaļķotos. K2 vitamīnam veltīto publikāciju autori bieži atsaucas uz Roterdamā veikto pētījumu, kurš ilga desmit gadu. Tajā piedalījās 4807 cilvēki, kuri vecāki par 55 gadiem. Pētījums atklāja, ka, lietojot ar K2 vitamīnu bagātu uzturu, kas ļauj uzņemt vismaz 32 mikrogramus šā vitamīna dienā, artēriju apkaļķošanās risks un kopējais sirds un asinsvadu slimību risks samazinās par 50%. Pozitīvais efekts apstiprinājies arī vairākos citos pētījumos. K2 vitamīna zinātniskā izpēte turpinās vēl citos virzienos, piemēram, saistībā ar nieru slimībām, deģeneratīvajām smadzeņu izmaiņām, vēzi, dažādām iekaisīgām slimībām.

Kas liecina par trūkumu

Analīžu K2 vitamīna trūkuma noteikšanai nav, bet eksperti iesaka par to spriest, izvērtējot savu veselību un uzturu. Par to, ka vajadzīgs vairāk K2 vitamīna, liecina osteoporoze, sirds slimības, arī diabēts. Cilvēkiem, kuriem šādu slimību nav, der izvērtēt savu ēdienkarti. Lai uzņemtu pietiekami daudz K2 vitamīna, uzturā vajadzētu iekļaut bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotus piena produktus un olas, arī brī un goudas sierus, kuru gatavošanā izmanto tieši tās baktērijas, kas ražo K2 vitamīnu.

K2 vitamīns vienkārši aktivē visas K2 atkarīgās olbaltumvielas, kādas tas organismā atrod. Ja tās ir aktivētas, bet cilvēks uzņem papildus K2 vitamīnu, tas vienkārši neiedarbosies un tiks izvadīts. Tādēļ K2 vitamīna uzņemšana pārāk lielās devās nav lietderīga, taču nerada tādas sekas kā citu taukos šķīstošo vitamīnu, piemēram, A vai D vitamīna, pārdozēšana.