VESELĪBA: Jāpalielina dārzeņu un augļu patēriņš
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veselīga uztura iniciatīva 5 dienā (5 a day) paredz, ka cilvēkam dienā būtu jāuzņem vismaz piecas porcijas jeb 400 gramu augļu un dārzeņu, bet vienu porciju būtu ieteicams aizstāt ar sulas glāzi, kas pēc īpašībām ir auglis vai dārzenis.
Iedzīvotāju aptaujā, kurā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots, ka 60% no respondentiem katru dienu apēd mazāk par 400 g augļu un dārzeņu. Visvairāk augļu un dārzeņu uzturā uzņem gados jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam, savukārt vismazāk – vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Interesanti, ka mazāk tos dienā apēd tieši lauku un reģionālo pilsētu iedzīvotāji, bet Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotāji ir apzinīgāki.
23% aptaujāto atzinuši, ka augļu un dārzeņu patēriņš svārstās no 400 līdz 700 g dienā, un tikai 8% iedzīvotāju dienā apēd vairāk nekā 700 gramu augļu un dārzeņu, kas pēc uztura speciālistu jaunākajām vadlīnijām ir vēlamā dienas norma. Augļus un dārzeņus vispār uzturā nelieto 1% aptaujāto, bet savu ikdienas patēriņu nezina 8% aptaujāto.
Pēc PVO iniciatīvas augļi un dārzeņi ir noteikta kā viena no galvenajām produktu grupām mūsu uzturā. Līdz šim bija uzskats, ka augļi un dārzeņi ir otra svarīgākā produktu grupa uzturā, bet šobrīd – pat svarīgāka nekā graudaugu produkti. Jo, ņemot vērā mūsdienu mazkustīgo dzīvesveidu un plašo sirds asinsvadu slimību, otrā tipa diabēta un aptaukošanās izplatību, dārzeņu, augļu un ogu apjomam ēdienkartē būtu ieteicams būt vairāk nekā graudaugiem un to patēriņam vajadzētu būt ap kilogramu dienā. Un, lai atvieglotu augļu un dārzeņu uzņemšanu, daļu porciju iespējams aizstāt ar glāzi sulas.
Lai izglītotu sabiedrību par sulu vērtīgajām īpašībām un to nozīmi sabalansēta uztura veidošanā, biedrība 5 dienā (tā ir SIA CIDO Grupa sociālā iniciatīva) kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) īsteno projektu Sulasspēks. Tā ietvaros LLU ir veikusi pētījumu* laboratorijās, nosakot augļu un dārzeņu sulās esošās minerālvielas un bioaktīvās vielas. Galvenais secinājums: sulās visvairāk ir kālijs, magnijs, mangāns un fosfors, tās ir labs antioksidantu un vitamīnu avots, un tām ir labas spējas neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus.
«Gluži kā meistara rokas Šveices pulkstenim, tā pilnvērtīgs uzturs līdzās veselīgam dzīvesveidam un regulārām fiziskām aktivitātēm ir pamatnosacījums tam, lai mūsu sirds tikšķētu bez aizķeršanās un ar dzīves sparu. Rūpējoties par sirds un asinsvadu veselību, svarīga vieta ikdienas ēdienkartē jāatvēl augļiem un dārzeņiem, īpaši svaigām un termiski neapstrādātām dabas veltēm, kas satur daudz vitamīnu un šķiedrvielas. Arī augļu, ogu un dārzeņu sulas ir labs vitamīnu un mikroelementu avots,» uzsver Inese Mauriņa, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja.
Vairāk informācijas: sulasspeks.lv.
* Pētījumā LLU laboratorijās, kas tika veikts šogad, analizētas apelsīnu, tomātu, ābolu, rozā greipfrūtu un ananasu 100% sulas, ko ražo CIDO Grupa. To kopā ar Dr. sc. ing. Solvitu Kampusi veikusi arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Dr. Sc. ing. Zanda Krūma, Dr. sc. ing. Ingmārs Cinkmanis un studentes Laura Hanka un Liene Ozola