NODERĪGI: 14 produkti, kas pagarina dzīves ilgumu
Cilvēka mūža garumu nenosaka tikai ģenētiski faktori, tāpēc zinātnieki, veicot arvien jaunus pētījumus, turpina meklēt ilgdzīvošanas noslēpumu. Ķīniešu medicīnā cilvēka veselību raksturo teiciens: «Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.» Kas tad ir jāēd, lai pagarinātu dzīves ilgumu? Māja apkopojusi ekspertu ieteiktos padomus.
AVENES.
Simt gramos aveņu ogu ir tikai 52 kalorijas, turklāt šīs ogas ir bagātīgs šķiedrvielu un antioksidantu avots. Tās satur tādus antioksidantus kā antocianīns, tanīns un salicilskābe, kuriem piemīt aizsargājošas īpašības pret saslimšanu ar vēzi un priekšlaicīgu novecošanos. Antocianīns veicina insulīna veidošanos un kontrolē cukura līmeni asinīs, tādējādi aizsargājot pret saslimšanu ar cukura diabētu. Tas arī uzlabo smadzeņu funkcijas, līdzsvara sajūtu un muskuļu spēku. Svaigas avenes satur arī daudz C vitamīna (25 mg/100 g), A, E un B grupas vitamīnus, minerālvielas (magniju, nātriju, kāliju, kalciju, fosforu, jodu), bet dzelzs šo ogu sastāvā ir divas līdz trīs reizes vairāk nekā upenēs.
BURKĀNI. Amerikāņu zinātnieki (Cancer Research Institute) atklājuši, ka cilvēkiem, kuri uzturā lieto beta karotīnu saturošus produktus, ir sešas reizes mazāka iespēja saslimt ar ādas vēzi. Beta karotīnam piemīt ne tikai spēcīgas antioksidatīvas īpašības, bet arī specifiska iedarbība, kas vērsta pret šūnu patoloģisku pārveidošanos.
LASIS. Lai samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, jāēd lasis, kas ir bagāts ar omega 3 taukskābēm. Tās ir īpašas polinepiesātinātās taukskābes, kas organismam nelielos daudzumos ir vitāli nepieciešamas katru dienu, bet organisms tās pastāvīgi izstrādāt nav spējīgs. Omega 3 taukskābes normalizē holesterīna līmeni asinīs un ir nepieciešamas arī veselām locītavām.
ZAĻĀ UN BALTĀ TĒJA. Pētījumos pierādīts, ka tējas lapu sastāvā esošie spēcīgie antioksidanti – katehīni – nogalina vēža šūnas. Un tieši zaļajā un baltajā tējā katehīnu ir daudz vairāk nekā melnajā. Katehīni ir daudz spēcīgāki antioksidanti nekā vitamīni C un E. Cilvēki, kuri ikdienā lieto zaļo vai balto tēju, retāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, kā arī viņus mazāk skar hroniskas saslimšanas: sirds un asinsvadu slimības, audzēji, osteoporoze. Regulāra zaļās vai baltās tējas dzeršana pazemina asinsspiedienu, aizkavējot hipertensijas risku.
PILNGRAUDI. Kā zināms, graudaugi atrodas uztura piramīdas pašā pamatnē un ir uztura galvenā sastāvdaļa. Pētījumi pierādījuši, ka sievietēm, kuru ikdienas uzturā ir vismaz 30 gramu graudaugu, ir divas reizes mazāka iespēja saslimt ar krūts vēzi. Brokastīs pilngraudu putra ar mellenēm ir vislabākā aizsardzība pret vēzi. Turklāt graudos esošie antioksidanti, vitamīni un šķiedrvielas palīdz noturēt normālu holesterīna līmeni un regulē cukura līmeni asinīs, tādējādi pasargājot no cukura diabēta.
SPINĀTI UN ZAĻIE SALĀTI
Spināti satur daudz tādu vitamīnu, kādi citos dārzeņos un augos ir maz sastopami – E, K, PP, P, kā arī vitamīnus A, C, B2, B6, karotīnu, pantotēnskābi un folijskābi. Tie satur ogļhidrātus, daudz olbaltumvielu, arī dzelzi, fosforu, magniju, kāliju, nātriju, kalciju. Bet spinātu un zaļo lapu salātu galvenais trumpis, ir to sastāvā esošais luteīns, kam ir liela loma acs veselības uzturēšanā, – tas palīdz aizkavēt vecuma izraisītas acu problēmas.
GREIPFRŪTS. Greipfrūtu sulā esošā viela naringīns palīdz samazināt to enzīmu līmeni, kas provocē vēža šūnu attīstību. Turklāt naringīns aktivizē vielmaiņu, uzlabo aknu darbību un palīdz sadedzināt liekos taukus. Tāpēc to iesaka arī diētās.
VĀRĪTI KARTUPEĻI.
Kartupeļos ir visas cilvēkam nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi, taču kartupeļu lielākā vērtība ir kālijs, kas kartupeļos ir ievērojami vairāk nekā citos kāliju saturošos produktos. Kālijs ir minerālviela, kas veic šķidruma apmaiņu organismā, izvada lieko šķidrumu un mazina tūskas, un tam ir liela nozīme normālas sirds darbības uzturēšanā. Tāpēc kartupeļus īpaši iesaka nieru slimību gadījumos un sirds–asinsvadu slimniekiem, cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.
LIELLOPU GAĻA.
Liellopu gaļa satur divas reizes vairāk dzelzs nekā cūkgaļa. Neuzņemot pietiekamu daudzumu dzelzs, cilvēks izjūt vājumu un nogurumu, kas ir dzelzs deficīta anēmijas simptomi.
Dzelzs ir ļoti svarīga hemoglobīna uzbūves sastāvdaļa. Hemoglobīns atrodas eritrocītos un apgādā visu organismu ar skābekli, kas savukārt tiek izmantots enerģijas radīšanai. Bet, ja organisms netiek pietiekami apgādāts ar skābekli, tiek traucēta pilnvērtīga organisma šūnu darbība.
OLĪVEĻĻA jau sen sevi pierādījusi kā lielisku līdzekli iekaisumu un sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Tajā esošie fenoli un antioksidanti aizkavē vēža veidošanos, palīdz cīņā pret novecošanos un uzlabo attiecības starp «labo» un «slikto» holesterīnu. Jāatceras tikai, ka termiskas apstrādes rezultātā olīveļļas dziednieciskās īpašības zūd.
SIERS. Zinātnieki izpētījuši, ka 10 grami siera dienā samazina pH līmeni mutes dobumā, – kalcijs neitralizē skābumu un vienlaikus stiprina zobus. Jebkurš pārtikas produkts ražo skābes, tas nozīmē, ka pēc katras ēdienreizes izmainās mutes mikroflora. Bet, nodrošinot mutē dabisko pH līmeni, neveidojas smaganu saslimšanas un caurumi zobos.
ĶIPLOKI UN SĪPOLLOKI.
Regulāri ēdot zaļos sīpollokus un ķiplokus (vislabāk svaigus), to sastāvā esošie komponenti par 50 procentiem samazina prostatas vēža saslimšanas risku. Ķiploku sastāvā ir fito ķimikālijas, kas aptur kancerogēnu šūnu veidošanos. Tie darbojas arī kā antioksidanti, kas pazemina holesterīna līmeni un palīdz mazināt sirds slimību saslimšanas risku.
PUPIŅU KAFIJA.
Tase kafijas dod enerģiju vismaz pusotras stundas garumā. Tā nesastāv tikai no kofeīna vien, par ko ir pierasts runāt, – tā satur arī daudz antioksidantu. Tasē kafijas to ir tieši tik daudz, ka tie par 60 procentiem samazina neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Alcheimera slimības, saslimšanas risku vecumdienās.