Ik rudeni, iestājoties tumšajam un drēgnajam laikam, arvien vairāk izplatās akūtas elpceļu infekciju slimības. Neizbēgami tuvojas arī gripas sezona. Kā sevi pasargāt no saslimšanas? Pirmkārt, izvairoties no kontakta ar šķaudošiem un klepojošiem vīrusu pārnēsātājiem. Otrkārt, stiprinot savu imunitāti. Un to var darīt dažādiem paņēmieniem.
1. GARDS KOKTEILIS
Iesaka Dzintra BANKOVA, dziedniece
Vajadzēs:
300 g alvejas sulas,
300 g medus,
pudeli sarkanvīna (Kagors).
Pagatavošana:
• alveju sablenderē kopā ar medu
• pielej vīnu un liek ledusskapī.
Būtu labi alveju nedēļu nelaistīt, tad nedēļu paturēt ledusskapī, lai pacīnās: es gribu dzīvot! Šādā veidā tajā notiek bioķīmiskas pārvērtības un tā iegūst biostimulatoru īpašības, kas sekmē šūnu un audu atjaunošanos jeb reģenerāciju. Alveja ir ārkārtīgi izturīgs augs, un tam ir ļoti spēcīga atveseļošanās un izdzīvošanas informācija.
Lieto pa 50 g divas reizes dienā.
Imunitātes stiprināšanai, pret nogurumu, redzes uzlabošanai, lai atveseļotos pēc antibiotiku lietošanas, pēc staru terapijas.
2. KADIĶU OGU TŪRE
Pirms sākas vīrusu laiks, dziedniece Dzintra Bankova iesaka iziet arī kadiķu ogu tūri: sāk ar vienu odziņu dienā, devu ik dienu palielinot pa vienai ogai 15 līdz 21 dienu; pēc tam tādā pašā secībā devu samazina līdz vienai ogai. Tās pasargājot tikpat labi kā citrosepts. Kadiķogas var iegādāties jebkurā aptiekā, arī vietās, kur pārdod garšvielas, jo tās ir izcila garšviela medījumiem un cepešiem; tās pievieno pie gaļas un zivju zupām, mērcēm, pie gulaša, marinādēm, meža putnu gaļas.
3. INGVERS, ĶIPLOKI, VITAMĪNS C, SELĒNS, CINKS UN PIRTS
Iesaka Lolita NEIMANE, dietoloģe
1. Sakārtojiet dienas režīmu.
Celties un doties gulēt ieteicams vienā laikā, ievērot regulāras ēdienreizes, atvēlēt laiku ne tikai darbam, bet arī atpūtai. Izdegšanas sindroms ir viens no lielākajiem imunitātes biediem.
2. Dzeriet ingvera tēju vai siltu pienu ar medu.
Šie dzērieni ir dziļi sildoši un organismu uzmundrinoši, turklāt medū esošās vielas ne tikai vairo laimes hormonu daudzumu organismā, bet arī stiprina ikvienu organisma šūnu. Tikai jāatceras: lai medus nezaudētu savas pozitīvās īpašības, to nedrīkst pievienot verdošam ūdenim.
3. Dzeriet dabisko minerālūdeni.
Dabiskā minerālūdens sastāvā ir dabas dzīļu minerālvielas un mikroelementi. Veldzējot slāpes ar minerālūdeni, organisms efektīvi pretojas apkārtējās vides kairinājumiem.
4. Nodrošiniet organismam regulāru fizisku slodzi.
Nodrošinot organismam regulāru fizisku slodzi, ikviena šūna tiek pietiekami apasiņota un piepildīta ar skābekli, tādējādi tam ir vairāk enerģijas un lielākas iespējas izvairīties no infekcijām.
5. Bagātiniet cinka rezerves.
Cinks ir minerālviela, kas stiprina asinsriti un palielina organisma dabiskās aizsardzības spējas. Dažādi pētījumi atklāj, ka cinka uztura bagātināji palīdz palēnināt vēža šūnu attīstību. Šo minerālvielu īpaši iesaka lietot gados vecākiem cilvēkiem, kuru imunitāte vecuma dēļ ievērojami samazinājusies. Tomēr ar cinku jābūt uzmanīgiem: to dienas laikā ieteicams uzņemt 15–25 miligramus. Ja organismā ir par daudz cinka, tas pazemina imunitāti. Cinku var uzņemt arī ar uztura palīdzību. Pārtikas produkti, kuros ir dabiski daudz cinka: austeres, krabji, tītara gaļa, pupas.
6. Ēdiet ķiplokus.
Ķiplokus uzturā iesaka lietot gan profilaksei – lai pasargātu organismu no saslimšanām, gan arī pirmo saaukstēšanās pazīmju gadījumā. Pateicoties ķiploka sastāvā esošajiem flavonoīdiem un sēru saturošiem savienojumiem, tas organismā darbojas kā ugunsdzēšamais aparāts, kas maksimāli ātri likvidē saaukstēšanās slimību šūnas. Zinātnieki atklājuši vēl kādu interesantu tendenci: tajās kultūrās, kurās uzturā ļoti daudz lieto ķiplokus, saslimstība ar zarnu vēzi ir ievērojami mazāka.
7. Atcerieties par C vitamīnu.
Vitamīns C ir viens no efektīvākajiem un ātrākajiem organisma imunitātes stiprinātājiem. Dažādos zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka tas asinīs palīdz izveidot infekciju apkarojošas antivielas, samazina kardiovaskulāro slimību iespējamību, paaugstinot ABL (labā) holesterīna līmeni un novēršot tauku nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, kā arī pazeminot asinsspiedienu. Turklāt tie, kuru organismā ir pietiekami daudz vitamīna C, mazāk pakļauti riskam saslimt arī ar resnās zarnas, prostatas un krūts vēzi. Lai organismam nodrošinātu nepieciešamās vitamīna C rezerves, ieteicams ik dienu apēst vismaz sešas porcijas augļu un dārzeņu.
8. Vismaz 30 minūšu katru dienu pavadiet svaigā gaisā.
Pastaigas vēlams plānot dienas gaišajā laikā. Arī tas ir viens no veidiem, kā uzlabot pašsajūtu, pabarot organisma šūnas ar skābekli un parūpēties par savu veselību ilgtermiņā.
9. Ejiet pirtī.
Karstā un aukstā gaisa kontrasts stiprina asinsvadu sieniņas, palielina organisma aizsardzības spējas, kā arī trenē norūdīšanos. Līdzīgu efektu nodrošina arī kontrastduša.
10. Stipriniet organismu ar selēnu.
Selēns ir viens no dabiskajiem minerāliem, kas stiprina organisma imunitāti un mobilizē vēža šūnu apkarošanu. Pārtikas produkti, kuru sastāvā dabiskā veidā ir selēns: tuncis, omārs, garneles, graudi, dārzeņi, brūnie rīsi, olu dzeltenums, biezpiens, vistas gaļa, saulespuķu sēklas, ķiploki, Brazīlijas rieksti, jēra karbonāde.
4. BIEŠU SULA, DZĒRVENES UN MEDUS
Iesaka Dace GAILE, homeopāte
Vajadzēs:
vienādās devās biešu sulu, dzērveņu sulu un medu.
Pagatavošana:
rūpīgi samaisa un tur ledusskapī.
Lieto
pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.
«Vispirms jādomā par to, kā nostiprināt veselību, nevis – kādas zāles lietot. Daudzi domā: apēdīs tableti un būs labāk. Nē, būs tikai sliktāk! Būs atkal cita problēma,» norāda homeopāte, sakot, ka daudzi cilvēki ir dumji: domā, ka kāds atbildēs par mūsu veselību. Nē, tikai un vienīgi mēs katrs pats par to esam atbildīgi. «Ir ļoti, ļoti jāpiedomā, ko mēs ikdienā ēdam un dzeram, un ir svarīgi organismu sakārtot tā, lai tajā nebūtu skābas vides, jo skāba vide rada iekaisumus. Slimības rodas arī no saskābušām domām, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai miesu, bet arī garu attīrīt – no sliktām domām, no naida, no dusmām un strīdiem, no aizvainojuma, no skaudības. Tas ir ļoti būtiski.»
5. PROSAS ZUPA AR ĶIPLOKIEM UN JŪRAS KĀPOSTIEM
Viena no galvenajām stipras imunitātes atslēgām ir vesels kuņģazarnu trakts. Nogurums, galvassāpes, liekais svars, dzīvesprieka trūkums un daudzas slimības sākas tieši no zarnu trakta mikrofloras izmaiņām gremošanas sistēmā. Labu recepti imunitātes stiprināšanai atradām portālā takprosto.cc – prosas zupa ar ķiplokiem un jūras kāpostiem.
Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt antibakteriālas īpašības – tie nonāvē dažādus vīrusus. Prosa ir lielisks dzelzs un magnija avots, tā satur kalciju, fosforu, mangānu, cinku un B grupas vitamīnus. Prosas dabiskā sārmainība padara to viegli sagremojamu, tāpēc tā ir noderīga cilvēkiem ar gremošanas problēmām. Savukārt jūras kāposti satur minerālus, kas palīdz cīnīties pret nogurumu un bezspēku.
Vajadzēs:
3 ķiploka daiviņas,
2 glāzes buljona,
2 ēdamkarotes prosas,
jūras kāpostus, olīveļļu.
Pagatavošana:
• ķiploku nedaudz apcep (nelielā eļļas daudzumā);
• pārlej ar buljonu, pievieno prosu un jūras kāpostus;
• vāra 15–20 minūšu.
6. KRIOSAUNA
Iesaka Roza DŽAMALDAJEVA, ģimenes ārste, osteorefleksoterapijas speciāliste, psiholoģe un psihoterapijas doktore
Kriosauna ir vispārējās terapijas komplekss ar visa ķermeņa īslaicīgu, bet ekstremālu atdzesēšanu: procedūra notiek 1,5–3 minūtes aukstuma tvaikos temperatūrā no mīnus 130 līdz mīnus 160 ºC. Mākslīgā aukstuma ietekmē temperatūra ādas virsmā pazeminās līdz nullei, mīnus 2 grādiem, un tādos apstākļos organismā sākas ārstnieciskam efektam nepieciešamie procesi.
«Krioterapija, pirmkārt, stimulē imūno un endokrīno sistēmu. Otrkārt, asinis tiek piepildītas ar endorfīniem, kas uz vairākām stundām var apslāpēt organismā jebkura veida sāpes. Treškārt, tā ārstē ļoti daudzas slimības – to saraksts ir tieši tik garš, ka pacientiem gluži loģiski rodas jautājums, kas tas par brīnumlīdzekli, kas der visiem gadījumiem?! Patiesībā, šis brīnumlīdzeklis ir paslēpies mūsu pašu organismā, tikai – tas varbūt ir aizmidzis vai nestrādā ar pilnu jaudu,» saka ģimenes ārste Roza Džamaldajeva. Viņa skaidro, kā tas darbojas: zemā temperatūra pamodina organisma aizsargfunkcijas, izsludina SOS stāvokli, jo no tāda aukstuma taču ir jāglābjas, un organisms dara visu iespējamo, lai viss strādātu maksimālā režīmā. «Ir svarīgi, ka aukstuma iedarbība ir īslaicīga, jo tādējādi nervu sistēma spēj regulēt to, ka viss ir kārtībā, ka viss būs labi. Bet organisma aizsardzības mehānismi tomēr ieslēdzas, jo ādas receptori, sajūtot aukstumu, smadzenēm trauksmes signālu jau ir nosūtījuši.»
Daktere stāsta: kad cilvēks iziet no kriosaunas, viņu glābt vairs nav nepieciešams, taču visas organisma sistēmas, kas, saņēmušas spēcīgu signālu par vēl neizprotamu graujošu iedarbību, ir pieceltas kājās un sāk meklēt iemeslu. Visi orgāni un sistēmas tiek pakļauti rūpīgai iekšējai revīzijai, un sākas to koriģēšana jeb pašārstēšanās. Un ārstēts tiek tieši tas, kas ir novirzījies no normas, – imūnsistēma mobilizējas un stimulē organismā novājināto un apspiesto.