Šķiet, pinnes ir nepārejoša aktualitāte, kas allaž kādam sagādā raizes. Mediķi to sauc par multifaktoriālu slimību, jo pinnes ietekmē gan hormonālie procesi organismā, gan ģenētiski faktori, gan uzturs, dzīvesveids un higiēna, gan arī cilvēka paša attieksme pret šo problēmu.
Dermatoloģe Valentīna Ožigina regulāri sastop gan tādus pacientus, kuriem pinnes sagādā lielu psiholoģisku diskomfortu, gan tādus, kurus neuztrauc ar neglītiem izsitumiem nosētā seja, bet svarīgāk liekas atbrīvoties, piemēram, no kārpas uz pēdas. Viņi domā, ka pinnes pāries pašas no sevis, taču par to gan jāšaubās. Pinnes var un vajag ārstēt, tikai jāņem vērā, ka tas būs ilgstošs darbs, kurā aktīvi un apzinīgi jāiesaistās arī pašam pacientam.
Sarežģīti bioloģiski procesi
Piņņu jeb aknes rašanās mehānisms ir komplicēts. Vīrišķā dzimumhormona testosterona ietekmē ādā pastiprināti strādā tauku dziedzerīši, tauki ir biezi un tiek ražoti lielā daudzumā, to saķepšana traucē ādas virskārtas pārragošanos un nolobīšanos. No virspuses tiek nosprostoti matu maisiņi, tauku dziedzeru ražotais sekrēts nevar izkļūt ādas virspusē pa šim nolūkam paredzēto izvadu, un tas veicina iekaisuma veidošanos. Iekaisums rada labvēlīgu vidi baktērijām, kurām patīk dzīvot taukainā bezskābekļa vidē. Tādas ir Propionibacterium acne, kas līdz ar citām baktērijām dzīvo uz ādas, bet labvēlīgos apstākļos pārmērīgi savairojas un padara iekaisumu strutainu. Gan vīrieša, gan sievietes organismā ir zināms daudzums testosterona, bet cilvēkiem ar pinnēm ir paaugstināts ādas receptoru jutīgums pret šo hormonu.
Nav tikai pusaudžu problēma
Mums bieži ir priekšstats, ka pinnes ir pārejoša tīņu vecuma problēma. «Akne var parādīties jebkurā dzīves posmā. Ir Acne neonatorum – jaundzimušo pinnes, kas rodas no mātes organisma palikušo hormonu iespaidā; zīdaiņiem mēdz būt arī milumi – mazi neatvērušies tauku dziedzerīši,» skaidro dermatoloģe. «Pārsvarā tie neprasa ārstēšanu, tomēr jebkurā gadījumā mazulis jāparāda ārstam. Vēl bez pusaudžu pinnēm ir arī pieaugušo pinnes – Acne adultorum.»
Provocējošie faktori
Ļoti būtisks faktors, kas ietekmē piņņu attīstību, ir uzturs. Jau senāk pacienti un ārsti bija ievērojuši, ka situāciju pasliktina tādi produkti kā šokolāde, piens vai kafija. Tagad ir pierādīts, ka tipiskie ogļhidrātiem bagātie produkti, ko regulāri lieto daudzi cilvēki, jo sevišķi pusaudži, paaugstina cukura līmeni asinīs un kalpo par palaidējmehānismu pinnēm. Te pieder gāzētās limonādes, čipsi, bulciņas, burgeri, saldinātās brokastu pārslas, dažādi batoniņi u.c. Pinnes var provocēt arī stress; dažādas vispārējas organisma slimības; atsevišķi medikamenti, piemēram, nepareizi lietoti hormonu preparāti; reizēm arī arodfaktori, ja darbā ir saskare ar ķimikālijām. Vēl viens nevēlams faktors ir ultravioleto staru iedarbība solārijā vai brīvā dabā. Tautā valda uzskats, ka sauļošanās situāciju uzlabo, taču ārste norāda, ka tas ir maldīgs. «Vasarā visiem liekas, ka no sauļošanās kļūst labāk, bet vēlāk iedegums nolobās, poras nosprostojas un sākas aknes paasinājums. Kategoriski neiesaku apmeklēt solāriju, bet vasarā, dodoties brīvā dabā, lietot saules aizsargkosmētiku un izvairīties no saules stariem dienas vidū.» Liela nozīme ir arī tam, kā cilvēks ievēro higiēnas normas un kā kopj ādu. Situāciju bieži pasliktina piņņu spaidīšana. Turklāt, spaidot pinnes, ir lielāka iespējamība, ka paliks rētas. Diemžēl nav zināms, kāpēc vienam pacientam ir daudz izsitumu, bet rētas nepaliek, kamēr citam var redzēt, ka rētas būs. Mums jādomā arī par to, kā pēc iespējas izvairīties no rētu veidošanās, lai vēlāk nebūtu jātērē laiks un līdzekļi ķīmiskajam pīlingam un lāzerslīpēšanai, tāpēc jāārstējas laikus un tas jādara pareizi.»
Kad jāiet pie ārsta
Ja parādījušās dažas pinnes, sākumā var vienkārši pievērst pastiprinātu uzmanību sejas kopšanai un veselīgam uzturam. Taču, ja tas nelīdz un kļūst sliktāk, tad gan nevajadzētu vilcināties ar kvalificētas palīdzības meklēšanu. «Bērns piedzimst ar tīru, gludu ādiņu, bet ap 6 – 7 gadu vecumu sāk parādīties poras, un tagad bērniem jau 7 – 8 gados reizēm novēro pinnes, bet 9 – 10 gados tas vairs nav retums,» komentē V. Ožigina. «Ja parādās komedoni – melni punktiņi, var mēģināt tikt galā ar rūpīgu higiēnu un pareizu uzturu, bet, ja jau veidojas strutaini elementi, tad gan labāk iet pie ārsta. Nevajadzētu gaidīt arī tad, ja komedoni ir izplatīti pa visu seju. Pinnes mēdz būt arī uz krūtīm, pleciem un muguras – arī tad ir jāiet pie ārsta. Un, protams, nevajag pieņemt, ka jebkuri ādas izsitumi ir pinnes, tā var būt arī kāda cita slimība. Pareizu diagnozi var noteikt tikai ārsts. Katrs pacients ir rūpīgi jāizmeklē. Sievietēm ir svarīgi saņemt ne tikai dermatologa, bet arī ginekologa konsultāciju, veikt ultraskaņas izmeklējumu mazā iegurņa orgāniem, iespējams, būs nepieciešama arī hormonālā fona noteikšana; kādam pacientam vajadzēs arī endokrinologa vai gastroenterologa konsultāciju, lai izraudzītos individuāli piemērotāko ārstēšanu. Jāsaprot, ka strutainu iekaisumu nedrīkst atstāt bez uzmanības.»
Ārstēšana
Vieglu un vidēju aknes formu gadījumā ārsts nozīmē lokālu terapiju ar antibakteriāliem preparātiem un līdzekļiem, kuri palīdz nolobīt ādu, kā arī preparātiem, kuri palīdz iedarboties uz tauku dziedzerīšiem. Ja nav atbildes uz lokālo terapiju vai arī akne ir vidēji smagā un smagā formā, ārsts var nozīmēt iekšķīgi lietojamus antibakteriālos līdzekļus vai speciālus preparātus, kuri bloķē tauku ražošanu. Šis lēmums rūpīgi jāapsver, jo blakusparādība ir izteikts ādas un gļotādu sausums. Kopā ar ārstēšanas līdzekļiem jālieto arī attiecīgi ādas kopšanas un mitrināšanas līdzekļi – tas ir ļoti svarīgi, ja terapijas rezultātā āda tiek sausināta un kairināta. Talkā nāk arī fizikālās medicīnas metodes: piemērotā ārstēšanas fāzē nozīmēta krioterapija ar šķidro slāpekli, darsonvalizācija, gaismas terapija ar Bioprtron lampu u.c.
Kopīgs darbs
«Šobrīd var palīdzēt praktiski ikvienam aknes pacientam,» atzīst dermatoloģe, «tikai jāsaprot, ka ārstēšanās ir ilgstošs darbs. Parasti pacientam jānāk uz kontroli reizi 6 – 12 nedēļās, un ārstēšana var ilgt gadu, divus vai vairāk. Ja pacients regulāri ievēro norādījumus un aktīvi līdzdarbojas ārstēšanas procesā, tad mēs varam panākt rezultātu. Viņam nākas pārskatīt savus uztura ieradumus, jo iesaku nedzert gāzētus dzērienus, alkoholu, diemžēl arī pienu, neēst čipsus, stingri ierobežot bulciņas, baltmaizi un šokolādi, atteikties no produktiem, kas satur transtaukus un dažādas E vielas, vairāk gatavot ēdienus mājās no svaigām izejvielām. Pacientiem skaidroju arī pareiza dienas režīma un kustīga dzīvesveida nozīmi.